Rīga, 10.nov., LETA. Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas apakškomisiju kopsēdē šodien vairāku Latvijas kristīgo baznīcu pārstāvji pozitīvi novērtēja sadarbību ar Tieslietu ministriju (TM) vīrusa krīzes laikā.
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns pateicās TM par sadarbību norādot, ka tas arī palīdzējis baznīcai kvalitatīvi izskaidrot cilvēkiem draudzei noteiktos ierobežojumus. Draudzes locekļi nav apjukuši un cenšas ievērot valsts noteiktos norādījumus. Viņš arī pauda cerību, ka nenotiks, piemēram, policijas varas izrādīšana dievkalpojuma laikā.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags arī pozitīvi novērtēja, ka caur TM ir veidots auglīgs un sekmīgs dialogs ar valsti. Vanags atzina, ka baznīcā nav viendabīgs noskaņojums. No vienas puses ir tie, kuri grib sadarboties un veicināt visu nosacījumu un drošības pasākumu izpildi. Reizē ir arī tādi, kuri raugās ar aizdomām, vai Covid-19 krīzes aizsegā demokrātija netiek aizstāta ar jaunu pasaules kārtību, pauda LELB arhibīskaps.
Tāpēc šajā situācijā ir svarīgi, ka netiek uzspiests grēkot, lai baznīcas netiek slēgtas un saglabājas iespēja sludināt Dieva vārda, kā arī var tikt veikti baznīcas sakramenti, skaidroja Vanags.
Arī Latvijas Pareizticīgo baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs atzīmēja TM pozitīvo lomu, kas palīdzējis nodrošināt mierīgu situāciju konfesijā. Baznīca ievēroja ierobežojumus dažreiz arī pārkāpjot tradīcijas, pauda Tihomirovs. Pareizticīgo pārstāvis vērsa uzmanību, ka Covid-19 krīzes laikā daudzi ir zaudējuši darbu, ir depresijā un nomākti un šajā situācijā cilvēkiem palīdz iespēja saņemt jeb piedalīties baznīcas sakramentos. Viņš arī lūdza garīdzniekus iekļaut kā riska grupu darbā ar cilvēkiem, kura pēc iespējas agrāk varētu saņemt vakcīnu, kad tā būs pieejama.
Kā ziņots, Saeima šodien pārapstiprināja saslimstības ar Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras laikā spēkā būs virkne ierobežojumu.
Ārkārtējās situācijas laikā reliģiskās darbības veikšanas vietās ir jānodrošina vairāki nosacījumi, tajā skaitā, ka vienam apmeklētājam jāparedz vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības un pie ieejas labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā.
Tāpat reliģiskās darbības veikšanas vietā, ja netiks organizēts pasākums, vienlaikus varēs atrasties ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra. Svētdienas skolām ir jānotiek attālināti vai klātienē tikai individuāli, izņemot, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām, tāpat kā uz daļu citu valdības lēmumā minēto vietu attiecas nosacījums, ka tās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20.
Ainārs Leijējs, LETA
