Efektivys i kompaktys, iz īdzeivuotuoju orientātys vaļsts puorvaļdis īvīsšona. Vaļsts i pošvaļdeibu sektorā struodojūšūs skaita samazynuošona par 30%. Ministreju apvīnuošona, 13 ministreju vītā 8 spieceigys ministrejis. Vaļsts puorvaļdis instituceju vadeituoji omotā na ilguok kai 10 godus. Leluos ūstys – piļneigā vaļsts kontrolē. Koruptivu projektu finaņsiešonys izbeigšona. Dzeļžaceļa elektrifikacejis projekta pusmiļjarda eiro nūvierziešona zynuotnei.
Spieceiga Nacionaluos drūšeibys biroja izveide, apvīnojūt KNAB, SAB i DP, kas vaļstī apkaruos korupceju i ryupēsīs par vaļsts drūšeibu. Moksuotnaspiejis administratoru dorbs – taisnā vaļsts pakļauteibā. Efektivys tīsu sistemys izveide. Tīsu prīšksādātuoju atbiļdeiba par tīsvedeibys procesu i tīsnešu profesionaluos etikys īvāruošonu. Specializāta tīsa komercstreidu, ekonomiskūs i finaņšu nūzīgumu izavieršonai.
Plana 3×500 realizaceja: minimaluo olga, ar IIN naaplīkamais minimums olgom i peņsejom – 500 € mienesī, minimaluo peņseja – 200 € mienesī jau 2019. godā. Saimis vaļsts pabolsts 50 € par pyrmū bārnu, 100 € par ūtrū i 150 € par trešū i kotru nuokušū bārnu. Sapruoteiga izmāra primarais muojūklis Latvejis pilsūnim – bez NĪN. Plateibmoksuojumu palelynuošona saimisteibom da 300 ha i samazynuošona – viers 300 ha. Puordolūšuo moksuojuma īvīsšona. Sistematisks atbolsts augļkūpeibai, duorzeņkūpeibai, duorzkūpeibai, biosaimisteibom, jaunajim lauksaimnīkim, ituo storpā pyrmuos rūkys īspiejis zemis īguodē. Dorbaspāka problemu rysynuošona, veidojūt aktivu politiku repatriacejai, dialogu ar diasporu.
VID, PVD i cytu kontrolejūšūs instituceju darbeiba – uzjiemiejdarbeibys atbolstam. Vaļsts atbolsta TEC-2 izbeigšona. OIK patārātuojim goda laikā tiks samazynuots vysmoz par 50%. Strauja „Sadales tīkls” i „Augstsprieguma tīkls” izmoksu optimizaceja. Jauns lykums par gruomatvedeibu, vīnkuoršuota nūdūkļu politika i uzjiemiejdarbeibys liceņciešona. Pylna gruomatvedeibys uzskaite EDS sistemā. IT lītu birojs MP paspuornē, automatiska datu apmaiņa storp vaļsts i pošvaļdeibu īstuožu sistemom; elektroniskūs riekinu īvīsšona. Krīvejis i Klaipedys gazei alternativa gazis pīguodis olūta nūdrūsynuošona, izmontojūt Inčukolna infrastrukturu. Tys padareis īspiejamu dobysgazis cenu pazamynuošonu aptyvai par 30%. Bezprocentu, beznūdrūsynuojuma aizdavumi i granti – dzeivojamuo fonda sakūpšonai, izmontojūt ES leidzekļus.
Finansialais atbolsts prioritari efektivys primaruos apryupis, kai ari profilaktiskuo dorba ar riska grupom nūdrūsynuošonai. Veseleibys finaņsiejuma sadalē golvonais faktors – pakolpojumu kvalitate. Uorstu olgys – vysmoz 1700 eiro „iz rūkys”; muoseņu olgys – vysmoz 800 eiro „iz rūkys”. Puorrunys ar medikamentu ražuotuojim, dabojūt vysmoz 30% medikamentu cenu samazynuojumu. Saimis uorstu kvalitatis kritereju pamatā – pacientu veseleibys i dzeivildzis ruodeituoji. Spieļu zalis atļautys viņ četru i pīcu zvaigžņu vīsneicuos. Dreizūs kreditu pakolpuojumu reklamys medejūs aizlīgums.
Finaņsiejums zynuotnei – 1,5% nu IKP. Vaļsts i pošvaļdeibu finansātajuos vuiceibu īstuodēs vuiceibu volūda – vaļsts volūda. Saglobuosim mozuos školys i īvīssim taisneigu školu finaņsiejumu. Atbolsts Letonikys programai. Latgalīšu volūdys, Latgolys nūvodvuiceibys pasnīgšona Latgolys školuos. Storptautyska vuiceibspāku pīsaiste augstškoluos, storptautyska leimiņa IKT augstškolys izveide. Kulturtelpys i digitaluos vidis atteisteiba i aizsardzeiba – nacionaluos drūšeibys garants. Latvīteibys saglobuošona diasporā. Vaļsts atbolsts kulturys eksportam.
Eipašs lykums par 2% no IKP aizsardzeibys budžetam naatkareigi nu apstuokļu. Latvejā turpynuot izvītuot NATO spākus. „Čekys maisu” satura publiciešona; vaļstiski nūzeimeigu omotu līgums padūmu režima augstuokuo leimiņa nomenklaturys darbinīkim. Zemissardzis i jaunsardzis atteisteiba.
Latvejis poziceju ES i NATO styprynuošona. Sadarbeiba ar Rītumvaļstu konservativajim vierteibu nūstyprynuošonys nūlyukūs. Īsastuošona pret ekonomiskūs biegļu īpludynuošonu Latvejā i ES. Nacionalūs interešu nūstyprynuošona sadarbeibā ar diasporu, interešu lobiešona storptautyskuos organizacejuos. Uorvaļstu medeju monitorings ĀM precizai reakcejai, Latvejis interešu aizstuoveibai.
