JKP un Latvijas zemnieku federācija paraksta saprašanās memorandu, lai aizstāvētu mazās un vidējās lauku saimniecības

3
2112

Šodien Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs Jānis Bordāns un Latvijas zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka parakstīja saprašanās memorandu par JKP atbalstu LZF izvirzītajām prasībām lauksaimniecības politikā.

Kā atzīmēja JKP vadītājs J.Bordāns: “Tie laiki, kad lauksaimniekiem vienīgais politikas piedāvājums bija no ZZS, ir pagājuši. Šodien JKP kopā ar LZF piedāvā svaigu skatījumu uz lauksaimniecības nozares izaicinājumiem, galvenokārt lauku depopulāciju un ienākumu noslāņošanos lielajās saimniecībās. Patīkami secināt, ka LZF piedāvājums lielā mērā sakrīt ar JKP uzskatiem, kas pausti manā viedokļrakstā “Latvija kā gudra lauksaimniecības lielvalsts desmit gados?” un nostiprināti JKP 4000 zīmju programmā 13.Saeimas vēlēšanām.”

LZF valdes priekšsēdētāja A.Hauka norādīja: “Ir gandarījums, ka uz mūsu aicinājumu ir atsaukusies JKP un, ka šim politiskajam spēkam rūp Latvijas lauku nākotne. Par lauku apdzīvotību un ekonomisko izaugsmi esam iestājušies līdz šim un turpināsim to darīt. Tikai visiem kopā, domājot par kopīgu Latvijas izaugsmi, mēs varēsim apturēt Latvijas iztukšošanos un palielināt iedzīvotāju pirktspēju, kas tieši ietekmē vietējā produkta noieta tirgu.”

Galvenie memoranda principi: platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha, tiešo maksājumu un investīciju griesti vienai saimniecībai, kā arī pārdalošā maksājuma ieviešana par labu mazākām saimniecībām. Paredzēts arī sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, un jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē, lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra LIZ hektāra. Tas veicinās nelielu ģimenes saimniecību (10-100 ha) rentabilitāti un apdzīvotību lauku apvidos.  

Bez memorandā paustajiem sadarbības punktiem, JKP un LZF sadarbosies arī citu stratēģisku jautājumu risināšanā:

1) Ir būtiski uzlabot Eiropas Komisijas 1. jūnija piedāvājumu Latvijai ES Kopējas lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, lai nepasliktinātu konkurences apstākļus ar citu valstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

2) No valsts puses (Altum) ir nepieciešams nodrošināt lētus finanšu līdzekļus gan jaunu saimniecību izveidošanai, gan esošo saimniecību iegādei ar niecīgu nodrošinājumu un augstāku riska toleranci.

3) Nepieciešams daudz plašāks valsts pasūtījums skolu, slimnīcu, armijas un citu institūciju ēdināšanas programmā vietējiem un bioloģiski ražotiem produktiem. Mēs gribam ēst tīru un kvalitatīvu vietējo pārtiku.

4) Valsts līmenī jāveic sarunas ar lielajām veikalu ķēdēm par vietējo ražotāju daudz plašāku pārstāvniecību produktu klāstā. Līdz šim tas ir bijis drosmes trūkums un vēlme neaizskart ārvalstu tirgotāju intereses.

3 KOMENTĀRI

  1. Būtu svarīgi saprast, ka saimniecības izmēru nevar noteikt tikai pēc zemes platības. Graudkopībā 100 hektāri ir maz, lopkopībā vidēji daudz, dārzeņiem, augļiem jau tā ir lielsaimniecība.

  2. Apsveicu un no sirds pateicos Jaunajai konservatīvajai partijai un Latvijas zemnieku federācijai par saprašanās memorandu – par JKP atbalstu LZF izvirzītajām prasībām lauksaimniecības politikā! Šāds notikums ir gaidīts jau 27 gadus. Priecājos, ka beidzot ir radusies partija, kura saprot Raiņa teicienu: “Tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un stiprs kopumā!” Ceru, ka šis memorands atvērs acis tiem, kuri savas balsis nemainīgi atdeva par “valsts nozadzējiem”, kuri afišējās kā “Saimnieki savā zemē!” Cieņā, Andrejs Lucāns, pens. agronoms

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit