1. Konservatīvais – tas ir cilvēks, kura domāšanas process ir atbildīgs, nobriedis un brīvs no mirkļa emocijām un naivas aizrautības. Konservatīvisms ir domāšanas veids, paņēmiens, kā izprast sabiedriskos procesus. (Par normālību).
2. Cilvēka brīvība un tiesības uz vārda brīvību nav apstrīdamas. Demokrātija ir vienīgais sabiedrības uzbūves pamats, kas ievēro cilvēka cieņu. (Demokrātiska iekārta).
3. Sabiedriskajiem īpašumiem un pārvaldībai jābūt saprātīgi minimāliem – arī nodokļiem jābūt minimāliem. Katrs pats visatbildīgāk un vistaisnīgāk iztērēs pats savu naudu. (Minimāli nodokļi).
4. Privātīpašuma neaizskaramība un privātā iniciatīva ir vienīgais saprātīgais materiālo vērtību vairošanas pamats. Sabiedriskā intervence pielietojama ar vislielāko uzmanību un tikai izņēmuma gadījumā. (Privātīpašums ir svēts).
5. Valsts pārvaldei visos līmeņos jābūt minimālai. Sabiedriskais sektors stingri jāierobežo – tas vienmēr grib veidot aizvien jaunus un jaunus pārvaldes aparātus. (Minimāla valsts pārvalde).
6. Valsts un sabiedrības pamats ir veselīga ģimene un laulība. Tēvs, māte, bērni un tuvinieki – tas ir vienīgais pamats nākamo paaudžu veselīgai attīstībai. (Normāla ģimene).
7. Izglītība un zinātnes attīstība ir pamatu pamats ģimenes, ražošanas, kultūras un sabiedrības attīstībai. Izglītība ir galvenais sabiedriskais uzdevums. (Izglītība rītdienai).
8. Godīgums, iecietība un cieņa pret jebkuru cilvēku veido to ētisko pamatu, kam jābūt starp valsti un cilvēku. Pilsoņa intereses ir pārākas par valsts institūciju interesēm. (Valsts ir cilvēkam).
9. Tainīgums ir tiesiskuma un likumdošanas pamatā. Pilsonim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums aizstāvēt taisnīgumu, brīvību un savas valsts uzbūves pamatus. (Par Brīvību, Demokrātiju un Taisnību.)
10. ” 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.” (Satversmes Preambula).
„Konservatīvisms (lat. conservativus – tāds, kas sargā) ir prāta ievirze, tai raksturīga uzticība tradīcijām, stabilitātei un kārtībai.
Konservatīvisms ir dzīves pozīcija, kura balstās uz tradicionālām vērtībām, tādām kā ģimene, tikumība, kristietība, nācija, un piesardzīgi vai negatīvi izturas pret jaunām, mirkļa un kaislību diktētām, pseido-brīvībām.
Abstraktu, mehānisku sabiedrības un valsts uzbūves principu vietā tiek likta dzīvības pilna, daudzveidīga tautas vienotība, kas orientēta uz sabiedriskās dzīves tradicionālo pamatu saglabāšanu un aizsardzību..
Konservatīvisms savā politiskajā ideoloģijā balstās uz kristietību, kas veido cilvēku kopdzīves garīgo pamatu ģimenē un valstī. Viens no konservatīvisma centrālajiem elementiem ir Tradīcija, tā iemieso pagātnes pieredzi un gudrību. Tradīcija arī nodrošina stabilitāti, radot sociālās un vēsturiskās piederības izjūtu.”