Šodien, 6.jūnijā Jauno konservatīvo frakcijā nolemts balsot pret Ata Zakatistova imunitātes atcelšanu, aicinot to atlikt līdz Satversmes tiesas spriedumam lietā, kura ierosināta pēc Jura Juraša konstitucionālās sūdzības par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta neatbilstību Satversmei.
Prokurora Māra Urbāna pieprasījumu atcelt Zakatistova imunitāti nevar skatīt atsevišķi no J.Juraša lietas, kaut arī tās saturiski pilnībā atšķiras. Abi ir koalīcijas deputāti, un pieprasījums par imunitātes atcelšanu gan Juraša, gan Zakatistova gadījumā tiek nodots Saeimai lemšanai brīžos, kad paredzēti koalīcijai svarīgi balsojumi. J.Juraša gadījumā tā bija valdības apstiprināšana, bet A.Zakatistova gadījumā Valsts prezidenta vēlēšanas. Abās lietās prokurors ir atzinis, ka nav pabeigtas izmeklēšanas darbības.
Imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Saeimas deputāti nespriež tiesu, un Juta Strīķe akcentē : “Šis nav lēmums par to, vai viņš ir vainīgs vai nav vainīgs. Šis ir mūsu lēmums par to, vai Saeimas deputāts kā tautas vēlēts pārstāvis drīkst strādāt.” Prokurora pieprasījums nodots Saeimai, kad pēc imunitātes atcelšanas J.Jurašam četru mēnešu laikā viņa lieta nav nonākusi tiesā. Šobrīd J.Juraša lieta iestrēgusi prokurora Urbāna lietvedībā, un rit jau piektais mēnesis. Tieši tik ilgi Juris Jurašs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un nespēj aizstāvēt savu vēlētāju intereses.
Satversmes tiesa 29. aprīlī ierosinājusi lietu par normām, kas Saeimas deputātam, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, liedz piedalīties Saeimas darbā. Kārtības ruļļa 17.panta. 2.daļa paredz, ka Saeimas deputāts, kuram atcelta imunitāte, nedrīkst piedalīties Saeimas plenārsēdēs un komisiju darbā. Šī norma ir kļuvusi par politiskās cīņas instrumentu, un deputātiem ir tiesības nostāties pret politiski motivētām un safabricētām lietām.
Juta Strīķe : “Tāpat kā likumdevējs nedrīkst traucēt tiesu varas institūciju darbu, tā arī šajā gadījumā prokuratūra nedrīkst traucēt likumdevēja darbu. Prokuratūra, virzot izskatīšanai politiski motivētu lēmumu, ir rupji pārkāpusi varas sadalīšanas principu.” Prokurors Urbāns par kavēšanos ar Juraša lietas nodošanu tiesai aizbildinās ar izmeklēšanas darbību veikšanu. Arī A.Zakatistova gadījumā M.Urbāns ir atzinis deputātiem, ka veicamas izmeklēšanas darbības. Nākas secināt, ka abas reizes lietas ir bijušas nesagatavotas, jo Urbāns par faktu, ka J.Juraša lietā vairāk kā gadu nav nopratināti liecinieki, atzinās, ka tas vērtējams kā trūkums . Ņemot vērā to, kā notiek J.Juraša lietas virzība, rodas jautājums – kas A.Zakatistova gadījumā būs citādāk?
Šī prokurora darbības mēs, Jaunie konservatīvie, vērtējam kā tiesiskuma graušanu. Prokurors Urbāns nav spējis pierādīt Saeimas deputātiem, ka viņa lūgums atcelt imunitāti nav politiski motivēts, tādējādi prokuratūra ir bezatbildīgi izmantojusi tai uzticēto mandātu un grauj arī sabiedrības uzticību Saeimai.
Saeima šodien lemj konstitucionālas dabas jautājumu, jo Saeimas lēmums atcelt imunitāti, tādējādi liedzot deputātam piedalīties Saeimas darbā, nav pārsūdzāms. Ir nepieciešams Satversmes tiesas spriedums par to, vai Saeimas Kārtības ruļļa norma atbilst Satversmei. Šis ir jautājums par mandātu skaitu, ar kuru tauta ir pārstāvēta Saeimā. Prokurora politiski motivētā lēmuma rezultātā tas tiek apdraudēts.
Lietā nevar iestāties noilgums, un nekas nemainītos līdz 28. septembrim, kad Satversmes tiesa skatīs Jura Juraša sūdzību Satversmes tiesai par Satversmei neatbilstošo Saeimas Kārtības ruļļa normu.
