Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru Krišjānis Feldmans uzvarējis Krievijas oligarha Kasperska vadīto “Kaspersky Labs”

0
1375
Krišjānis Feldmans
Krišjānis Feldmans

Augstākās tiesas Senāts rīcības sēdē nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību civillietā antivīrusu izstrādātāja “Laboratorija Kasperskogo” (“Kaspersky Labs”) prasībā pret Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētaja vietnieku, 13. Saeimas deputātu, ekonomistu un drošības speciālistu Krišjāni Feldmani. Tas nozīmē, ka K. Feldmaņa vairākus gadus ilgā cīņa par taisnību, vēršoties pret Maskavā bāzēto megakorporāciju “Kaspersky Labs”, kuru vada Krievijas oligarhs un miljardieris Jevgēņijs Kasperskis, noslēgusies ar uzvaru. Līdz ar Augstākās tiesas Senāta 2020. gada 8. aprīlī pieņemto lēmumu spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 14. oktobra spriedums, ar kuru “Kaspersky Labs” prasība par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu tika pilnībā noraidīta.

Jau ziņots, ka Krišjānis Feldmans 2017. gada 11. oktobrī savā privātajā emuāru vietnē feldmans.lv publicēja rakstu “Izlūks ar segvārdu “Antivīruss””, kurā, atsaucoties uz The New York Times sniegto informāciju, brīdināja par draudiem, ko rada tādas programmatūras izmantošana, kas izgatavota valstī ar Latvijai pretējām ģeopolitiskajām interesēm. Šo rakstu pārpublicēja portāls ir.lv.

Pēc tam, kad Kaspersky Labs neizdevās panākt minētā raksta atsaukšanu, uzņēmums 2018. gada 30. janvārī vērsās tiesā, pieprasot šo rakstu izņemt no interneta vietnēm, publicēt atvainošanos un piedzīt kompensāciju 2000 eiro apmērā. K. Feldmans, toreiz vēl Rīgas domes deputāts, to komentēja šādi: “Šis ir tiešs iebiedēšanas mēģinājums ar mērķi ietekmēt Latvijas ģeopolitiku, un, domāju, tā ir Krievijas īstenotā hibrīdkara sastāvdaļa. Aicinu Saeimu ņemt vērā tādu pasaules valstu kā Nīderlande, ASV, Lielbritānija, Ukraina un Lietuva rīcību – tās piesardzības nolūkos nolēmušas ierobežot kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Labs programmatūras izmantošanu un pakāpeniski atteikties no tās vispār. Rosinu Saeimas deputātus veikt attiecīgo likumu izmaiņas, lai nepieļautu Latvijas kiberdrošības apdraudējumu.”

Kad pirmās instances tiesa šo Kaspersky Labs acīmredzami nepamatoto prasību apmierināja, K. Feldmans turpināja cīņu, pirmās instances spriedumu pārsūdzot Rīgas apgabaltiesā, kas 2019. gada 14. oktobrī šo spriedumu atzina par prettiesisku un taisīja pretēju spriedumu, kurā norādīja: “Novērtējot strīdus citātu saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesas kolēģija atzīst, ka rakstā izklāstītais par to, ka prasītāja radītās antivīrusa programmas ir apdraudošas, uzskatāmas nevis par ziņu, bet atbildētāja izteikto viedokli, kam ir pietiekoša faktiskā bāze.”

The New York Times raksta, ka Krievijas hakeri nozaguši slepenus materiālus, kurus kāds NSA līdzstrādnieks bija nepienācīgi glabājis mājās esošajā datorā, kam bija instalēts Kaspersky Labs antivīruss. Tieši saistībā ar šo incidentu ASV attiecīgi rīkojās un savas valsts iestādes “iztīrīja” no šī antivīrusa.

Komentējot savu uzvaru tiesā, K. Feldmans, tobrīd jau 13. Saeimas deputāts un Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas loceklis, sacīja: “[Mana] raksta mērķis bija informēt sabiedrību par iespējamiem kiberdrošības riskiem, ko, iespējams, rada Kaspersky Labs izstrādātās antivīrusu programmas. Turklāt arī pēc tā publicēšanas turpina izskanēt informācija par Kaspersky Labs izstrādātās programmatūras iespējamu neuzticamību. Kaspersky Labs nav tiesību ierobežot manas tiesības brīvi paust savus uzskatus. Iespējams, tā ir norma Krievijā, bet ne demokrātiskā sabiedrībā. Kiberdrošība kļūs arvien svarīgāka kopējās drošības sastāvdaļa, un es kā Saeimas deputāts varu apliecināt, ka darīšu visu iespējamo, lai likumdošanas līmenī tiktu stiprināta Latvijas drošība kiberuzbrukumu un hibrīdo uzbrukumu jomā!”

2019. gada 15. novembrī Kaspersky Labs vērsās Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību, lūdzot K. Feldmanim labvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcelt un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai.

Tomēr senatoru kolēģija, 2020. gada 8. aprīlī Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdē izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar Kaspersky Labs kasācijas sūdzību, jo senatoru kolēģijai nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, tādējādi spēkā stājās K. Feldmanim labvēlīgais Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 14. oktobra spriedums.

“Kiberdrošība kļūst par arvien svarīgāku valsts kopējās drošības sastāvdaļu. To īpaši skaidri redzam pašlaik, kad informācijas tehnoloģiju izmantošana saziņā, darbā un arī izklaidē sasniegusi agrāk nepieredzētu līmeni. Izskan informācija gan par dažādu videosaziņas platformu ievainojamību, gan par to, ka dažādus pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus sāk piedāvāt kompānijas, kuru īpašnieku struktūra ir neskaidra un kurām, iespējams, ir cieša saikne ar svešu valstu specdienestiem,” stāsta K. Feldmans.

Privāto kompāniju rīcībā ir milzīgs apjoms datu par cilvēku pārvietošanās paradumiem, to veiktajiem maksājumiem, par to, ar kādu informāciju tie apmainās un kur noteiktā laika posmā atrodas. Šo informāciju var izmantot gan komerciāliem mērķiem, lai papildus nopelnītu, gan arī nodot citu valstu specdienestu rīcībā, kuri, izmantojot šo informāciju, var plānot un arī veikt uzbrukumu valsts kritiskajai infrastruktūrai, kā arī savākto informāciju izmantot šantāžai, izspiešanai vai spiegu vervēšanai.

K. Feldmans: “Par vienu no saviem galvenajiem mērķiem esmu izvirzījis Latvijas kiberdrošības stiprināšanu, stingrāk kontrolējot datu glabāšanu – būtu vēlams tos izvietot NATO valstu datu glabātuvēs – un rūpīgi izvērtējot ārvalstu piegādātājus, kas nodrošinās piektās paaudzes mobilās infrastruktūras ieviešanu. Uzskatu, ka COVID-19 pandēmija tikai paātrinās dažādu tehnoloģiju izmantošanu Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tāpēc valsts likumdevēju pienākums ir sekot līdzi tam, lai līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu tiktu mazināti daudzi riski gan valsts, gan katra indivīda personiskajā līmenī!”

Kā iepriekš ziņojuši mediji, Krievijā radīto antivīrusu, kura uzstādīšana un izmantošana prasa pieeju pilnīgi visiem datiem attiecīgajā ierīcē un kuru Kasperskis, gadiem ilgi izmantojušas visdažādākās Latvijas valsts un pašvaldību iestādes.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit