Ņemot vērā koalīcijas partiju nespēju vienoties par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu, kā arī citu maksājumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, slogu, Jaunie konservatīvie Saeimā iesnieguši likumprojektu, kas paredz gan kadastrālo vērtību iesaldēšanu, gan uzdevumu valdībai iesniegt Saeimā likumprojektus nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanai. Šo priekšlikumu iesnieguši Jauno konservatīvo Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans, Gatis Eglītis, Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola, Juris Jurašs un Sandis Riekstiņš.
Jauno konservatīvo iesniegtā likumprojekta būtība ir turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2026. gada sākumam. Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību nozīmes mazināšanu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinā un panāktu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei. Ministru kabinetam uzdots iesniegt nepieciešamos likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu.
Linda Ozola: “Ikvienam ir skaidrs, ka, nemainot NĪN piemērošanas kārtību, vislielākie cietēji no kadastrālo vērtību bāzēšanās tirgus vērtībā būs rīdzinieki. Kopīgiem spēkiem un ar sabiedrības atbalstu mums ir izdevies atmaskot politisko eliti, kuras vēlmi vēl vairāk palielināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, lai gan tas jau pašlaik ir lielākais Baltijā un grūti samaksājams daudziem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, vairs nevar noslēpt. Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna vadībā ir izstrādājusi savu priekšlikumu, kas paredz atbrīvot no NĪN lielāko daļu mājokļu. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju – privātpersonu.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka atbildīgās ministrijas – Finanšu un Ekonomikas – šī gada laikā nav spējušas izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu NĪN piemērošanai uzņēmumiem. Jau pašlaik mūsu mājokļu fonds Rīgā ir sliktākais Baltijas valstīs un arī biroju ēku būvniecībā mēs ievērojami atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Nekontrolēti apliekot Latvijas uzņēmējus ar papildu nodokļa slogu, mēs pilnībā pazaudēsim Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tas nozīmēs daudzas zaudētas darbavietas un nekoptu, nolaistu pilsētvidi. To nevar pieļaut, un mēs to nepieļausim!”
Likumprojekts apskatāms Saeimas mājas lapā.
kadastra-likums
Iespējams, ka attiecībā mājokļiem un tiem piekrītošo zemi ir jāvirzās prom no sistēmas, ka NĪN tiek atvasināts no īpašuma iespējamās pārdošanas vērtības uz sistēmu, ka NĪN ir maksājums par īpašumus vienojošās infrastruktūras uzturēšanu.
Tagad NĪN mājoklim ir orientēts uz tā iespējamo pārdošanas cenu: likums noteic, ka tik liels NĪN mājsaimniecībai ir jāmaksā tādēļ, ka tās mājokli var pārdot par tādu un tādu summu. Tas nekas, ka mājsaimniecība negrib to pārdot! Esošais likums noteic: ja mājsaimniecība grib turpināt dzīvot savā mājoklī un savā sociālajā vidē, tai ir jāmaksā NĪN, kas ir atvasināts no teorētiski iespējamās mājokļa pārdošanas vērtības. Ja mājsaimniecība nevar to samaksāt, tai ir mājoklis jāpārdod un jāpārceļas uz citu vietu. Ja ne, tad pašvaldība, izpildot likumu, to īpašumu ar tiesu izpildītāja palīdzību atņems un pārdos izsolē kādam turīgākam. Kopumā esošo NĪN modeli iedzīvotāji uztver kā sodu par to, ka ir centušies, strādājuši, aizņēmušies naudu un būvējuši vai iegādājušies sev mājokli, par kuru valsts prasa nodokli, kas, turklāt, zonās ar augstu kadastrālo vērtību daudzām mājsaimniecībām ir nepanesams slogs. Manuprāt, esošajam, no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas atvasinātajam NĪN modelim ir iespējama laba alternatīva – NĪN kā maksājumu par to, ka īpašums atrodas konkrētajā vietā un kāds (šajā gadījumā – pašvaldība) uztur un kopj konkrētajai mājsaimniecībai, tās kaimiņiem un citiem konkrētās ielas, apkaimes, mikrorajona, pilsētas u.c. iedzīvotājiem un apmeklētājiem nepieciešamo infrastruktūru. Līdzīgi, kā daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašnieki maksā par mājas kopīgās infrastruktūras – kāpņu telpu, gaiteņu, pagalma, trotuāra u.c. kopšanu un uzturēšanu kārtībā. Šāda alternatīva būtu iedzīvotājiem daudz saprotamāka, turklāt, atteikšanās no NĪN atvasināšana no īpašuma iespējamās pārdošanas cenas, dod iespēju novērst ļoti plašā kadastrālo vērtību diapazona sistēmā iekodēto nespēju ar NĪN likmi nodrošināt ar mājsaimniecību ienākumiem samērīgu NĪN, un veidot šo nodokli daudz samērīgāku un taisnīgāku.
Doma patīk. Tikai vai pieņemot šādu grozijumu, pašvaldībai būs arī dotas formulas un limiti jaunā NĪN aprēķināšanai? Tādas, lai rezultats nebutu līdzsinējais, fiktivi sadardzinot izmaksas?
Paldies JKP, ka tā uzstāj uz NĪN reformas nepieciešamību, tomēr JKP piedāvājums arī balstās esošajā sistēmā, kuras ietvaros NĪN ir atvasināms no teorētiski iespējamās mājokļa pārdošanas vērtības. JKP piedāvātais nosacījums, ka atkarībā no mājokļa teorētiski iespējamās pārdošanas vērtības vieniem par īpašumus vienojošās infrastruktūras uzturēšanu nebūs jāmaksā, bet citiem kaut kādā veidā būs jāmaksā arī viņu tiesa, nepadara to taisnīgāku.
Varam, protams, 90%, 95% vai pat visus 100% mājsaimniecību atbrīvot no NĪN, bet, kamēr Finanšu vai Labklājības ministrijā naftas meklējumi nevainagosies ar panākumiem, mums pašiem kaut kādā veidā būs jāmaksā gan par drošību, gan veselības aprūpi, gan izglītību, gan sociālo drošību, gan īpašumus vienojošās infrastruktūras uzturēšanu, gan citiem pasākumiem, ko vēlamies saņemt no savas valsts.
Labākais modelis, kā samaksāt par īpašumus vienojošās infrastruktūras uzturēšanu, ir saprātīgs, ar īpašuma lielumu samērīgs NĪN. Žēl, bet līdz šim tas tāds nebija. Drīzāk jāteic pilnīgi otrādi – tas bija un ir netaisnīgs un tā rezultātā daudzas, daudzas ģimenes ir pametušas savas dzimtās mājas. Lai tas neturpinātos, novēlu, lai mums izdodas to reformēt. NĪN atcelšana problēmu nerisinās. Tā nauda infrastruktūras uzturēšanai vienalga būs jāsavāc. Vienkārši slēptā veidā mēs to samaksāsim caur citiem nodokļiem, iespējams, ar tādiem, kas nelabvēlīgi ietekmēs mūsu ekonomikas (un tātad arī labklājības) izaugsmi.