Rīga, 5.nov., LETA. Latvijas Studentu apvienība (LSA) pauž bažas par studiju un studējošo kredītu pieejamību, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais risinājums koalīcijas atbalstu nav guvis, tā apdraudot turpmāku kredītu izsniegšanu šogad.
Kā aģentūrai LETA norādīja apvienības pārstāve Elīza Dāldere, šobrīd izlietota lielākā daļa valsts finansējuma, kas piešķirts studiju un studējošā kredītiem ar valsts galvojumu. Taču, lai jaunā kreditēšanas sistēma turpinātu funkcionēt, nepieciešams papildu valsts finansējums.
LSA ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV), aicinot atbalstīt IZM piedāvājumu. Vēstulē uzsvērta nepieciešamība saglabāt kredīta pieejamību, kas ir būtisks atbalsts studējošajiem jebkurā laikā, bet jo nozīmīgāks šobrīd, kad mazāk pieejams ir kļuvis arī ģimenes atbalsts un iespēja papildus studijām strādāt, kas ir divi lielākie studentu ienākumu gūšanas avoti, pauda Dāldere.
Viņa atklāja, ka šogad ir vairākkārtīgi palielinājies studentu skaits, kas studiju maksas un ikdienas izdevumu segšanai izmanto valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8-11% imatrikulēto studentu, tad šogad to īpatsvars pieaudzis līdz 20%.
Neskatoties uz tendenci, kas apliecina jaunās studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas funkcionalitāti, nepietiekama valsts finansējuma dēļ kredītu pieejamība pavisam drīz var tikt ierobežota, uzskata apvienībā.
LSA pārstāve skaidroja, ka IZM, meklējot īstermiņa risinājumu, piedāvāja rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos. Tomēr koalīcijas partneri šo ministrijas priekšlikumu esot noraidījuši. “Radusies situācija iezīmē riskus studējošajiem ne tikai šim akadēmiskajam gadam, bet arī nākamajiem, jo šobrīd valsts budžeta finansējums 2021.gadam, kas paredzēts studiju un studējošo kreditēšanai, ir plānots balstoties vecajos aprēķinos, nevis faktiskajā situācijā un šī brīža pieprasījumā,” informēja apvienībā.
Trūkstošā finansējuma dēļ LSA ieskatā pastāv drauds samazināties izsniedzamo studiju un studējošo kredītu skaitam, un apmēram, kas valstī šobrīd ir vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem tiem, kas nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav.
Dāldere uzsvēra, ja trūkstošos līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas finansēšanai atrast neizdosies, tad IZM kā risinājumu plāno ieviest papildus kritērijus studiju vai studējošā kredīta piešķiršanai. Šobrīd par tiem lemts nav, bet varētu tikt ņemts vērā finansiālo rādītāju izvērtējums, studējošā sekmes, absolvējot vidējās izglītības iestādi, studējošā izvēlētā studiju programma un citi rādītāji.
LSA skatījumā papildus kritēriju izveidošana studiju un studējošo kredīta piešķiršanai nav pieļaujama. Pirmkārt, šāds risinājums studiju un studējošo kredītu padara nepieejamāku, un otrkārt, palielināsies birokrātiskais slogs, jo izvērtēšanas procesam, vai pieteikums atbilst noteiktajiem kritērijiem vai neatbilst, būs nepieciešams ilgāks laiks, pauda apvienībā.
Vienlaikus apvienībā uzsvēra, ka tieši ilgais studiju vai studējošā kredīta piešķiršanas ilgums, kas bija vecajai kreditēšanas sistēmai, bija viens no iemesliem, kāpēc visas iesaistītās puses uzskatīja, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.
Saistībā ar to, ka šobrīd studējošā kredīta griesti noteikti 80% apmērā no minimālās mēnešalgas, bet nākamgad tās apmērs pieaugs līdz 500 eiro, kā viens no risinājumiem tiek plānots ieviest fiksētu, ar minimālo algu nesaistītu maksimālo studējošā kredīta summu.
LSA jau uzsvērusi, ka studējošā kredītam ir jāspēj segt studiju un dzīvošanas izmaksas. Pašreizējais studējošā kredīta apjoms valstī nav pietiekams šo izmaksu segšanai, pauda Dāldere, vienlaikus uzsverot, ka 2017.gada “Eurostudent” pētījums norāda, ka papildus ikdienas un dzīvošanas tēriņiem, ko segtu minimālās mēneša darba samaksai līdzvērtīgs aizdevums, studentiem ir arī jāsedz papildus ar studijām saistīti izdevumi – rēķini par interneta pakalpojumu izmantošanu, studiju materiāli, šobrīd arī tehniskā aprīkojuma iegāde attālinātus studiju nodrošināšanai.
Apvienības ieskatā, studējošā kredīta apmēram mēnesī ir jāsasniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba samaksas apjomu, lai studējošā kredīts iegūtu savu funkcionalitāti – ļaut paralēli studijām nestrādāt ar apgūstamo jomu nesaistītā darbā, tā zaudējot iespēju studijām pievērsties pilnvērtīgi.
Jaunā kreditēšanas sistēma darbību uzsākusi šī gada 14.augustā. Pateicoties tai kredītus pilnībā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu galvotājs. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar ko papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē.
- Silvija Reinberga, LETA
