Rīga, 27.apr., LETA. Jautājumā par jaunas Ekonomisko lietu tiesas izveidi Jaunā konservatīvā partija paļausies uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vēlmi pieturēties pie valdības deklarācijā izvirzīto uzdevumu izpildes.
Kā aģentūrai LETA sacīja Jaunās konservatīvās partijas politiķis Krišjānis Feldmans, tieslietu nozare patlaban ir Jauno konservatīvo pārraudzībā, tāpēc partija uzņēmusies “zināmu līderību” un iniciatīvu šī jautājuma virzībā.
“Vienlaikus jāsaka, ka jautājums par ekonomisko lietu tiesu ir rakstīts Kariņa valdības deklarācijā, par kā izpildi atbildīga ir visa komanda. Ļoti svarīgi būtu redzēt, vai Kariņš, kura vārdā nosaukta deklarācija, spēs parādīt, ka komanda darbu var turpināt,” norādīja Feldmans.
Deputāts pauda, ka, viņaprāt, patlaban tiekot radīts iespaids, ka jautājumā par Ekonomisko lietu tiesu “ir kaut kāds strīds starp partijām”.
“Te ir ekonomisko noziedznieku grupējumu vēlme tieši vai netieši bremzēt tiesiskuma stiprināšanu. Ekonomisko lietu tiesa ir valdības deklarācijā. Kam ir izdevīgi, ka šis process tiek bremzēts? Kājas aug no ekonomiskajiem grupējumiem, pret kuriem partija nepagurstoši cīnās,” secinājis politiķis.
“Mēs sagaidām no Kariņa spēju pildīt to, kas rakstīts deklarācijā, jo, ja tā netiek pildīta, tad “kam tā vajadzīga”, teica Feldmans.
Politiķis atzina, ka jautājums par Ekonomisko lietu tiesu ir komplicēts. Feldmans pieļāva, ka partijas “KPV LV” politiķis, atbildīgajā Saeimas komisijā atturoties jautājumā par tās izveidi, iespējams, neapzinājās, ka netīša šī jautājuma kavēšana varētu nākt par sliktu valsts tiesiskumam.
Tāpat Feldmans pieļāva, ka, iespējams, kādu ietekmi uz “KPV LV” patlaban varētu izdarīt bijušais līdzšinējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks Pāvels Rebenoks pēc amata Rīgas Brīvostas valdē atstāšanas varētu būt vēlējies “atriebties saviem pāridarītājiem”.
“Ēnu ekonomikas pasaulē tā ir tāda ierasta lieta. Tas nekas, ka par tiesiskumu notiek cīņa. Tas laikam ir pat tīri cilvēciski – viņš ir apvainojies, ietekme mazinās, viņš varbūt mēģina sabotēt kaut kādus procesus, kas varbūt pat ilgtermiņā nav izdevīgi. Nezinu gan, vai tikai Rebenoks [to dara]. Domāju, ka tiesiskuma stiprināšana nepatīk ne vecajiem čekas aģentiem, ne oligarhiem, ne tiem, kuri mēģina ietekmēt politiskos lēmumus,” pieļāva politiķis.
Kā ziņots, Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu.
Iepriekš konceptuāli atbalstīti arī grozījumi Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, ar kuriem tiks noteiktas Ekonomisko lietu tiesas kompetences attiecībā uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu. Abi likumprojekti paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētas civillietas, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no līgumslēdzēju pušu savstarpējām tiesiskajām attiecībām par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat jaunās tiesas kompetencē ietilps Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību un prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem. Ekonomisko lietu tiesa arī varēs skatīt prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar sabiedrību saistītām personām Komerclikuma izpratnē un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē. Ekonomisko lietu tiesai paredzētas arī citas atbildības jomas.
Savukārt “KPV LV” Saeimas frakcija gala lēmuma pieņemšanai par Ekonomisko lietu tiesu ir vērsusies pie Tieslietu padomes, aicinot to sniegt savu vērtējumu par šādas tiesas izveidi, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.
“KPV LV” Saeimas deputātam Aivaram Geidānam balsojumā atturoties, Saeimas Juridiskā komisija 21.aprīlī balsojumos neatbalstīja divus likumprojektus par Ekonomisko lietu tiesas izveidi.
