Imunitātes un fiziskās pašsajūtas stiprināšana šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem teju katrā Latvijas ģimenē. Lai gan sporta klubi ir slēgti, tā nav liela bēda, jo laiks aiz loga tā vien mudina izvēlēties kustības svaigā gaisā. Protams, izvēloties nomaļākas vietas un ievērojot principu “2 metri un 2 cilvēki”, stāsta nūjošanas treneris Valters Bergs. Viņš atgādina, ka šis ir demokrātisks sporta veids, jo nav nepieciešams nedz dārgs un sarežģīts aprīkojums, nedz īpaša sportiskā sagatavotība.
Pēc ilgas sēdēšanas pie datora
Nūjošana (nordic walking) ir pastaiga ar īpaši izstrādātām nūjām, kas palīdz nostiprināt un attīstīt dažādas muskuļu grupas. Šis sporta veids radies 80. gadu sākumā Somijā, bet tagad ir plaši pazīstams visā pasaulē. Nūjošana ir vienkāršs, visiem pieejams un efektīvs veids, kā nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm – tā neprasa ne lielus finansiālos līdzekļus, ne īpašu fizisko sagatavotību, ne milzīgu laika patēriņu. Turklāt šī aktivitāte ir lieliska veids, kā pavadīt laiku, uzlabot savu veselību un atslābināties no ikdienas stresa. Nav labāka līdzekļa par nūjošanu, kas mazinās muskuļu spriedzi plecu un skausta apvidū, kā arī atvieglos muguras un galvassāpes. Sevišķi noderīga nūjošana ir ofisu darbiniekiem un citiem strādājošajiem, arī tiem, kas šobrīd ilgas stundas pavada pie datora mājās, šādi nospiežot limfmezglus. Tieši limfa no organisma palīdz izvadīt lieko šķidrumu, attiecīgi, ja limfa nefunkcionē pilnvērtīgi, organismā uzkrājas liekais šķidrums, kas veido lieko svaru. Neviens no mums taču nevēlas pēc ārkārtas situācijas beigām doties uz pludmali ne tajā labākajā formā.
30% mazāka slodze locītavām, nekā soļojot
Regulāra nūjošana ir enerģijas avots, tā vairos tavas darba spējas, veicinās radošumu, uzlabos veselību, kā arī sniegs iespēju savu brīvo laiku pavadīt kvalitatīvi, nevis dīvānos pie TV ekrāniem. Ja ir problēmas ar ceļiem, potītēm vai muguru, nūjošana ir ieteicamākā nodarbe. Kāpēc? Jo locītavas tiek noslogotas daudz mazāk nekā, piemēram, skrienot. Interesanti, ka nūjošanas laikā noslodze uz locītavām ir par 30% mazāka, nekā, piemēram, vienkārši soļojot. Lieliski derēs tiem, kuri ar sportu ilgāku laiku bijuši “uz jūs” un jūtas nedaudz “ierūsējuši”.
Nodarbināti 90% muskuļu
Nūjošana ir lielisks līdzeklis arī pret bezmiegu un stresu, tā palīdz “izvēdināt galvu” pēc saspringtas darba dienas, gan izbaudīt apkārtējo ainavu un dabas skatus. Nūjošana arī veicina labu sirds un asinsrites sistēmas darbību, kas ir labas veselības pamatā. Speciālisti apgalvo, ka veselīguma ziņā ar nūjošanu spējot sacensties vienīgi ar peldēšanu un distanču slēpošanu. Nūjošanā nav vecuma ierobežojumu – ar to var nodarboties gan bērni, gan pieaugušie. Regulāra nūjošana (vēlams 2-3 reizes nedēļā 1,5 stundu) padarīs ķermeni vingrāku un nostiprinās muskuļu sistēmu. Nūjojot strādā 90% muskuļu, un tas nozīmē, ka, regulāri nūjojot, ieguvums būs jūtams jau pavisam drīz!
Kam īsti domātas nūjas?
Saskaņā ar INWA (International Nordic Walking Federation ) nostādnēm, nūjošanas un veselības veicināšanas darbību galvenais mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, nodrošinot efektīvas, drošas un vienkāršas fiziskās aktivitātes. Nezinātāji nūjošanu nereti saprot kā pastaigu, atbalstoties uz nūjām. Viņuprāt, nūjas nepieciešamas līdzsvara saglabāšanai vai ceļa “sataustīšanai”. Nenoliedzami, ar nūju var sataustīt sausu cini pārplūdušā mežā vai labāk saglabāt līdzsvaru, ejot pa ledu vai citu slidenu virsmu, tomēr nopietna nūjotāja nolūks ir ar roku un visa ķermeņa spēku palīdzēt kājām ātrāk tikt uz priekšu. Nūjotāja rokās nūjas kļūst par otru kāju pāri – ļauj rokām uzņemties daļu kāju slodzes un palīdz atgrūsties, lai kustētos ātrāk. Tādēļ nūjotājs pārvietojas ātrāk par gājēju un, būdams pie labas veselības un labā fiziskā formā, parasti sasniedz vieglam riksītim (lēnam skrējienam) līdzvērtīgu ātrumu (vidēji 9-10 km/h). No malas raugoties, nūjotāja kustības ir enerģiskas, bet vieglas un ārēji neliecina par ķermeņa piepūli. Lai sasniegtu labākus rezultātus, liela nozīme ir arī pareizai nūjošanas nūju izvēlei. Nereti redzams, ka nūjotāji izmanto nūjas, kuras nav paredzētas nūjošanai, tāpat svarīgs ir nūju garums, ko nosaka nūjotāja auguma garumu reizinot ar 0,66. Piemēram, ja nūjotājs ir 180 cm garš, (180×0,66=118,8) jāizvēlas 120 cm garas nūjas.
Pareiza tehnika no paša sākuma
Pat, ja nūjošana jau apgūta vienā vai vairākās nodarbībās pie instruktora, ir svarīgi vienmēr paturēt prātā vairākus labus paradumus: nūjas vienmēr tur slīpi, roku vēzē galvenokārt pleca locītavā, tomēr kustību turpina gan elkoņa locītava, gan viss krūškurvis, rokas atgrūdiena spēku virza nūjas siksniņā, ne uz rokturi, pirmais zemi skar papēdis, bet pēdējais no zemes atraujas pēdas purngals.
Līdztekus iepriekš minētajam, nūjošanā ir būtiski apgūt pareizu un pilnīgu rokas vēzienu, pilnu atgrūdienu un nūjas noslogošanu pilnā atvēziena plašumā, plaukstas un katra atsevišķa pirksta kustību, krūškurvja un gurnu rotāciju, pēdas stāvokli un atspēriena tehniku, ķermeņa stāvokli un daudzas citas lietas. Nūjošanas prasmi nav iespējams apgūt no grāmatām, draugu nostāstiem vai internetā. Bieži ir nācies redzēt pašmācībā iegūtus savādus ieradumus, no kuriem ir diezgan grūti atbrīvoties, apgūstot pareizu nūjošanas tehniku. Šī iemesla dēļ būtu ieteicams jau no paša sākuma tehniku apgūt pie kvalificēta nūjošanas trenera. Lai sasniegtu pieņemamu līmeni, ieteicams apmeklēt ne tikai nūjošanas pamatu nodarbības, bet arī vēlāk atvēlēt laiku tehnikas papildināšanai pieredzējušiem nūjotājiem domātos kursos, ar nosacījumu, ka treneris vada aizvien garākus un grūtākus nūjošanas posmus ar iesildīšanos un atsildīšanos, kā arī velta laiku tehnikas pilnveidošanas vingrinājumiem.
Autors: Nūjošanas treneris Valters Bergs.
