Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, tās priekšsēdētāja Jāņa Bordāna vadībā, tika uzsākta diskusija par visai sabiedrībai svarīgu sodu politikas nozares – administratīvās atbildības turpmākas attīstības virzieniem. Diskusija būtībā ir par tiesību nozares konceptuālo problēmu – kodifikācija vienā likumā vai nozares likumdošanas kodifikācija…
Jāatgādina, ka vēl joprojām ir spēkā padomju varas atstātais mantojums – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tā aizstāšana ar mūsdienīgiem, eiropeiskiem tiesību aktiem ilgstoši nav veikta. Jānis Bordāns ir apņēmies beidzot šo procesu novest līdz galam, jo tas būtiski uzlabos esošo situāciju.
Lai gan pagājušās Saeimas pēdējās dienās ir pieņemts Administratīvās atbildības likums, kurš ietver nelielu daļu no nepieciešamā regulējuma, vēl jārod risinājums, kā noteikt atbildību par konkrētiem administratīvajiem pārkāpumiem. Jānis Bordāns uzsvēra, ka nepieciešams īpaši īsā laika posmā vienoties par virzienu, kurā visiem kopīgi ieguldāmas turpmākās pūles administratīvās atbildības jomas sakārtošanā.
Nav skaidrs, kādas normas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešams aizstāt ar citām un kāpēc. Vai sodu piemērošana kļūs vienkāršāka, taisnīgāka? Vai pārsūdzību izskatīšana – ātrāka? Ja jā – kādā veidā? Labprāt gribētu lasīt izvērstāku analīzi.
Iepriekšējā Saeima jau ir pieņēmusi Administratīvās atbildības likumu, kurš stāsies spēkā 2020.gadā. Šis likums ir vispārīgs, nosakot kārtību, kādā ir piemērojams sods par pārkāpumu. Neuzskaitot visas izmaiņas, norādām svarīgākās, proti, paredzēts, ka administratīvais process būs ātrāks, efektīvāks, ir samazināts piemērojamo sodu skaits, piemēram, vairs nebūs paredzēts administratīvais arests kā sods.
Jāuzsver, ka juristi, izstrādājot šo likumu, ir paveikuši tikai daļu no darba.Vēl priekšā ir daudz darāmā. Jāpieņem normas, kuras noteiks atbildību par konkrētiem pārkāpumiem, proti, par ko tad varēs sodīt un kāds būs tas konkrētais sods, kuru piemēros par attiecīgo nodarījumu