Ir grūti pateikt par cilvēka mūžu dažos vārdos. Atmiņas pārlapojot, atradu tieši Jutas mūžam teiktus vārdus.
Sirdsapziņa, Cēlsirdība un Pašcieņa.
Tā ir mana Svētā kara draudze.
Padod savu roku tai,
Par to nav jābīstas ugunī doties.
Vaigs tai augsts un brīnišķīgs.
Ziedo īso dzīvi tai.
Var jau būt, ka nebūsi uzvarētājs,
Toties kā cilvēks nomirsi gan.
(Okudžavas dzejoļa brīvs tulkojums)
Juta savu īso mūžu tā arī nodzīvoja.
Es rakstu savā un tuvinieku vārda, lai pateiktos visiem tiem cilvēkiem, kuri bija ar Jutu kopā viņas trauksmainās dzīves akmeņainajā ceļā!
Pateiktos un atvainotos tiem, kuri gāja un sadega!
Lai cieņā paklanītos tiem, kuri kopā ar Jutu gāja caur uguni un kļuva par brīnišķiem cilvēces dimantiem.
Lai pateiktos tiem, kuri savās lūgšanās un domās bija kopā ar mums Jutas pēdējā ceļā!
Jūsu domātais, rakstītais un teiktais dziedē mūsu sāpju plosītās sirdis.
Paldies Jums visiem par to!
Maigurs Strīķis
