Jaunie konservatīvie tiekas ar Krievijas politiskajiem bēgļiem

1
156

Šodien Saeimā notika Saeimas deputātu grupas Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam tikšanās ar biedrības “Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija” (AREM) pārstāvjiem. Tikšanos organizēja Saeimas deputātu grupas vadītāja Linda Ozola (JKP), atsaucoties AREM vadītāja, Krievijas politiskā bēgļa Dmitrija Savina aicinājumam. Saeimas deputātiem, tostarp konservatīvo deputātiem Jurim Jurašam, Jutai Strīķei, Gatim Eglītim un Normundam Žunnam, tika prezentēta padziļināta analīze par tēmu “Interpols kā Krievijas Federācijas politisko represiju instruments Eiropas Savienības teritorijā”. Deputātu grupas vadītāja Linda Ozola pauda gandarījumu par AREM ieguldīto darbu, skaidrojot riskus, kuriem pakļauti Krievijas politiskie bēgļi. AREM pārstāvji aicināja Latviju izvērtēt un virzīt nepieciešamos grozījumus tiesiskajā regulējumā, kuri dotu iespēju politiskajiem bēgļiem sevi aizsargāt pret Krievijas represīvajām institūcijām.

Dmitrijs Savins skaidroja, kā Krievija izmanto tiesiskus Interpola instrumentus, lai turpinātu vajāt Krievijas politiskos bēgļus arī ārpus savas valsts. Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, Krievija Interpola sistēmā veic neproporcionāli lielu skaitu meklēšanas pieprasījumu, kas netieši norāda uz Krievijas aktīvajiem centieniem apkarot opozīciju, kuras pārstāvji visbiežāk politisko patvērumu meklē ES un ASV. Taču nepamatoti pieprasījumi Interpola sistēmā pārkāpj ne tikai cilvēku pamattiesības uz brīvu pārvietošanos, viņus aizturot tiesībsargājošajās iestādēs, bet arī aizskar cilvēku tiesības uz privāto dzīvi, un bieži vien ierobežo viņu iespējas izmantot banku pakalpojumus, kā arī strādāt uzņēmējdarbībā. Klātesošie deputāti vērsīsies atbildīgajās Saeimas komisijās, aicinot padziļināti analizēt šo situāciju un vērtēt nepieciešamību uzlabot pastāvošo regulējumu, kā arī vērsīs pārējo Baltijas valstu parlamentāriešu uzmanību uz šo problēmu, aicinot uz koordinētu rīcību.

1 komentārs

  1. Nopietni! Lai atceramies Latvijas krievu rakstnieku, kurš 1997. gada 5. jūnijā ar 6.Saeimas lēmumu “Par Jurija Abizova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” kļuva par Latvijas pilsoni. Jurijs Abizovs1946. gadā turpinājis izglītību un 1949.gadā absolvējis Latvijas Universitāti. Daudz nodarbojies ar tulkošanu – ir tulkojis Raini, Blaumani, Upīti, Ziedoni un daudzus citus latviešu rakstniekus. Abizovs ir bijis viens no Krievu kultūras biedrības dibinātājiem Latvijā, ticis ievēlēts par šīs organizācijas priekšsēdētāju.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit