Bordāns: NEPLP darba kvalitāte ir izšķirošs priekšnoteikums informatīvās telpas drošībai

0
187

Trešdien, 8.maijā, pēc atbildīgo amatpersonu apspriedes par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosinās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pārrunājot šodien situāciju ar drošības dienestu pārstāvjiem, vēlreiz pārliecinājos par to, cik būtiska loma mūsdienu hibrīdkara apstākļos ir mediju uzraugam. Pareizāk sakot – cik maznozīmīgu lomu Latvijā šobrīd spēlē mediju uzraugs (NEPLP). Tā vietā, lai cīnītos ar tiešu apdraudējumu, šonedēļ mūsu televīzijas apraidē ir atgriezies kanāls “RTR Rossija”. Tā vietā, lai vērstos pret naida runām, kas nāk no austrumiem, NEPLP vēršas pret vietējiem žurnālistiem. NEPLP vadītāja nesaskata neko nosodāmu tajā, ka viņas vadītās padomes locekļi priekšvēlēšanu laikā caur jaundibinātu biedrību saņem itin pieklājīgu finansējumu. Pats būtiskākais – ar savu rīcību Latvijas Televīzijas vadības izvēlē un statūtu grozīšanu apliecina savu nekompetenci vai kaitniecību. Godīgi sakot, konstatējot situācijas nopietnību pēc šodien dzirdētā par apdraudējuma veidiem, mans pacietības mērs ir pilns!”

Aicināšu Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskas komisijas juristus sagatavot attiecīgu lēmuma projektu. To iesniegšu izskatīšanai valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē ar mērķi virzīt to pieņemšanai parlamentā, akcentē J.Bordāns.

Tieslietu ministrs uzsver arī nepieciešamību kopā ar likumdevēju meklēt veidus, kā reformēt NEPLP un mediju vides uzraudzības institucionālo modeli, īpaši sabiedrisko mediju pārvaldību. “Pamatojumu tam, ko nozīmē informatīvās telpas aizsardzība un mediju vides uzraudzība, man deva viena no, manuprāt, Latvijā profesionālākā hibrīddrošības un mediju izpratnes eksperta, politologa Anda Kudora redzējums, ka demokrātijai ir nepieciešami spēcīgi un neatkarīgi mediji, lai tā būtu pilnvērtīga un varētu sevi aizstāvēt,” uzsvēra J.Bordāns.

“Nacionālā identitāte jāveicina ar Latvijas informatīvās telpas efektīvu aizsardzību, stiprinot mediju vidi un ierobežojot Krievijas dezinformācijas kanālus,” uzsver J.Bordāns. Vienlaikus viņš pauž neizpratni par uzņēmuma, kurā valstij pieder 51% kapitāldaļu, proti, Lattelecom, nespēju saviem klientiem piedāvāt iespēju izvēlēties neiekļaut savā televīzijas kanālu pakā Kremļa kanālus. Jau tuvākajā laikā tieslietu ministrs organizēs tikšanos ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.

Kā atzina diskusijas dalībnieki, šī ir viena no pirmajām šāda veida drošības dienestu kopīgām sanāksmēm pēdējā laikā, apliecinot gatavību sadarboties un koordinēt rīcību Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā. “Nepieciešama aktīva rīcība,” atzina J.Bordāns, “Tieslietu ministrija ir gatava uzņemties atbildību un iesaistīties Latvijas informatīvās telpas aizsardzības politikas attīstībā.”

Pēc tieslietu ministra iniciatīvas organizētajā diskusijā piedalījās Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“StratCom”) direktors Jānis Sārts, Baltijas Mediju izcilības centra vadītājs Jānis Siksnis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne, Latvijas Universitātes pētnieks, kultūras ministres ārštata padomnieks Mārtiņš Kaprāns, LV portāla galvenais redaktors Guntis Ščerbinskis un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs.

Raksts pārpublicēts no Tieslietu ministrijas mājaslapas un atrodams ŠEIT

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit