Ekonomikas doktore Linda Medne: Bērnu nākotne tiek pārdota izsolēs

1
296
Linda Medne Foto - Ansis Klucis

Viens no spēkā esošā Nacionālais attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, ekonomikas doktore, Rīgas domes deputāte Linda Medne.

Situācija ar garajām rindām uz vietām Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs nav uzlabojusies, tieši pretēji – strauji pasliktinājusies. Ja pirms pieciem gadiem rindā uz vietu bērnudārzā gaidīja mazāk kā 1000 bērni, tad šobrīd saskaņā ar Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta datiem rinda palielinājusies līdz 2239 bērniem. Problēmas saasināšanos Rīgas domes vadība skaidro ar noteikumu  par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēs stāšanos spēkā. Ar tiem pašiem noteikumiem, kurus valdība atbalstīja jau 2013. gadā, attiecīgi gatavošanās pārejai uz jaunajiem noteikumiem notika vairāk nekā sešus gadus. Iespējams, pašvaldības vadība cerēja, ka šajā laikā iedzīvotāji aizbrauks un situācija atrisināsies pati no sevis? Skan skarbi, tomēr nesakārtotie sociālie jautājumi, tajā skaitā rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, neliecina, ka līdzšinējai galvaspilsētai rūp Nacionālā attīstības plānā minētais un, pats būtiskākais, – mūsu bērnu nākotne.

Bērnudārzu vietā būvē koruptīvas shēmas

Vairākus gadus tiek solīts nodrošināt jaunas vietas bērnudārzos un investēt n-tos miljonus eiro, lai to īstenotu. Prognozēju, ka tādi solījumi mūs sagaida arī turpmākos pāris mēnešus, tomēr rodas bažas, vai šīs investīcijas, ja tās būs, tiks pārdomātas, izsvērtas un pamatotas. Baidos, ka jaunu bērnudārzu vietā tiks būvētas kārtējās koruptīvās shēmas naudas aizplūšanai.

Nedaudz mulsina arī tas, kur tiek plānota jauno ēku būvniecība. Rīgas centrā jaunu vietu bērnudārzu celtniecībai nav un celtniecība plānota nomalēs. Tas mudina domāt, ka centrā dzīvojošajiem rītos un vakaros nāksies šķērsot teju pusi pilsētas, lai nogādātu savus bērnu dārziņos. Manuprāt, pie šāda scenārija satiksmes un sastrēgumu problēma pilsētā aktualizēsies ar jaunu sparu. Līdz galam nav saprotama arī aktīvā vēlme būvēt jaunas ēkas, kamēr centrā esošie neapdzīvotie un nesakārtotie pilsētai piederoši namīpašumi tiek pārdoti izsolēs. Pirms nolikt mūsu bērnu nākotni zem izsoles āmura, ir jāizsver iespēja, vai īpašumu nav iespējams piemērot pašvaldības funkciju veikšanai. Pārdošana var būt pēdējais solis, ja visas citas īpašuma izmantošanas iespējas ir pārbaudītas un izsmeltas.

Nevis pārdot esošo, bet izīrēt trūkstošo

Rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs nav unikāla problēma, ar ko saskaramies tikai Latvijā, un labās prakses piemēri atrodami tepat kaimiņos. Arī Tallinas centrā un vecpilsētā jaunu ēku celtniecība praktiski nav iespējama, tomēr bērni un vecāki netiek atstāti bez atbalsta. Šī problēma tiek risināta, pašvaldībai iekārtojot nelielus bērnudārzus (divas vai trīs grupiņas) daudzīvokļu namos un sabiedriskajās ēkās. Igauņu piemērs skaidri parāda, ka risinājums ir iespējams un tas ir atkarīgs no politiskās gribas un vēlmes iedziļināties. Arī Rīgā pirmsskolas izglītības funkcijām varam pielāgot pilsētai piederošus dzīvokļus un ēkas, īpaši centra rajonos. Šobrīd daļa pašvaldībai piederošu ēku tiek pārdotas, bet risinājums slēpjas pretējā virzienā – būtu  jāapsver iespēja izīrēt telpas no privātajiem, tur, kur pašvaldībai nav nepieciešamā īpašuma. Ir būtiski apzināt esošo situāciju katrā mikrorajonā un atbilstoši risināt telpu piemērošanas jautājumus.

Sadarbība ar privātajām izglītības iestādēm

Rindas uz vietām bērnudārzos iespējams operatīvi samazināt arī sadarbībā ar privātajām izglītības iestādēm, turklāt neradot vecākiem papildus izdevumus. Pagaidām veiksmīgu sadarbību kavē divas būtiskas problēmas: savstarpēja neuzticēšanās – privāto izglītības iestāžu šaubas par līdzfinansējuma ticamību un ilglaicību un Rīgas domes bažas, ka pie adekvāta līdzfinansējuma, privātie pacels maksu, nevis veidos jaunus dārziņus. Otrā problēma ir atšķirīgā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu kvalitāte, kas būtu rūpīgi jāizvērtē, vienlaikus pilnveidojot uzraudzības mehānismu. Bez tam, radot apstākļus, kas ļautu vecākiem brīvi izvēlēties, kurā no privātajiem bērnudārziem savu mazuli izglītot, konkurence atrisinātu tirgus kvalitātes jautājumu. Par izvēli gan šobrīd nevaram runāt, jo arī privātajos dārziņos trūkst vietas.

Aprēķinos netiek iekļauti visi izdevumi

Privātās izglītības iestādes norāda, ka neatkarīgi no piederības jābūt vienādiem apstākļiem (finansējumam, noteikumiem u.c.). Šī brīža formula, pēc kuras tiek aprēķināts līdzfinansējums vienam bērnam, neatspoguļo visus izdevumus, ko pašvaldība iegulda bērnudārznieku izglītošanā. Atšķirīgs ir arī līdzfinansējums, ko katra pašvaldība maksā pirmsskolas izglītības iestādēm par vienu bērnu. Piemēram 2019. gadā Rīgā par bērnu vecumā no 1,5 – 4 gadiem pašvaldība piedāvāja līdzfinansējumu 246,19 eiro apmērā, savukārt Babīte – 320 eiro apmērā. Ja līdzfinansējuma apmērs tiktu pacelts līdz 380 eiro vienam bērnam, nebūtu nepieciešami papildus līdzekļi būvniecībai un rindas tiktu likvidētas īsā laikā.

Arī personāla trūkumu, kas ir vēl viena akūta problēma galvaspilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, ir iespējams atrisināt. Tur piemērs nav jāmeklē pat tik tālu, kā Tallina, tas atrodas tepat – Pierīgas pašvaldībās, bet atkal atduramies pret politisko gribu un prioritātēm. Ja bērni un mūsu nākotne ir prioritāte, tad šīs problēmas ir iespējams atrisināt ātri un efektīvi.

Autore: Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, ekonomikas doktore, Rīgas domes deputāte Linda Medne.

1 komentārs

  1. Diemžēl šie īpašumi iepriekšējo gadu laikā ir nolaisti līdz graustu līmenis, RD mēģina no tiem tikt vaļā, lai remonta nastu uzliktu uz cilvēku pleciem un maciņiem, lai nebūtu pašiem jāuzņemas uzturēšanas, demontāžas vai vietas sakārtošanas izmaksas. Protams, pa starpu “trāpās” arī kāds pieņemams īpašums. Īpašumu kontekstā vairāk būtu jārunā par nolaidību to uzturēšanā, saglabāšanā. Pārsvarā no izsolāmajiem īpašumiem neko vairs izspiest nevar. Ja šādā stāvoklī esoši īpašumi atrodas privātpersonu īpašumā, tad RD vēršas pret šīm personām ar prasību sakārtot vai nojaukt, iekļaujot degradēto ēku un vides sarakstā, savukārt, pašas pārraudzībā esošie brūk tālāk bez kādām sankcijām pret atbildīgajām personām un pašu RD.
    Pie nekustamo īpašumu izsoļu jautājuma gribētos vēl piebilst – vai esat pasekojuši līdz izsoļu sludinājumiem Latvijas vēstnesī par periodu kopš ATR sākuma? Iepriekš tāda pašvaldību īpašumu masveidīga izpārdošana netika novērota, šobrīd uz urrā aiziet gan būves, gan zemes.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit