Juris Jurašs vērsies Satversmes tiesā, lai ātrāk panāktu taisnīgumu

1
1269
Juris Jurašs un Juris Rancāns
Saeimas deputāti

Lai varētu turpināt pildīt Saeimas deputāta pienākumus, Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Juris Jurašs vērsies Satversmes tiesā, lūdzot atzīt šā brīža Saeimas kārtības ruļļa normas, kas liedz viņam pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus par Satversmei neatbilstošām.

Kopš 2019. gada 31. janvāra, kad Saeima lēma par J.Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, bet lietā joprojām nav pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.

Visu šo laiku J.Jurašam liegts pildīt Saeimas deputāta pienākumus, neskatoties uz to, ka viņš nav atzīts par vainīgu. Šādam liegumam nav nekāda tiesiska pamata. J.Jurašs tika ievēlēts demokrātiskā valstī demokrātiskās vēlēšanās. Vēlētāji balsoja par J.Jurašu, zinot, ka pret viņu ir uzsākts šāds kriminālprocess. Ar politisku lēmumu atstādinot J.Jurašu no deputāta amata, kas pēc būtības ir atlaišana, tiek ignorēta tautas griba, rezultātā liedzot vēlētājiem tiesības uz savu priekšstāvi Saeimā. Šā brīža kārtība ļauj politiķiem manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem. LR Satversme un Saeimas vēlēšanu likums liedz kandidēt un piedalīties Saeimas darbā tikai tādai personai, kas atzīta par vainīgu. Politiķi, pretēji Latvijas konstitūcijai, ir nepamatoti paplašinājuši šo normu, kas paver vēl lielākas iespējas politiski izrēķināties ar konkurentiem. J.Jurašs cīnās par savu vēlētāju tiesībām tikt pārstāvētiem Saeimā caur savu priekšstāvi.

“Šī safabricētā lieta pret mani tika uzsākta 2016.gada 29.jūlijā, kad es sabiedrībai publiski paziņoju, ka man tika piedāvāts 1 000 000 eiro kukulis, lai Magoņa-Osinovska lieta tiktu pārkvalificēta un iesaistītās personas varētu saņemt vieglāku sodu. Par kukuļa piedāvājumu es biju ziņojis gan toreizējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam, gan arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, bet nekāda rīcība nesekoja,” uzsver J.Jurašs, piebilstot, ka tā vietā tika ierosināta lieta pret viņu, par it kā valsts noslēpuma izpaušanu.

“Sabiedrības informēšana par korupciju nav un nevar būt noziegums, un tas ir skaidri definēts likumā. Nav pieļaujams, ka tā vietā, lai izmeklētu noziegumu, vēršas pret trauksmes cēlējiem un informāciju par kukuļdošanu padara par valsts noslēpumu,” norāda J.Jurašs.

foto: Ieva Ābele/Saeima

1 komentārs

  1. Visā pasaule privātīpašums ir “svēts”un aizsargājams ar likumu ! Tikai ne Latvijā ! Latvijā, jebkurš migrants,krāpnieks,bandīts,iebraucējs no Krievijas , var pa internetu ,vai pa telefonu Reģistrēties Tavā īpašumā un nav vajadzīgaTava – īpašnieka atļauja ! ! Un Viņš var ienākt Tavā īpašumā un tajā dzīvot ! ! Bet tu netiec savā īpašumā ! Un Tu ,”nabaga cilvēks” ,šo blēdi , krāpnieku vairs nevari dabūt no sava īpašuma ārā ! ! Un ja Tu griezies Valsts policijā pēc palīdzības, pieņemsim pie Vidzemes Priekšpilsētas Valsts policijas Teikas iecirkņa priekšnieka S.Galilejeva ,tad Viņš tev pateiks : ” Viņš ir reģistrēts šinī īpašumā un mums nav tiesību iejaukties Jūsu “tiesiskās” attiecībās , visus strīdus risiniet tiesā ! ! ” Un paskaidros :” Ja Tu meiģināsi ar spēku ienākt savā īpašumā , pret Tevi tiks uzsākta krimināllieta ! ! Vienīgā izeja , steidzīgi jāmeklē “jauna” dzīvesvieta un advokāts, ja tikai varēsi apmaksāt ! Vai bandīts , kas izmetīs nelieti no Tava īpašuma ! ?? Kad tas Viss beigsie , cik ilgi būs jāgaida ?? Gaidīšu atbildi ! Tas skar tūkstošiem cilvēku ! tel: 29118003.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit