IZM savā budžetā rosina pārdalīt 650 000 eiro studiju un studējošo kredītu nodrošināšanai

0
433
www.pexels.com

Rīga, 12.nov., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā budžetā rosina pārdalīt 650 000 eiro studiju un studējošo kredītu nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

Kā vēstīts, jaunu studiju un studējošo kredītu ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti.

Lai turpinātu veiksmīgi sākto jauno studiju un studējošā kreditēšanas modeli, šim gadam papildus nepieciešami orientējoši 650 000 eiro, un šos līdzekļus IZM rosina rast, pārdalot finansējumu esošo IZM budžeta apakšprogrammu ietvaros.

IZM skaidro, ka šogad stājās spēkā jaunais studiju un studējošā kreditēšanas modelis, kas studiju kredītus padarīja daudz pieejamākus. Pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, tika plānots, ka pieprasījums pēc jauniem kredītiem pieaugs un tie būs orientējoši 2000 jauni kredīti gadā.

Taču Covid-19 dēļ ir pasliktinājusies darba tirgus situācija un studējošo iespējas segt studiju maksu, paralēli studijām strādājot, tādēļ pieprasījums pēc jauniem kredītiem pārsniedza pirms ārkārtas situācijas prognozēto skaitu. Kredītu izsniegšana pēc jauniem nosacījumiem sākās 12.augustā, un jau septembra beigās IZM informējusi koalīcijas sadarbības padomi par paaugstināto pieprasījumu, cerot uz konstruktīvu un operatīvu jautājuma atrisināšanu. Diemžēl Finanšu ministrijas (FM) noraidošās pozīcijas dēļ resursu pārdale joprojām netiek atbalstīta, norādīja IZM.

Rezultātā patlaban jaunu studiju un studējošo kredītu ar “Altum” garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti.

Dažu mēnešu laikā, kopš “Swedbank” ir uzsākusi kredītu ar Altum garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019.gadā. Kopumā “Swedbank” 2020./2021. studiju gadā līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā.

IZM norādīja, ka šogad orientējoši divas reizes ir palielinājies arī to studentu īpatsvars starp maksas studentiem, kas studiju maksas segšanai izmanto studiju un studējošā kredītu – ja pēdējos piecos gados tas svārstījās 8-11% robežās, tad šogad pārsniedz 20%.

Esošajā situācijā FM rosina izsniegt mazāku kredītu skaitu, nekā ir pieprasījums, kā arī pieprasa ieviest ierobežojumus kredītu pieejamībā. Savukārt IZM atgādina, ka nav pārkāpusi Budžeta likumā noteikto riska seguma apmēru 2020.gadam un turpmāk. Taču nākamajā gadā pieejamais kredītu skaits būs mazāks, ja IZM piedāvātā resursu pārdale netiks atbalstīta. Svarīgi arī atcerēties, ka no šīs situācijas saprātīga risinājuma lielā mērā atkarīga iespēja turpmākajos gados piesaistīt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai arī citas kredītiestādes. Šobrīd to īsteno tikai “Swedbank”, norādīja IZM.

IZM atzina, ka tās piedāvājumu veikt apropriācijas pārdali var uzskatīt par īstermiņa risinājumu, taču tas dos laiku un iespēju izstrādāt jaunu piedāvājumu līdz nākamā gada rudenim, izvērtējot konkrētu grozījumu nepieciešamību Augstskolu likumā un valdības noteikumos, un apspriežot tos ar nozari. Jo ierobežojumus kredītu pieejamībā nav iespējams veikt bez grozījumu veikšanas Augstskolu likumā un attiecīgi – valdības noteikumos.

IZM ieskatā lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ministrija norādīja, ka ierobežojumu ieviešana nav optimāls risinājums, taču būs spiesta to darīt, ja politiski netiks panākts atbalsts nodrošināt studiju pieejamību atbilstoši faktiskajam pieprasījumam.

Ceturtdien izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā preses konferencē minēja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) savu akadēmisko gadu sāka tikai septembra vidū, kad plānotie 2000 kredīti jau bija izsniegti, tāpēc “Altum” konsultējoties ar IZM turpināja kredītu izsniegšanu. Pēc viņas teiktā, tika izsniegti 2300 kredīti. Tāpat “Altum” kopā ar IZM risinājuši jautājumu, vai ir iespējams šogad palielināt aizdevumu summu, uz ko no FM saņemta noraidoša atbilde, norādot, ka tas skar nākamā gada budžetu.

“Altum” esot uzņēmusies to kompensēt, ļaujot rast finansējumu 0,6 miljonu eiro apmērā, un turpināt izsniegt kredītus. Ministre pauda cerību, ka FM mainīs lēmumu un ļaus IZM no sava budžeta šo kreditēšanu turpināt.

No IZM puses viņa pauda apņemšanos, ka nākamgad ministrijā izvērtēs, vai studējošā kredītu var saņemt absolūti bez ierobežojumiem, jeb balstoties uz absolventu monitoringa datiem, izvērtējot prioritārās nozares. “Mums nepieciešams laiks, lai saprastu kādi ilgtermiņa risinājumi ir iespējami, lai atbalstītu studētgribētājus,” pauda Šuplinska.

Ministrija pilnībā pievienojas Latvijas Studentu apvienības (LSA) paustajam viedoklim, ka nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt sadarbībā ar LSA rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma un pastāv draudi zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. IZM uzskata, ka studiju kreditēšanas pārtraukšana vai bremzēšana finansējuma trūkuma dēļ nav pieņemama, jo būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem.

Kā vēstīts, iepriekš FM pārstāvji norādīja, ka IZM izstrādātais un no šā gada ieviestais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs.

“IZM apgalvo, ka banka izsniedz un “Altum” garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020.gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā,” norādīja ministrijā.

FM pārstāvji arī atzīmēja, ka IZM nekavējoties ir jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvu prasības finanšu politikas jomā.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja jauna studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6500 eiro, paredzot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot no 2020.gada un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Tādējādi 2020./2021. mācību gadā uzņemto studējošo kreditēšanai riska segums tika paredzēts 13 miljoni eiro.

  • Daiga Kļanska, LETA
  • Silvija Reinberga, LETA

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit