Jaunie konservatīvie vienojas ar Nacionālo apvienību par kopīgu pozīciju straujākai ekonomikas attīstībai

0
3705
Foto: Valsts kanceleja / Saeima

Vakar, 7. maijā, parakstīts kopīgs saprašanās memorands starp Jauno konservatīvo partiju un Nacionālo apvienību, kas paredz kopīgu makroekonomikas politiku straujākai valsts ekonomikas attīstībai pēc COVID-19 pandēmijas noslēguma. Memorandu no jauno konservatīvo puses parakstījis partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns un valdes loceklis Gatis Eglītis, bet no Nacionālās apvienības puses – partijas valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars un valdes loceklis Roberts Zīle.

Parakstītais memorands paredz to, ka valdībai ir jāpārskata iepriekšējo gadu pieeja fiskālās disciplīnas jautājumos, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā.Toreiz tā bija asimetriska krīze, un Latvija cieta no ekonomiskā burbuļa, kas saistījās ar “jostu savilkšanu” jeb iekšējo devalvāciju, kas noveda pie iedzīvotāju ienākumu samazināšanās. Rezultātā Latvija emigrācijā zaudēja 10-15 procentus iedzīvotāju. COVID-19 krīze ir simetriska krīze, kas skar visas valstis, līdz ar to izeja ir nevis sajozt jostas”, bet tieši pretēji – stimulēt publisko pieprasījumu,” pausts memorandā.

“Diemžēl Finanšu ministrijas pašreizējā stratēģija līdz 2023. gadam paredz Latvijas ekonomikas atjaunošanai krietni mazāk resursu par pieļaujamajiem 25 procentiem no IKP (ap 7,5 miljardi eiro). Ja straujāk nevirzīsimies uz vidējo Eiropas ienākumu līmeni, saskarsimies ar atkārtotu iedzīvotāju emigrācijas vilni. Šobrīd daudzi no aizbraucējiem ir atgriezušies Latvijā, un ir jārada apstākļi, lai viņi izvēlētos šeit palikt arī turpmāk,” teikts memorandā.

Memorandā uzsvērts, ka valdībai jāturpina sniegt atbalsts krīzes situācijā nonākušajiem darba ņēmējiem, ģimenēm un uzņēmumiem ar dīkstāves pabalstiem, nozaru atbalsta pakotnēm (piemēram, kultūras un sporta darbinieki, lauksaimnieki, pašnodarbinātie u.c.), un nodokļu atlikšanu. “Tagad nav īstais laiks gremdēt uzņēmējus par pagātnes rīcību un iedzīvotājus, kuri darbojušies speciālo nodokļu režīmu ietvaros, tos nedrīkst uzskatīt par nodokļu nemaksātājiem,” norādīts memorandā.

Tāpat memorandā aicināts paplašināt “Altum” valsts atbalsta programmas: “Ir iedarbināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalsta mehānisms – izsniegti kredīti un garantijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Taču “Altum” valsts atbalsta programmu apjoms un veidi, tādi kā ieguldījumi uzņēmumu kapitālā, mājokļu pieejamībā, ir būtiski jāpalielina, vienlaicīgi stiprinot kapacitāti to efektivitātes un kontroles pilnveidošanai.”

Memorandā pausts atbalsts pasākumiem būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darba spēka nodokļu mazināšanai.

“Šiem pasākumiem būs nepieciešami vismaz 250-300 miljoni eiro gadā, tai skaitā palielinot algu un pensiju neapliekamo minimumu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, nodrošinot pilnībā sakārtotu pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītības pieejamību atbilstoši labākajām bērnu interesēm, ar iespēju vecākiem strādāt klātienē, attālināti, pilnu slodzi vai daļējā slodzē, nodrošinot pienācīga apjoma ģimenes valsts pabalsta sistēmu, sniedzot atbalstu ģimeņu mājokļa nodrošināšanā, tai skaitā atbrīvojot noteiktas vērtības primāro mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa,” norādīts memorandā.

Jaunie konservatīvie un Nacionālā apvienība memorandā pauž, ka: “Arī zinātnei, izglītībai, kultūrai un medicīnai jārada krietni lielāks valsts budžeta bāzes finansējums. Šī krīze ir iespēja Latvijai investēt cilvēkresursos. Iepriekšējo gadu taupības politika nav ļāvusi veikt izšķirīgus soļus, lai risinātu pēc būtības šos valsts attīstībai kritiskos jautājumus.”

Memorands_JKP

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit