Konservatīvo prioritātes 2021. gada budžetā būs neapliekamā minimuma, ģimenes valsts pabalsta un pedagogu atalgojuma paaugstināšana

0
925
K. Feldmans, L. Ozola, J. Bordāns un J. Jurašs
K. Feldmans, L. Ozola, J. Bordāns un J. Jurašs dodas iesniegt Rīgas domes vēlēšanu kandidātu sarakstu

Rīga, 23.jūl., LETA. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) prioritātes 2021.gada budžetā būs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro, ģimenes valsts pabalstu sistēmas reforma un šo pabalstu palielināšana un pedagogu atalgojuma, kā arī ieguldījumu zinātnē paaugstināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Vaicāts par finanšu ministra Jāņa Reira (JV) norādīto, ka sākotnēji brīvas fiskālās telpas nebūšot un ka līdzekļi jārod vai nu ar jaunām politikām, kas rada ieņēmumus, vai kaut kur ietaupot, Feldmans norādīja, ka finanšu ministrs katru gadu sakot, ka nauda nav. Taču šogad Covid-19 krīzes dēļ Eiropas Komisija ir noņēmusi budžeta veidošanas rāmi, kas dod iespēju īstermiņā veikt ieguldījumus būtisku reformu īstenošanai, uzsvēra politiķis.

Atsaucoties uz ekonomikas zinātni, Feldmans norādīja, ka neapliekamā minimuma palielināšana palīdzēs postcovid laikā stimulēt iekšējo patēriņu un ļaus palielināt naudas masu ekonomikā. Politiķis pozitīvi novērtēja, ka arī Latvijas Bankas eksperti ir norādījuši, ka nepieciešams mazināt darba spēka nodokļus.

JKP frakcijas vadītāja vietnieks skaidroja, ka atkarībā no tā, kādus faktorus ņem vērā aprēķinos, ļoti dalās viedokļi par to, cik izmaksās šāds solis. Finanšu ministrija esot pieļāvusi, ka neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro izmaksātu 115 miljonus eiro, taču politiķis nav redzējis, vai šajā aprēķinā ir ņemts vērā, ka šie līdzekļi atgriezīsies budžetā citu nodokļu veidā. Deputāts skaidroja, ka šos papildus ienākumus iedzīvotāji tērēs Latvijas ekonomikā, iegādājoties nepieciešamās preces un pakalpojumus.

Feldmans atzina, ka, lai finansētu šo ieceri, tehniski tas nozīmē, ka būs jāveido papildu budžeta deficītu. Tomēr politiķis aicināja atcerēties, ka tas nav nekas neierasts, jo agrāk Eiropas Komisija (EK) atļāva papildu ieguldījumus veselības aprūpes sistēmā. Politiķis uzskata, ka šāds budžeta deficīta palielinājums ar EK arī īpaši nebūtu jāsaskaņo. Taujāts par to, ka koalīcijas partneri ir skeptiski par iespēju tik strauji virzīties uz neapliekamā minimuma palielināšanu, Feldmans pauda cerību, ka pārējās valdības partijas šajā jautājumā pārliecinās zinātnes atziņas.

Savukārt JKP atbalstītā ģimenes valsts pabalsta reforma un šī pabalsta palielināšana prasītu ap 70 miljoniem eiro, pavēstīja politiķis.

Kā ziņots, nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas teju divus miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2021.gada budžetā papildus vēlas 1,8 miljardus eiro. Tik pat liela summa tiek prasīta 2022.gada budžetā, bet 2023.gada budžetā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai vēlas 2,14 miljardus eiro.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit