Šodien 23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā. Attiecībā uz Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) norma par spēkā neesošu atzīta sākot no 2019. gada 31. janvāra.
“Šodien pieņemtais Satversmes tiesas spriedums par tiesībām piedalīties Saeimas darbā ir apliecinājums tam, ka lai arī pamazāk, tomēr pakāpeniski tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas,” uzskata Saeimas deputāts Juris Jurašs.
“Vēlos atgādināt, pēc tam, kad man tika piedāvāts miljons eiro kukulis, bet es no tā atteicos un par to paziņoju KNAB vadībai, pret mani tika ierosināta politiski motivēta lieta, cenšoties mani tiesāt par valsts noslēpuma izpaušanu. Lai gan ikvienam juristam ir skaidrs, ka ziņas par noziegumu nevar būt valsts noslēpums, pret mani tika safabricēta lieta, lai kavētu man veikt politisko darbību”, uzsver Juris Jurašs.
“Es uzskatu, ka šis ir liels solis tiesiskuma stiprināšanā, jo manis panāktais rezultāts turpmāk atturēs no politiski motivētu lietu rosināšanas. Turpmāk vēlamo rezultātu – deputātu izslēgšanu no Saeimas darba, nebūs iespējams panākt! Turklāt, jāņem vērā, ka gadījumos, kad konkrēta persona var traucēt vai apgrūtināt izmeklēšanu vai noziegums izdarīts tieši saistībā ar amata pienākumiem, pastāv Kriminālprocesa likums un reālas nepieciešamības gadījumā, procesa virzītājs var piemērot aizliegumu ieņemt amatu un pildīt pienākumus.”
“Šīs dienas lēmums man ļaus atgriezties darbā Saeimā un aktīvāk pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Jau tuvākajā laikā esmu sagatavojies nākt ar priekšlikumiem azartspēļu ierobežošanas jomā!”.
2016. gada vasarā Juris Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no KNAB un Ģenerālprokuratūras puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
