(VIDEO): Gatis Eglītis par budžetu 2020. gadam

0
249
20180412 Riga. Foto / Ilmars Znotins

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie ministri, kolēģi!

Pēdējo mēnešu laikā, kā Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis koalīcijas budžeta sarunās un kā budžeta komisijas deputāts, esmu piedalījies galveno budžeta lēmumu tapšanā, tādēļ dalīšos ar savu vērtējumu par 2020. gadā budžetu.

Pirmkārt – tas ir liels sasniegums, ka piecas koalīcijas partijas izturēja šo pārbaudījumu un neatgriezeniski nesakašķējās: budžets būs, un valdība turpinās darbu pie daudziem iesāktiem darbiem, t. sk. tiesu sistēmas attīstības, ATR, veselības nozares sakārtošanas, Latvijas Bankas un LIAA jauno vadītāju izvēles, utt.

Jāsaka godīgi, viegli nebija – dažreiz sarunas aizgāja pavisam augstos toņos – tāpēc šis ir klasisks kompromisu budžets; drīzāk algu, pārdales un stabilitātes budžets, nevis attīstības, reformu un gudru lēmumu budžets. Ja mums koalīcijā izdosies sastrādāties un Finanšu ministrija būs atvērtāka un drosmīgāka pret jaunām idejām, tad lielas cerības var likt uz 2021. gada budžetu.  

Gribu izcelt 10 svarīgākos sasniegumus 2020. gada budžetā.

Pirmkārt, lielākais papildu finansējums 2020. gadā no kopējās ap 500 milj. EUR “fiskālās telpas” (arī ar JKP atbalstu) ir ticis pensiju indeksācijai – kopā ap 200 milj.. EUR. Tā ir lielākā pensiju indeksācija pēdējo 10 gadu laikā un, atkarībā no darba stāža, ikvienas pensijas pieaugums būs no 7.5% līdz 9%, kas ir daudz!

Otrkārt, pateicoties Jauno konservatīvo uzstājībai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiek paaugstināts no 230 EUR līdz 300 EUR, bet maksimālā summa, pie kuras var izmantot 300 EUR neapliekamo minimumu, tiek celta līdz 500 EUR. Tas nozīmē, ka gan privātā sektorā, gan publiskā sektorā strādājošajiem paliek vairāk naudas kabatā.

Treškārt, pateicoties Jauno konservatīvo uzstājībai, 2021. gadā tiek celta minimālā alga līdz 500 EUR; tā joprojām paliks zemākā Baltijā, tāpēc būs jādomā par tālāku minimālās algas palielināšanu.

Ceturtkārt, tiks turpināta minimālo skolotāju algu/likmju paaugstināšana no 750 EUR šogad līdz 800 EUR no 2020. gada 1. septembra; lai gan finansējums nav ielikts budžeta bāzē, ir skaidra vienošanās, ka pavasarī, līdzīgi kā šogad, uz budžeta pārdalēm nauda atradīsies.

Piektkārt, pēc daudziem gadiem tiek būtiski paaugstināts finansējums zinātnei (papildu 8 milj. EUR budžeta bāzē), kas beidzot papildinās ES fondu projektu naudu; tāpat ir rasts finansējums Eiropas Kodolpētījumu Organizācijas (CERN) un Eiropas Kosmosa Aģentūras dalības finansēšanai.

Sestkārt, tiek radīts būtisks finansējuma pieaugums mediķu algām – kopā ap 42 milj. EUR; tas ļaus straujāk celt atalgojumu īpaši tajās amata kategorijās, kurās nav iespējams gūt papildu ienākumus no privātām konsultācijām.

Septītkārt, tiek būtiski palielinātas kultūras darbinieku algas – ap 13 milj. EUR vairāk nekā 2019. gadā.

Astotkārt, arī iekšlietu un ieslodzījuma vietu sistēmas darbiniekiem būs nozīmīgs algu pieaugums – budžetā paredzēti vairāk nekā 20 milj. EUR papildus 2019. gadā bāzei.

Devītkārt, tiek “atslogots” valsts budžets no “Rīgas Satiksmes” radītā sitiena pa fiskālo telpu (-71.9 milj. EUR), tādējādi valsts iedzīvotājiem nav jāsavelk jostas dēļ Rīgas Domes nesaimnieciskās un koruptīvās rīcības.

Desmitkārt, 2020-2022. gada budžeta bāzē ielikts finansējums jaunajiem elektrovilcieniem (kopā virs 200 milj. EUR): jaunie un modernie vilcieni būs!

Bet ko varēja darīt vēl?

Ar visu uzskaitīto esmu pārliecināts, ka 2020. gadā fiskālo telpu varēja palielināt (neceļot nodokļus!) vēl par vismaz 50-70 milj. EUR, kas ļautu rast papildus finansējumu gan mediķu algām, gan pedagogu samaksas kāpumam, tomēr pārējām koalīcijas partijām pietrūka politiskās gribas. Mēs, Jaunie konservatīvie, iesniedzām koalīcijas partneriem un Finanšu ministrijai sarakstu ar vairākiem būtiskiem budžeta pasākumiem vismaz 80 milj. EUR apmērā, tomēr viņi akceptēja tikai nelielu daļu. Mēs noteikti atgriezīsimies pie mūsu idejām 2021. gada budžeta veidošanas kontekstā.

Plāns 3×500

Pēdējā gada laikā mums bieži ir uzdots jautājums – kas notiek ar JKP plāna 3 x 500 izpildi un kad tas varētu tikt realizēts? Kā zināms, plāns paredz strauju nabadzības un nodokļu sloga mazināšanu mazo algu saņēmējiem un pensionāriem, atstājot cilvēkiem vairāk naudas maciņos, kā arī paver iespēju iznākt no ēnu ekonomikas tūkstošiem mazo uzņēmēju, mazinot aplokšņu algu saņēmēju skaitu.

Arī augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā ir viens no galvenajiem argumentiem, kā dēļ Latvijai iet garām simtiem miljonu eiro investīcijas ik gadu: ražot šeit ir relatīvi dārgi, tādēļ investīcijas mēs redzam pārsvarā tirdzniecības centros, kamēr kaimiņos Lietuvā tiek būvētas rūpnīcas. Šī gada IKP dati ir pavisam skumji: Latvijas knapajai 2,5% izaugsmei lietuvieši liek pretī veselīgus 4%. Vai nav viela pārdomām?

Atzīšos – Jaunie konservatīvie bija gatavi plānu “3 x 500” realizēt jau no 2020. gada, un tas arī būtu izdarīts, diemžēl neilgi pirms 2020. gada budžeta lēmumiem parādījās “politiskā greizsirdība” un atsevišķu partneru nevēlēšanās atzīt savas kļūdas priekšvēlēšanu laikā, izplatot melus par absurdām plāna “3 x 500” izmaksām!

Tomēr esam apņēmības pilni gan koalīcijā, gan Saeimas komisijās aizstāvēt plāna īstenošanu nākošo 2 gadu laikā: plānots, ka neapliekamais minimums gan algām, gan pensijām varētu sasniegt 400 EUR 2021. gadā un 500 EUR 2022. gadā.

Minimālā alga

Runājot par minimālo algu 500 EUR no 2021. gada, esam saklausījuši plašu atbalstu gan no sociālo partneru, gan Labklājības ministrijas puses, jo tādējādi tiek sūtīts skaidrs politisks signāls, ka Latvija vairs nav zemo algu zeme, kas daudzus dzen emigrācijā; ka ikvienam uzņēmumam jāturpina celt ražīgumu un darba ņēmēju sociālo aizsardzību. Arī Lietuvā un Igaunijā minimālā alga ir krietni augstāka par Latvijas minimālo algu.

Veselības nozare

Man ir prieks, ka jau trešo gadu pēc kārtas (pavisam pamatoti), tiek būtiski palielināts veselības budžets; tas ir pieaudzis kopā par 300 milj. EUR līdz 1.2 miljardu EUR atzīmei. Tomēr no Jauno konservatīvo puses koalīcijā gaidīsim no Veselības ministres Ilzes Viņķeles ļoti skaidru plānu veselības nozares reformai, tai skaitā ir vairāki jautājumi:

  • Kā realizēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplānu, arī ar privāto ārstniecības iestāžu iesaisti?
  • Kā organizēt stratēģisko iepirkumu kārtību?
  • Kā pārveidot veselības aprūpes pārvaldības sistēmu?
  • Kā veidot pašvaldību lomu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā?
  • Kā ieviest efektīvu e-veselības sistēmu?
  • Kā apkarot korupciju veselības aprūpes sistēmā?

Ir skaidrs, ka ne jau tikai naudas jautājums ir vainīgs pie gandrīz katastrofālajiem dzīvildzes un sabiedrības veselības rādītājiem – pie vainas ir arī neefektīvs un bieži vien koruptīvs un karteļveidīgs esošā finansējuma izlietojums un daudzos gadījumos, diemžēl arī personāla attieksmes trūkums pret pacientu.  

JKP pārraudzībā ir trīs ministrijas, tāpēc īsumā iezīmēšu galvenos rīcības virzienus un naudas atvēlējumu 2020. gadā.

  • Izglītības un zinātnes ministrija

Pirmkārt, prieks, ka ir papildus 31 milj. EUR kopumā prioritāriem pasākumiem, t. sk. skolotāju algām un zinātnei.

Otrkārt, notiek aktīvs darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa maiņas un sporta finansēšanas modeļa pārskatīšanas.

Treškārt, vispārējā izglītībā norit darbs pie skolu tīkla kārtošanas un efektivizēšanas, arī kontekstā ar ATR, kā arī “nauda seko skolēnam” modeļa pārskatīšana.

Ceturtkārt, Saeimā iesniegts fundamentāli svarīgs likumprojekts par pāreju uz mācībām valsts valodā arī pirmsskolas posmā.

Piektkārt, dalība Eiropas Kosmosa Aģentūrā un Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) ir nozīmīgs lēciens nākotnes izaugsmē; pētniecībā ar pienesumu kā zinātnei, tā ekonomikas sektoram.

Sestkārt, jaunatnes politika, kas iepriekšējos periodos ir tikusi nepelnīti atstāta novārtā. Kopumā ar ES fondu atbalstu jaunatnes politikas īstenošanai nākamgad būs pieejami vairāk nekā 7 milj. EUR.

  • Tieslietu ministrija

Pirmkārt, notiek intensīvs darbs pie specializētās ekonomisko lietu tiesas izveides;

Otrkārt, notiek darbs pie procesuālā regulējuma pilnveides ar mērķi panākt ātrāku un kvalitatīvāku lietu izskatīšanu;

Treškārt, notiek darbs ar uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem ar mērķi palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēru;

Ceturtkārt, turpinās darbs pie jauna cietuma būvniecības Liepājā;

Piektkārt, tiek ieviests atvērto datu princips tieslietu sektorā: piemēram, grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā, kas dod iespēju bez maksas piekļūt Uzņēmumu reģistra datiem;

Sestkārt, tiek veidota jauna bērnu tiesību aizsardzības sistēma sadarbībā ar Labklājības ministriju.

No nākamā gada arī tiek palielināts atalgojums Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem un tiesnešu palīgiem, sekretārēm.

Svarīgi pieminēt, ka Tieslietu ministrija faktiski nav saņēmusi nekādu papildu finansējumu, viss aktīvais darbs tiek izpildīts pārskatot ministrijas iekšējos finanšu resursus.

  • Satiksmes ministrija

Nākamais 2020. gada budžets satiksmes nozarei nav labs, ir kritums ceļu finansējumam neskatoties uz papildu 7 milj. EUR prioritārajos pasākumos. Kopējais finansējuma kritums, salīdzinot ar 2018. gadu, ir 73 milj. EUR, savukārt 2021. gadā kritums būs vēl par 23,8 milj. EUR. Respektīvi, ceļiem sagaidāmi liesie gadi. Nākotnes mērķi ir uzlabota mobilitāte valstī, t.sk. moderni vilcieni un sakārtotāks valsts galveno ceļu tīkls, kam būs nepieciešams papildu finansējums.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit