Šodien, 21.oktobrī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē apstiprināja VARAM sagatavoto pozīciju par atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam paaugstināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas mērķi. Tomēr, saprotot atšķirīgo ekonomisko situāciju dalībvalstu vidū, Jaunie konservatīvie uzsvēra, ka, tiecoties uz ambicioziem klimata mērķiem, nedrīkst pasliktināt tautsaimniecības un iedzīvotāju ekonomisko situāciju.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Gatis Eglītis norādīja: “Mums ir svarīgi, lai Latvija sasniegtu izvirzītos klimata mērķus, līdz ar to Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un VARAM ministrijām tuvāko mēnešu laikā jāveic liels darbs pie konkrētu valsts atbalsta programmu izstrādes galvenajās “piesārņojošajās” nozarēs: dzīvojamās mājas, siltumtīkli, sabiedriskais transports, lauksaimniecība, privātais autotransports utt.”
Eiropas lietu komisija februārī aicinās iesaistītās ministrijas ziņot, kā veicas ar ambiciozu un ērti lietojamu valsts atbalsta programmu veidošanu privātmāju un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu izmantošanai siltumapgādē, bioloģisko saimniecību atbalstam, pārejai uz zemāku emisiju auto izmantošanu, vietējo siltumizolācijas materiālu ražotāju atbalstam utt.
Eiropas lietu komisijas deputāte Anita Muižniece savukārt pauda bažas par iespējamo soda sankciju piemērošanu Latvijai gadījumā, ja klimata mērķus tomēr neizdotos sasniegt, un aicināja jau preventīvi sarunās ar EK vienoties par risinājumiem, kas nepasliktinātās ekonomisko situāciju kādā no nozarēm. Atzinīgi tika novērtēts, ka klimata mērķu sasniegšanai EK piešķirs papildus finansējumu dalībvalstīm, un saglabāsies dalībvalstu izvēles brīvība, ar kādiem instrumentiem tiek panākti SEG emisiju samazinājumi.
Lai gan EK priekšlikums paredz paaugstināt SEG emisiju samazināšanas mērķi uz 55% līdz 2030. gadam, par pamatu ņemot 1990. gada bāzi, Latvijas gadījumā tas reāli nozīmē tikai ~13% samazināju attiecībā pret 2005. gada emisijām, jo pēdējo trīsdesmit gadu laikā Latvijā ir notikusi strauja deindustrializācija un attiecīgi arī SEG emisiju mazināšanās, kas nav raksturīga citām Eiropas valstīm.
Īstenojot ambiciozas un labi finansētas valsts atbalsta programmas, piedāvātie SEG emisiju samazinājumi līdz 2030.gadam ir reāli sasniedzams mērķis.
