Brīvības gatvē 207, Rīgā, bijušā velotreka “Marss” vietā ir jābūt parkam. Tā uzskata 15 500 cilvēku. (Teikas iedzīvotāju skaits – aptuveni 30 000). Viņi vāca parakstus par parku laikā, kad jau “viss bija izlemts”. Kas tas ir, ja ne ņirgāšanās par pilsonisko sabiedrību? Kas tas ir, ja ne spļāviens cilvēkiem sejā? Dariet ko gribat, bet būs tā, kā mēs jau sen slepeni nolēmām. Tad kurš kuram te ir pakļauts? Kā var tā, viegli, nospļauties uz ievērojama daudzuma cilvēku skaidri formulēto gribu?
Tas par parku, bet pat ja šo slepeno būvi būtu iecerēts celt nekurienes vidū, es būtu pret kaut viena centa izsniegšanu tādam dienestam, kuram līdzinieku neefektivitātē grūti vispār sameklēt. Igaunija un Lietuva ķer Krievijas spiegus regulāri. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju – pēdējos desmit gados Baltijā par spiegošanu aizturētas 28 personas: Igaunijā – 17; Lietuvā – 8; Latvijā – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajā jomā, maigi izsakoties, ir stipri vāji. Krievija sūta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arī algotus slepkavas un visādus citādus draņķus. Ko spēj tam likt pretī Mežvieta vadītais kantoris, – vienīgā valsts drošības iestāde ar izmeklēšanas tiesībām? Ko spēj izmeklēt iestāde, kas dienu dienā netrenē savas spējas izmeklēt sarežģītas krimināllietas? Tas noved pie degradācijas un pie garantētiem sarežģījumiem pat vidusmēra krimināllietas izmeklēšanā. Noķersim spiegu un nu tik rādīsim izmeklēšanas klasi? Brīnumu nav. Te ir citāts no Valsts drošības iestāžu likuma, kas tik viņiem nav jādara. “Valsts drošības dienests valsts drošības jomā veic: 1) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;”
Un kas ir izdarīts? Novērsta naudas atmazgāšana mērogos, kas Latviju gandrīz izdzina no finanšu civilizētās pasaules? Novērsta Magņitska sarakstā iekļautā Lemberga grupējuma ietekme uz politiskajiem procesiem valstī? Nekā tamlīdzīga, pat ne mazākā kustība tajā virzienā nav bijusi vērojama. Un šādai iestādei, kura patiesībā pat savu algu godam nav nopelnījusi, būvēt māju par +/- 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamēr Valsts drošības dienests (VDD) pārliecinoši nenodemonstrēs skaidru virzību uz efektivitāti, Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatbalstīs naudas šķērdēšanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.
Premjers Krišjānis Kariņš izteicās, ka “viņš nepieļaušot trīs specdienestu apvienošanu, ko gribot kāds koalīcijas partneris”. To nebūs grūti Krišjānim Kariņam paveikt, jo JKP nekad to nav rosinājis. Esam rosinājuši, kā tas ir redzams JKP programmā – izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Satversmes aizsardzības biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošības iestāde). Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas ir valsts drošības iestāde, kā atsevišķa iestāde, nekam nav pievienojama. Šāds modelis veiksmīgi darbojās Igaunijā (KAPO – Kaitsepolitsei) un, parādījis sevi kā efektīvs valsts drošības organizācijas instruments, kas ļautu arī Latvijai ietaupīt un lietderīgi izmantot vairākus desmitus miljonus eiro. Bet viens gan ir skaidrs, ka tieši Krišjānis Kariņš, kā valdības vadītājs un kā cilvēks, būs morāli atbildīgs par to reizi, kad nedod Dievs, mums reāli būs vajadzīgs spēcīgs drošības dienests, bet būs tikai Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš. Un es personīgi sūtīšu pie Krišjāņa Kariņa, kā morāli atbildīgā, visus tos valsts apdalītos, kuri savas problēmas varētu risināt ar šiem bezjēdzīgi izšķērdētajiem +/- 50 miljoniem. Vēlreiz saku – nav lielāka valsts drošības apdraudējuma, kā bezdarbībā un bezkontrolē izvirtis drošības dienests.
Bez radikālas iejaukšanās šādas ielaistas slimības izārstēt nav iespējams, bet sākumā ir jābūt vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprāt ļauties apkrāpties ar saldiem pielīšanas vārdiem.
Un Iekšlietu ministra S.Ģirģena smieklīgie argumenti nav pat apspriešanas vērti. Dombura diskusijā viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrīkst atrasties vienā ēkā, jo tur “notiek darbs ar aģentūru”, atsauc atmiņā senu anekdotisku stāstu, kā jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulču zāli sasauca visus cietuma slepenos aģentus… Katram iekšlietu darbiniekam zināma ābeces patiesība, – slepenus aģentus neviens nekad uz savu darbavietu kolēģu un novērotāju apskatei neaicina!
Un visbeidzot – labāk, lai aunu baru vada lauva, nekā lauvu baru – auns.
foto: Saeima
Tad, kad tu zini ka tev nevienam nav jāatskaitās, tad, kad tu zini ka neviens tevi nekontrolē, tad saprot, tu vari tērēt vairākus desmitus miljonus, nebaidoties ka kāds tev uzdos jautājumus!
Un tagad šis dienests saņems ēku par 100 milj. € Bet mediķi, policisti, ugunsdzēsēji un pārējie budžetnieki savos maciņos var ielikt patriotismu.