Jānis Bordāns: Jaunā kadastrālās vērtēšanas metodika – taisnīgi un skaidri noteikumi visiem

2
1139
Foto: Ieva Ābele, Saeima

Otrdien, 30. aprīlī, sabiedriskai apspriešanai tika nodots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodrošinot sabiedrību ar kvalitatīvu, taisnīgu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam – iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma reālā vērtība un valstij jāaazinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība.

Ko tas nozīmē? Taisnīga novērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Godīga pieeja daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, vērtēšanā izdalot standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme) un pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji un kuru turpmāk vērtēs kā zaļo zonu Īpaši aktuāli tas ir piespiedu nomas gadījumos, atzīst ministrs.

“Jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu – valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par kadastrālo vērtību, bet tas nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim,” uzsver J.Bordāns.

Taisnīga un tirgum atbilstoša kadastrālās vērtēšanas metodika ir nekustamā īpašuma nodokļu aprēķina pamatā, vienlaikus, nedrīkst pieļaut to, ka Finanšu ministrija un pašvaldības, pārskatot nekustamā īpašuma nodokļa politiku un nosakot nodokļa likmes, neņem vērā iedzīvotāju maksātspēju, atzīst ministrs. Sabiedrība savlaicīgi tiks informēta par prognozētajām kadastrālajām vērtībām. Kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšana tiek plānota 2020.gada vidū, kadastrālā vērtība katram īpašumam tiks aprēķināta uz 2021.gada 1.janvārī. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām to piedāvāts piemērot no 2022.gada, lai Finanšu ministrijai un pašvaldībām dotu iespēju pārvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa politiku, zinot jauno kadastrālo vērtību bāzi un tās ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

Ar noteikumu projektu paredzēts risināt zemes vērtēšanu daudzdzīvokļu māju zemei, nosakot saprotamu kadastrālās vērtēšanas sistēmu un vienotu ēku nolietojuma noteikšanas metodiku. Līdz šim spēkā bija divas metodes – līdz 2012. gadam celtās ēkas, kas tika vērtētas tikai vizuāli, un pēc 2012. gada celtās ēkas, kas vērtētas gan vizuāli, gan ņemot vērā tehniskos parametrus – labiekārtojumu un nolietojumu. Savukārt jaunie noteikumi paredz visu ēku vērtēšanu gan vizuāli, gan tehniski. Ieviešot jaunos vērtēšanas kritērijus, tiks novērstas ļaunprātīgas rīcības iespējas ar kadastrālās vērtības datiem. Jaunie kadastrālās vērtēšanas noteikumi cita starpā paredz arī efektīvāku informācijas apriti.

Ziņa pārpublicēta no Tieslietu ministrijas mājas lapas. Dodies šeit, lai iepazītos ar orģinālo rakstu.

2 KOMENTĀRI

  1. Nav jūtams, ka Ministrs atbalstītu ierosinājumu par atbrīvošanu no NĪN vienīgo mājokli. Tas būtu pirmais solis bagātības/nabadzības izlīdzināšanai.

    • Krišjānis Feldmans:
      🔴 Bieži esmu uzsvēris, ka nepieciešams ieviest kārtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmā, pārmaiņu ietvaros paredzot saprātīga izmēra primārā mājokļa atbrīvojumu no nodokļa. Fiskālā ietekme šim pasākuma būtu apmēram 20 miljoni eiro. Ceram, ka pārējās Saeimas frakcijas atbalstīs mūsu centienus!
      🤝 Paldies Jānim Bordānam, kas ķēries pie darba, un ar kuru esmu perosnīgi šo jautājumu pārrunājis! 💪
      👉 Viena komponente ir kadastrālā vērtība, bet otra – nodokļa likme. Atcerēsimies kā Rīgas pilsētā pieauga NĪN, kad mērs, kas tagad bēg uz Eiropu, 2016. gadā paaugstināja nodokli zemei no 1% uz likumā maksimāli atļautajiem 1,5%❗
      😡 “Melu čempioni” gadiem nevēlējās kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmā neko labot, jo tad būtu uz leju jāpārskata arī NĪN likmes – to griesti, ko drīkst piemērot pašvaldības, piemēram nosakot nodkli zemei 0.6%-0.8%, 1.5% vietā. To nu pašvaldības nevēlējās pieļaut, jo vēlētāju balsu pirkšanai izdevīgāk ir noteikt maksimālo likmi, un tad dažādām elektorāta grupām, manipulējot ar nabadzību, izdalīt atlaides. Tas ir ciniski!
      ❗ Tagad, kad “melu čempioni” nav valdībā, beidzot varam šim jautājumam pieķerties!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit