Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā, nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.
Līdzšinējā likuma darbības praksē tika konstatētas nepilnības, kas liedza saņemt atbalstu perspektīviem uzņēmumiem, jo kā parāda 2019. gadā veiktie pētījumi – šobrīd likumā ietvertajiem kritērijiem atbalstam varēja kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu.
13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš uzsver, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums līdz šim gluži nav veicis savas funkcijas. “Šis likumprojekts bija “apaudzis” ar ļoti lieliem ierobežojumiem un realitātē vienkārši nestrādāja. Tikai pieci jaunuzņēmumi ir spējuši vairāku gadu laikā kvalificēties atbalstam. Līdz ar to man ir jāsaka paldies Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem, kā arī Ekonomikas ministrijai (EM) par to, ka beidzot izdevās pārliecināt arī Finanšu ministriju, ka šī regulējuma tvērums ir jāpaplašina,” piebilst R. Znotiņš, aicinot skatīties uz šo kā iespēju transformēt Latvijas ekonomiku, virzot to uz augstākas pievienotās vērtības uzņēmējiem un uzņēmējdarbību.
Grozījumi paredz iespēju jaunuzņēmumam atkārtoti pieteikties atbalstam, ja tas pierāda, ka biznesa ideju īsteno ar jau esošajām un tam nav nepieciešamas papildu investīcijas. Ņemot vērā, ka atsevišķu jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrādes process var būt ilgāks par pieciem gadiem, likumprojektā tiek paredzēts atbalstīt jaunuzņēmumus, kas nav vecāki par septiņiem gadiem (šobrīd – pieciem gadiem).
Viena no pazīmēm dalībai atbalsta programmā ir inovācijas. Vērtējot reālo situāciju darba tirgū Latvijā, straujo atalgojuma pieaugumu IKT sektorā, kā arī pamatojoties uz EM veiktajām vidēja termiņa darbaspēka prognozēm, secināms, ka konkurence darba tirgū ievērojami saasinājusies kopš Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma spēkā stāšanās. Analizējot vidējo jaunuzņēmuma dibinātāja profilu, EM pētījumā secināts, ka daļai jaunuzņēmumu nav iespējams izpildīt likumā noteiktās inovācijas pazīmes, it īpaši attiecībā uz apakšpunktu par darba ņēmēja izglītības kritēriju jaunuzņēmumiem agrīnā attīstības stadijā. No anketētajiem jaunuzņēmumiem 90% norādīja, ka tiem ir bakalaura grāds un tikai 54% ir maģistra grāds, savukārt 4% ir doktora grāds. Grozījumi likumā paredz samazināt prasības par darba ņēmējiem jaunuzņēmumā ar maģistra vai doktora grādu no 70% uz 50%.[1]
Ar mērķi novērst nodokļu optimizāciju ir ietverts nosacījums izslēgt jebkādu saistību ar citiem komersantiem gan caur fiziskām, gan juridiskām personām. Šāds nosacījums nozīmē, ka ir iespējams atbalstīt tikai autonomus komersantus, kura dalībniekiem (akcionāriem) nepieder citi komersanti, kas samazina potenciāli atbalstāmo uzņēmumu skaitu līdz minimumam. Turklāt šāds ierobežojošs nosacījums nepastāv citās valsts atbalsta programmās MVK atbalstam.
Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs.[2]
Likuma grozījumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju StartinLV un organizāciju TechHub Riga.
[1] https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/plano-atvieglot-atbalsta-sanemsanas-nosacijumus-jaunuznemumiem.d?id=51834485
[2] https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/plano-atvieglot-atbalsta-sanemsanas-nosacijumus-jaunuznemumiem.d?id=51834485
