Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas dos iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst privātpersonu hipotekāros kredītus, kas aizņemti līdz 2008. gada beigām un uzskatāmi par neatgūstamiem.
Risinājums vairs neparedz obligātu vienošanos starp kreditoru un parādnieku, kas līdz šim bija uzskatāmas par būtisku kavējošu faktoru pilnīgai vai daļējai saistību dzēšanai. Likumā noteikts, kuras personas kvalificēsies parāda dzēšanai.
Jauno konservatīvo frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis Gatis Eglītis atgādina, ka, nespēdami segt kredītsaistības straujās krīzes dēļ, ļoti daudzi kredītņēmēji un galvotāji zaudēja savus mājokļus, paliekot vēl parādā bankām, sāka slēpt savus ienākumus, vairīdamies no kreditoriem, daudzi emigrēja no Latvijas. “Liela daļa šo parādu joprojām nav dzēsti, tādēļ arī krīzes sekas mēs izjūtam vēl šodien. Šis ir būtisks solis gan individuāli tiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, kas tiks atbrīvoti no parādu nastas, gan Latvijas ekonomikai kopumā, jo dos iespēju atgriezt grūtībās nonākušos atpakaļ ekonomikas apritē, mazinās ēnu ekonomiku, aplokšņu algas, kā arī radīs aizbraukušajiem papildus stimulu atgriezties Latvijā,” viņš uzsver.
“Turklāt pēc mana priekšlikuma nolēmām, ka grozījumi tiks attiecināti ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz parādu piedziņas firmām. Tātad personu loks, kuras tiks atbrīvotas no pagātnes parādu nastas, ir vēl lielāks,” piebilst G. Eglītis.
Paredzēts, ka grozījumu rezultātā bankas varētu dzēst parādsaistības ap 8 000 parādniekiem aptuveni 389 miljonu eiro apmērā un ap 5 000 galvotājiem aptuveni 224 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Saeimā pirmajā lasījumā ir akceptēta likumprojektu pakete par fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām, ja parādniekam nav iespēju tās nokārtot. Tas ir ātrs un vienkāršs maksātnespējas režīms arī saistībām līdz 5000 eiro, kas veidojušās no ātrajiem nebanku kredītiem.
“Tas būs nākamais solis, kas ļaus iedzīvotājiem vieglāk atbrīvoties no parādiem, kuros tie nogrimuši, aizņemoties naudu kredītiestādēs vai privātfirmās, kā arī iegādājoties preces vai pakalpojumus ar tā dēvēto atlikto maksājumu,” informē G. Eglītis.
