Gata Eglīša vēstule Latvijas pensionāriem

Latvijas pensionāru federācijai

Rīga, 2018.gada 17. septembrī

Atsaucoties uz Jūsu vēstuli, vēlējos Jūs informēt par plānotajiem pasākumiem Jaunās konservatīvās partijas (JKP) 4000 zīmju plānā, kas vērsti uz pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu jau no 2019.gada janvāra. Es kā ekonomikas ministra kandidāts un JKP kopumā esam gatavi steidzami risināt jautāumus, kurus daudzu gadu garumā pieprasa risināt Latvijas pensionāri.

JKP sistēmas maiņas plāns 4000 zīmēs:

1. 0% nodoklis pensijām līdz 500 euro jau no 2019.gada janvāra!
2. 200 eiro minimālā pensija jau no 2019.gada janvāra!
3. Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez nekustamā īpašuma nodokļa!
4. Finansiālais atbalsts prioritāri efektīvas primārās aprūpes, kā arī profilaktiskā darba ar riska grupām nodrošināšanai.
5. Pārrunās ar medikamentu ražotājiem, panākt vismaz 30 % medikamentu cenu samazinājumu!

Pirmkārt, uzskatām, ka pensionāri tiek diskriminēti ar nodokļiem. Kādēļ valsts vēl ņem nodokļus no pensijām, kas mazākas par 500 eiro? Vai tad pensionāri jau nav nopelnījuši šos ienākumus?

Otrkārt, jautājums par minimālo pensiju ir steidzams. Ap 55 000 pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 200 eiro mēnesī, turklāt mazo pensiju saņēmēju skaits katru gadu pieaug. Man nav saprotams kā ir iespējams izdzīvot ar ienākumiem, kas zemāki par 200 eiro. Zinu, ka daudzi mazo pensiju saņēmēji ir čakli strādājuši padomju gados, bet pensiju sistēmas pārmaiņu dēļ šie darba gadi nav tik vērtīgi kā neatkarības posmā nostrādātie. JKP vērtējumā tas nav godīgi!     

Pēc mūsu aprēķiniem, 200 eiro minimālās pensijas ieviešana izmaksātu aptuveni 45 miljonus eiro. Tas ir izdarāms, jo sastāda vien 0.005% no ikgadējā valsts budžeta izdevumiem (ap 9 miljardi eiro). Tam nav nepieciešama papildus nauda, vien jāatsakās no nevajadzīgiem projektiem kā dzelzceļa elektrifikācija un, protams, OIK afēra.  

Treškārt, veselības finansējuma sadalē galvenajam faktoram ir jābūt pakalpojumu kvalitātei, bet medikamentu cenas var mazināt veidojot kopējus iepirkumus ar Baltijas valstīm, mazinot ārstu atkarību no medikamentu ražotāju “dāvanām” un citiem pasākumiem.

Varas partijas mums ir centušās pārmest, ka JKP aprēķini ir nekorekti un budžets nevar atļauties piedāvātos pasākumus, kas būtiski uzlabotu pensionāru dzīves līmeni. Tomēr ar pilnu atbildību varu teikt, ka JKP budžeta plānus izstrādāja pieredzējušu ekonomistu grupa. Es pats, savukārt, esmu 8 gadus strādājis Eiropas Komisijā Briselē, uzraugot Latvijas budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes un vērtējot Latvijas valdības sagatavotos budžeta plānus. 

Tāpat JKP bija viena no piecām partijām, kas iesniedza savus budžeta ieņēmumu un izdevumu aprēķinus Fiskālās disciplīnas padomei (FDP), kas tos novērtēja atzinīgi. Skumji gan, ka ZZS un Vienotība savus aprēķinus neiesniedza: http://fdp.gov.lv/jaunumi/fiskalas-disciplinas-padome-politiskas-partijas-aptauja-pauz-atbildigu-attieksmi-pret-valsts-finansu-izlietojumu

Vēl noslēgumā viens ierosinājums no manas puses. Pirms dažām dienām sanāca interesanta saruna ar pensionāru no Dobeles par vecuma pensiju izvēli pēc laulātā nāves. Ģimenes modelis Latvijā tradicionāli ir bijis – tēvs rūpējas par ģimenes ienākumiem, māte vairāk laika velta ģimenes pavarda uzturēšanai. Abas lietas ir vienlīdz svarīgas un līdzvērtīgas, bet tas neatainojas pensijas lielumā.

Tā kā vīriešu mūžs pēc statistikas ir īsāks nekā sievietes mūžs (pēc OECD datiem, Latvijas sieviešu paredzamais dzīves ilgums ir 79,5 gadi, bet vīriešiem tikai 69,7 gadi), būtu tikai godīgi atraitnim(ei) izvēlēties, kuru no pensijām turpmāk saņemt. Lai nebūtu ļaunprātīga šīs izvēles izmantošanu, varētu ieviest nosacījumu, ka laulībā pavadīti vismaz 30 kopdzīves gadi.

Pēc maniem aprēķiniem valsts budžeta izmaksas nebūtu tik lielas, ap 7 miljoniem eiro, īpaši, ja atceramies, ka katru gadu samaksājam OIK afēristiem šķēlēm, kalvīšiem u.c. vismaz 100 miljonus eiro. Bet galvenais, protams, ir taisnīguma un cilvēkcienīgas pensijas princips.

Ar cieņu,

Gatis Eglītis

JKP ekonomikas ministra kandidāts