Baltijas transporta ministri turpinās virzīt “Rail Baltica” kā galveno prioritāti

0
243

Šodien, 6. decembrī, satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikās ar Igaunijas Republikas ekonomikas lietu un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu (Taavi Aas), Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) un Lietuvas Republikas transporta un sakaru ministru Jaroslavu Narkeviču (Jaroslav Narkevič), lai runātu par “Rail Baltica” projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojās turpināt virzīt “Rail Baltica” projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā. Ministri turpinās sarunas ar ES institūcijām, kur vēl šobrīd tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai.

Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027. gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā, līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro.

““Rail Baltica” projekts ir nozīmīgs ES transporta politikas līmenī, jo tas nākotnē veidos savienojamību ar pārējo Eiropu pa dzelzceļu, kas ir videi draudzīgākais sauszemes transporta veids gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem,” uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalsta saņēmējas, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.

Starpvalstu darba grupa, kurā ir visu Baltijas valstu Satiksmes ministriju pārstāvji, aktīvi strādā, lai nodrošinātu Eiropas normatīvajiem aktiem atbilstošu infrastruktūras pārvaldības modeli, un sagatavotu pieteikumu šā gada oktobrī izsludinātajam CEF uzsaukumam, kā arī nākamajam, kas tiks izsludināts 2020. gada ceturtajā ceturksnī.

Diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu vēl ir procesā – līdz šim sarunās ir izdevies saglabāt projektam visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 81% – 85 % atkarībā no aktivitātes veida – pētījumi, projektēšana vai būvniecība. Ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, tas atbilst militārās mobilitātes mērķim, kam ir paredzēts atsevišķs finansējums.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 26. novembra sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica pirmā Finansēšanas līguma (CEF1) grozījumu parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA)”, līdz ar šo lēmumu Latvijas puse ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai turpinātu trases projektēšanu visā Latvijas teritorijā.

Šobrīd notiek Rail Baltica trases projektēšana 130 km (no 265 km) garumā Latvijas centrālajā daļā, ieskaitot starptautiskās pasažieru stacijas – Rīgas Centrālā stacija un starptautiskās lidostas Rīga dzelzceļa staciju RIX. Ir noslēgti trīs projektēšanas un viens projektēšanas un būvniecības darbu līgums. Finansēšanas līguma grozījumi dod iespēju uzsākt projektēšanu pārējai trasei – 135 km garumā līdz Igaunijas un Lietuvas robežām.

Jāatzīmē, ka Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 50 gadu laikā ar pārvaldību, kurā ir konkrēti sadalītas atbildības. Projektu īsteno visu trīs Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas, kas 2014. gadā nodibināja kopuzņēmumu AS “RB Rail”. Tas pilda Rail Baltica projekta koordinatora funkcijas un īsteno projekta pārrobežu aktivitātes. Ar 2016. gadu, atbilstoši globālajai projekta ieviešanas struktūrai un deleģēšanas līgumam, projekta Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā ir Eiropas dzelzceļa līnijas. 2018. gadā Eiropas Komisija parakstīja lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, līdz ar to nostiprinot Eiropas Komisijas un visu Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos īstenot projektu.

Transporta ministru tikšanās notika Baltijas Ministru padomes ietvaros.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit