Šķiet, ka pēdējo nedēļu laikā ekonomistu, politiķu un iedzīvotāju aprindās daudz apspriests jautājums par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) “Rīcības plānu – 500!”, ar kuru tiks jūtami mazināts mazo algu un pensiju nodokļu slogs, tādējādi veicinot ēnu ekonomikas samazināšanos, sabiedrības pirktspējas palielināšanos un darba nodokļu samazināšanu uzņēmējiem, kas jau daudzus gadus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, kā arī tiks mazināta nabadzība pensionāru vidū. Plāns ir iztirzāts gan politisko diskusiju raidījumos, gan ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē. Valdības pārstāvji un žurnālisti mēģina “ielauzīties” plāna fiskālās matemātikas ciparos, un pat “miegainais” premjerministrs ir zaudējis pašapmierinātības sajūtu.
Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Valdība vēlas radīt iespaidu, ka attīstība un reformas rit pilnā sparā, bet tas prasa laiku. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas.
Tāpēc vēlreiz izstāstīšu, ko šis plāns paredz, cik maksās tā ieviešana un kur tiks gūti līdzekļi plāna ieviešanai.
Ko mēs piedāvājam?
“JKP rīcības plāns – 500!” nosaka:
- jau no nākamā gada minimālā alga būs 500 eiro mēnesī (pašlaik – 430 €/mēn.),
- neapliekamais minimums algai būs 500 eiro mēnesī (pašlaik – līdz 200 €/mēn.)
- neapliekamais minimums pensijai būs 500 eiro mēnesī (pašlaik – 250 €/mēn.).
Papildus tiks ieviesta minimālā pensija vismaz 200 eiro apmērā, kas pašlaik ir zem 100 eiro. Apmēram 55 000 pensionāru saņem pensijas, kas nepārsniedz 200 eiro mēnesī, turklāt mazo pensiju saņēmēju skaits katru gadu pieaug.
Papildus, lai risinātu demogrāfisko situāciju un motivētu iedzīvotājus dzīvot, strādāt un audzināt bērnus Latvijā, JKP “Rīcības plāns – 500!” paredz ievērojami palielināt ģimenes valsts pabalstus: sākot no 50 eiro par vienu bērnu (pašlaik – 11 eiro), 50+100 eiro par diviem bērniem (pašlaik 33 eiro) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (pašlaik – 67 eiro)
Plāns paredz arī citus darāmos darbus, bet vēlos izstāstīt tieši par steidzamākajiem darbiem un to realizāciju.
Cik maksā plāna steidzami realizējamie darbi?
Pirmkārt, lai aprēķinātu tā saukto fiskālo ietekmi, ir jāizdara vairāki saprātīgi pieņēmumi, kurus esam gatavi aizstāvēt.
Pēc JKP ekonomiskās analīzes grupas novērtējuma, “3×500” steidzami veicamie pasākumi izmaksā aptuveni 250 miljonus eiro. Atkarībā no izmantotajiem pieņēmumiem, izmaksas svārstās diapazonā no 225-300 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 0.8%-1.07% no IKP.
Esam aprēķinājuši, ka ienākumu neapliekamā minimuma celšanas līdz 500 eiro neto fiskālā ietekme būtu aptuveni 145 miljoni eiro. Aprēķinot neto fiskālo ietekmi, svarīgi ņemt vērā, ka darbaspēka nodokļu sloga būtiska mazināšana izraisīs strauju naudas masas pieaugumu ekonomikā un palielinās iekšējo patēriņu, kas, savukārt, palielinās PVN, akcīzes un citus ieņēmumus. Mūsu plānā tiek pieņemts, ka saglabājas dilstošais neapliekamais minimums amplitūdā no 500 eiro līdz 1000 eiro (pašreiz pie maksimālā neapliekamā minimuma – 200 eiro, diferenciācija tiek piemērota no 440 eiro līdz 1000 eiro); virs 1000 eiro neapliekamais minimums netiktu piemērots.
Lielākais ieguvums būtu nelielu un vidēju ienākumu saņēmējiem, un arī nevienlīdzība tiktu nedaudz mazināta. Igaunijā maksimālais neapliekamais minimums jau ir sasniedzis 500 eiro (kāds tas ir arī JKP plānā), un tas slīdoši samazinās algas amplitūdā no 1200 līdz 2100 eiro.
Pensiju neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro izmaksā aptuveni 45 miljonus eiro. Plānā tiek pieņemts, ka līdzīgi kā situācijā ar algām, pensiju neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās pensijām no 500 eiro līdz 1000 eiro, un pensijām virs 1000 eiro vairs nav neapliekamā minimuma.
Fiskālā ziņā minimālās algas celšana līdz 500 eiro atstātu salīdzinoši neitrālu ietekmi un izmaksātu aptuveni 15 miljonus eiro, jo lielāki nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas daļas nosedz algu pieaugumu zemākām algām publiskajā sektorā.
Savukārt 200 eiro lielas minimālās pensijas ieviešana izmaksātu aptuveni 45 miljonus eiro; tas ir būtisks atbalsts zemiem ienākumiem un ietekmētu ap 12% pensionāru.
Un tas viss kopā – aptuveni 250 miljoni eiro.
Papildus var pieminēt, ka viens no fiskāli ietilpīgākajiem pasākumiem būs ģimenes valsts pabalsta palielināšana, kas varētu izmaksāt aptuveni 200 līdz 250 miljonus eiro, atkarībā no pieņēmuma par pabalstu otrajam bērnam (50 vai 100 eiro): ap 80% no izmaksām veido viena vai divu bērnu ģimenes.
No kurienes nauda, vai kas par to maksās?
JKP plāns, kas vērsts uz ekonomikas izaugsmi vidējā laika posmā un ilgtermiņā, ieviesīs straujas pozitīvas pārmaiņas virknē jomu, un viegli atsvērs īstermiņa “zaudējumus” augstāku budžeta izdevumu formā. Vai valsts to var atļauties?
Lielāks budžeta deficīts
Plānojot budžeta iespējas, mēs secinājām, ka esošā valdība, galvenokārt realizējot sliktu nodokļu reformu, ir jau izmantojusi fiskālās telpas iespējas 2019. un 2020. gadā, tāpēc nepieciešams cits risinājums mūsu plāna realizēšanai īstermiņā, līdz fiskālā telpa atkal būtu pieejama.
Kā jau minēju iepriekš, kopējās prioritāro pasākumu izmaksas JKP “3×500” plāna pasākumiem, tajā skaitā 200 eiro minimālās pensijas celšanai, ir aptuveni 250 miljoni eiro (diapazons – 225-300 miljoni eiro), kas ir 0.8-1.07% no IKP. Šādas izmaksas būtu iespējams segt palielinot 2019.-2020.gada nominālo (un strukturālo) budžeta deficītu no aptuveni 1% no IKP līdz 1.5%-2% no IKP – viena gada laikā vai pakāpeniski divu gadu laikā (katru gadu pa 0.4-0.5% no IKP), tādējādi atkāpjoties no vidējā termiņa budžeta deficīta mērķiem. Budžeta deficīta palielināšana 0.5% no IKP apmērā ik gadu dotu papildu aptuveni 140 miljonus eiro, tātad divos gados ap 280 miljonus eiro.
Jāatgādina, ka, vienojoties ar EK par dažu gadu atkāpi no vidējā termiņa (strukturālā) budžeta deficīta mērķiem, valdība ir rīkojusies līdzīgi, finansējot pensiju reformu pirms vairākiem gadiem un šogad ieviešot veselības “reformu”, kas 2018.gadā ļāva strauji palielināt veselības budžetu par aptuveni 250 miljoniem eiro. Svarīgi ir laicīgi saskaņot ar Briseli piedāvātos pasākumus: kā zināms, EK Latviju ir vairākkārt aicinājusi risināt zemo algu nodokļu sloga un sociālo jautājumu problēmas.
Diemžēl vēl vienu reformas klauzulu jeb EK atbalstītu atkāpi no budžeta deficīta mērķiem 2019.gadā nevar saņemt, kamēr iepriekšējā veselības reformas atkāpe nav beigusies un citas atlaides (bēgļi, investīcijas) ir ar nosacījumiem, kas Latvijas gadījumā netiek izpildīti, tāpēc 2019.gadā budžeta deficīta palielināšana, visticamāk, notiktu bez EK saskaņojuma. Vienīgi 2020.gadā pastāv iespēja pieteikties jaunai reformu atkāpei 0.5% no IKP apmērā uz trīs gadiem, tikai jāizpilda reformas kritēriji, tai skaitā jāuzrāda pozitīvs fiskālais efekts ilgtermiņā.
Kā jau minēju iepriekš, atkāpe no vidējā termiņa budžeta deficīta 2019.-2020.g ir nepieciešama, jo fiskālā telpa ir “aizņemta” ar šīs valdības pasākumiem (“nodokļu reformas” izmaksas, papildu finansējums aizsardzībai, veselībai), tomēr 2021-2022.g būs atkal pieejama fiskālā telpa relatīvi straujās ekonomikas izaugsmes rezultātā; piemēram, pie 2.5-3% IKP izaugsmes var izdarīt pieņēmumu par 3% nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas dotu vismaz 200 miljonus eiro papildu naudas budžetā un strauji mazinātu budžeta deficītu.
Svarīgi piebilst, ka, palielinot budžeta deficītu, esam gatavi pārdot Latvijas iedzīvotājiem, pensiju fondiem un ārvalstu investoriem dažu lielo valsts uzņēmumu akcijas (sākotnēji ap 20%), lai Valsts Kasē veidotos finansiāls spilvens gadījumā, ja pasliktinātos valsts aizņemšanās iespējas. Tas arī uzlabotu valsts uzņēmumu pārvaldi un darbošanos pēc privāto kompāniju principiem; valdēs un padomēs partiju “kadri” tiktu nomainīti ar profesionāliem, uz biznesa rezultātiem vērstiem vadītājiem.
Akcīzes nodokļi
Lai arī akcīzes palielināšanas soļi līdz 2020.gadam jau ir budžeta plānos, vismaz 10-20 miljonus eiro var iegūt no augstākiem tabakas, alkohola, azartspēļu nodokļiem, pēc iespējas ciešāk sekojot Igaunijas un Lietuvas akcīžu celšanai, lai mēs saglabātu cenu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Lai arī JKP ir paziņojusi par azartspēļu zāļu slēgšanu visā Latvijā, ir skaidrs, ka tas notiks pakāpeniski, tikmēr tuvākos gadus tiks maksimāli celtas azartspēļu nodevas, lai biznesu padarītu nerentablu. Dažus gadus vēlāk, kad kazino un spēļu zāles atradīsies vairs tikai luksus viesnīcās, valsts budžets turpinās iegūt ienākumus pārsvarā no tūristiem, kas apmeklē azartspēļu vietas.
Būvniecība
“Aplokšņu” algu īpatsvara mazināšana būvniecībā varētu dot aptuveni 30-40 miljonus eiro, jo ēnu ekonomika būvniecībā joprojām ir virs 35%. Šajā situācijā būvnieku piedāvātā ģenerālvienošanās par nozares vidējo algu 780 eiro apmērā, ir pareizais instruments, jo uzņēmēji paši veic uzraudzību, lai izskaustu negodīgu konkurenci.
Nulles budžets
Svarīga plāna sastāvdaļa ir nulles budžets, kas paredz aptuveni 20 miljonu eiro ietaupījumu katru gadu, maksimāli izvērtējot, ko iespējams izņemt no valsts budžeta bāzes, kur katru gadu lielākā daļa izdevumu tiek automātiski turpināti, īsti nevērtējot, vai šādi izdevumi ir nepieciešami un attaisnojami.
Secinājumi
Kopumā visi augstākminētie pasākumi potenciāli dod aptuveni 340-360 miljonus eiro, ar ko pilnīgi pietiek, lai nosegtu JKP prioritāros darbus (“3×500”, minimālā pensija 200 eiro), un tas vēl nemaz neietver “dividendes”, ko dos nopietna cīņa pret korupciju, efektīva/moderna ierēdniecība un nodokļu nomaksas maksimāla vienkāršošana.
Pasaules bankas “Doing Business 2018” vērtējums vēl pirms nodokļu reformas norādīja, ka Latvijā nepieciešamas vidēji 168 stundas gadā, lai veiktu nodokļu nomaksu: tas ir trīs reizes ilgāks laiks salīdzinājumā ar Igauniju (50 stundas) un krietni vairāk nekā Lietuvā (109 stundas). Pēc reformas “uzlabojumiem” šī atpalicība no kaimiņiem, visticamāk, vēl vairāk palielināsies.
Svarīgi piebilst, ka neapliekamā minimuma palielināšana ir būtiska, lai samazinātu nodokļu slogu zemām algām un pensijām un tām mājsaimniecībām, kam nav apgādājamo. EK skatījumā, mazo algu saņēmējiem nodokļi joprojām ir pārāk lieli. Lai gan EK ir aicinājusi Latviju samazināt darbaspēka nodokļus mazajām algām jau kopš 2012. gada, tie pēc “nodokļu reformas” joprojām saglabājas stipri virs vidējā ES līmeņa un ir augstākie Baltijā. Mērķtiecīga iedzīvotāju ienākumu audzēšana, manuprāt, ir viens no izskaidrojumiem, kā igauņiem jau trešo gadu ir izdevies panākt pozitīvu migrācijas bilanci.
Tomēr nodokļu pasākumi ar grūtībām aizsniedzas līdz zemākajiem ienākumiem, jo šajā sektorā ir vairāk bezdarbnieku, zemu algu un pensiju saņēmēju, kuri jau tā neizmanto sev pienākošos neapliekamos minimumus, it īpaši, ja ir apgādājamie. Atvieglojumi par apgādājamajiem, lai tie darbotos arī zemo ienākumu sektorā, būtu jāpārnes uz bērnu pabalstu sistēmu, kā tas ir Lietuvā.
Saskaņā ar BICEPS novērtējumu par nodokļu reformu, būtiska daļa no viszemāko ienākumu saņēmējiem negūst no neapliekamo minimumu pieaugumiem: aptuveni 65 000 vai 32% no personām ar apgādājamajiem pilnībā neizmanto atvieglojumus. Tie kopumā ir aptuveni 30 miljoni eiro, ko neizmanto tieši zemo ienākumu grupas.
Jāatzīst, ka cerība sakārtot sociālo pabalstu saimniecību bija L. Straujumas valdības laikā, lēmumiem par pamatu ņemot apjomīgo un dārgo Pasaules bankas izstrādāto pētījumu “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”, tomēr tā laika Finanšu ministrijas saimnieki J. Reirs un A. Ašeradens savu politisko kapitālu izlēma izmantot cīņā par solidaritātes nodokli, bet Satiksmes ministrijā “smagi” sprieda, kā pamatot plānotos viena miljarda tēriņus nelietderīgai dzelzceļa līnijas Rīga – Maskava elektrifikācijai.
Esmu pārliecināts, ka JKP “Rīcības plāns – 500!” ir kolosāla iespēja ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un dot ekonomikai “vitamīnu”, būtiski samazinot darbaspēka izmaksas, kā arī strauji mazinot augsto nevienlīdzības līmeni. Patiesībā – sākt atdot cilvēkiem viņiem nolaupīto labklājību.
Lielisks , cerīgs plāns,! Šo vajag pavairot un ar izcēlumiem par Pensijām, Demografiju – ģimeņu atbalstu un Neapliekamā minimuma plāniem. Tam jābūt katrā pasta kastītē!
“Mūsu plānā tiek pieņemts, ka saglabājas dilstošais neapliekamais minimums amplitūdā no 500 eiro līdz 1000 eiro”
Neesmu grāmatvedis bet pilni nodoķļi veido apmēram 33% no algas. Tātad man alga ir 1000 euro un neapliekamais minimums ir nulle, kas nozīmē ka saņemu pēc nodokļu nomaksas 670 euro. Cilvēks kurš pelna 500 ar neapliekamo minimumu saņems ap 460 euro. Starpība starp manu un ta cilvēka algu iznāk 210 euro. Jautājms kāda man jēga smagi rauties atbildīgā darbā ja varu aiziet strādāt kādu vieglu elementāru darbu un saņemu tikai par 210 mazāk.
Es citā valstī darot savu darbu saņemtu tuvu divreiz lielāku algu un salīdzinot ar sliņķiem saņemtu normāli, bet ar šitik mazu pareju sanāk tā ka es ar savu raušanos palieku par idiotu jo blakus sliņķis kurš tik čīkst cik dzīve slikta, un jēgā neko nedara, saņems maķenīt tik mazāk.
Ar šādu pāreju Jūs pamatīgi demotivēsiet tos cilvēkus kuri tagat saņam ap 1000euro uz papīra.
Ideja pati par sevi ir laba, bet nevis 500 – 1000 robežā bet 500 – 2000 euro robežā. Paši teicāt igauņiem augšējā robeža ir 2100 euro, domāju ka ganjau taisni tā iemesla dēļ, lai cilvēkiem nenolaistos rokas cenšoties pa bišķim dzīvē kāpt uz augšu.
Es esmu par Jūsu partiju, bet atcerieties ka cilvēkiem arī ir svarīgs stāvoklis sabiedrībā. Ja, piemēram, pārdevēja un inženiera alga atšķiras pēc nodokļiem par 250 euro, tad cilvēki neredzēs jēgu pat mācītes par inženieri.
Paldies par komentāru! Starpība personai bez neviena apgādājamā būtu 267€, attiecīgi saņemot 445€ un 712€. Arī šobrīd persona saņemtu 712€ uz rokas. Starpība ir mazo algu saņēmējiem, kas šobrīd saņem aptuveni 392€, tātad, par vairāk nekā 50€ mazāk. Gadījumā, ja personai ir viens apgādājamais, 712€ vietā alga uz rokas būtu jau 752€ – 40€ nāk klāt par katru apgādājamo. Pie pirmās izdevības vēlamies palielināt augšējo robežu līdz 2000€, kā tas ir Igaunijā. Mums gan iesākumā jāstrādā esošo fiskālo iespēju ietvaros, izmantojot mūsu plānā paredzētos līdzekļu avotus, jo esošā vara ir iztērējusi visu fiskālās telpas rezervi jau līdz 2020. gadam ieskaitot.
Mani simpatizē Jūsu partijas nacionāli-pragmatiskā “nokrāsa”, taču šoreiz vēlētos pievērst uzmanību tam, cik liela nozīme Jūru partijā ir pragmatisma aspektam.
Dotie solījumi par mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma palielināšanu ir iecienīts naratīvs visu politisko partiju vidū. Ņemot vērā Jūsu centienus doto iniciatīvu pamatot ar ekonometriskajiem aprēķiniem, ticu Jūsu spējai papildināt aprakstīto iniciatīvu ar pilna spektra izvērtējumu, ietverot arī “vājo pušu/draudu” analīzi.
Tātad paralēli “3×500” likumprojekta ieviešanas rezultātā sagaidāmajiem resursu sociāli redistributīviem ieguvumiem, Latvijas reālijām aktuālās ekonomikas likumsakarības liek apsvērt arī šādu risku potenciālo ietekmi:
Pieprasījuma-piedāvājuma nelīdzsvarotība. Ekonomikas apskatnieki jau izsenis signalizē par rūpniecības vēsturiski augstākajām ražošanas noslodzēm, kas liecina par valsts tautsaimniecības faktiski jau sasniegto izlaides potenciāla “griestu” slieksni. Papildus tam līdzšinēji statistiskie dati par nenozīmīgiem ieguldījumiem ražīgumu veicinošajā pamatkapitālā, liek prognozēt, ka PPF slieksnis tuvākajā laikā būtiski atbīdīts netiks. Rezultātā iegūst situāciju, kad vienpusīga mājsaimniecību minimālā atalgojuma līmeņa pieaugums saasinās līdz šim novēroto situāciju par darbaspēka kompensācijas apmēra relatīvi straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar uzņēmumu ražīgumu, kas apdraud Latvijā prevalējošo lēto darbaspēku konkurētspēju izmantojušo komersantu darbības ilgtspēju. Vai nebūtu tādā gadījumā pamatotāk, ja pirms dotās iniciatīvas īstenošanas, tiktu intensīvāk īstenoti fiskālās struktūrpolitikas pasākumi ar mērķi veicināt Latvijas uzņēmumu pāreju uz kapitālintensīvām ražošanas tehnoloģijām, tādējādi ar minimālās algas celšanu neapdraudot pastāvošo darba devēju ilgtspēju.
Papildus tam stagnējošs vietējā piedāvājuma apjoms nozīmē vien to, ka, likumprojekta rezultātā palielinoties mājsaimniecību patēriņam, to patēriņa grozā arvien lielāku daļu sastādīs importa labumi, tādējādi ne vien samazinot kopprodukta apmēru, bet arī atgriezenisko fiskālo efektu.
Tā kā iniciatīvas atstāto budžeta robu plānots kompensēt ar papildus deficīta finansējumu, tādējādi palielinot vispārējo naudas apjomu ekonomikā, raisās šādas bažas:
Cikliskā tautsaimniecības attīstība. Ekonomikas cikliskās izaugsmes teorija liek noprast, ka jebkuru tautsaimniecības augšupejas posmu iesāk un noslēdz īstermiņa recesija. Ņemot vērā jau samērā ilgstošo Latvijas ekonomikas augšupejas posmu, kā arī daudzskaitlīgus ārējās vidē pastāvošus satricinājumu draudus, būtu saprātīgi sākt pakāpenisku resursu mobilizēšanu pārpalikuma veidošanai budžetā, tādējādi radot apstākļus plūstošai gaidāmās lejupslīdes pārvarēšanai. Tomēr dotais likumprojekts, tieši pretēji, paredz tuvākajā nākotnē padziļināt budžeta deficīta apmērus. Satraucoši iedomāties sekas, atkārtojamies 2008.-2010.g. notikumiem, ņemot vērā Latvijas darbaspēka iemīto taciņu uz rietumvalstu darba tirgiem.
Inflācijas spiediens. Ierobežotas vietējā piedāvājuma īstermiņa ekspansijas iespējas, kā arī pastāvošā relatīvi augstā patēriņa preču inflācijas dinamika norāda uz to, ka papildus naudas ieplūšana likumprojekta īstenošanas rezultātā var neatstāt vēlamo efektu uz mājsaimniecību turību, ņemot vērā radīto papildus impulsu reālo ienākumu reducējošās inflācijas pieaugumam.
Iepriekš pateicos par atbildēm!
Piekrītu Mārtiņam 29.05.2018. at 20:56, – min summa pilnīgi bez neapliekamā (Jūsu plānā 1000) ir daudz par zemu, tas ir sitiens pa niecīgo vidusslāni, un nevajag te manipulēt ar aprēķiniem “ar apgādājamiem” un bez. Pusmūža nodarbinātajam ar studijas beigušiem bērniem apgādājamo vairs nav, vai tādēļ viņš jāsoda? Šis plāns līdzinās TP Bičevska veidam, kā viņš noraka pirmo nopietno mēģinājumu ieviest progresīvo IIN, – ar apgalvojumu, ka liela alga ir no 350 Ls, no tās tad arī jāievieš progresivitāte. Protams, ka tauta satrakojās un ieceri drīkstēja legāli izgāzt. Tas pats (un vēl svarīgāk!) par pensijām, – ja esmu maksājis labas soc iemaksas no 1800 bruto, kas nemaz nav milzīga alga, pēc dažiem gadiem ceru saņemt ap 1100 bruto pensijā, kas pie pašreizējiem nodokļiem būtu ap 915 neto. Jūsu piedāvājums manu prognozēto neto pensiju samazinās par apm. 70 EUR, kas pensionāram ir ļoti daudz, jo strādāt neplānoju, – esmu savas saistības ar valstī jau godam izpildījis. Domāju, 1000 kā slieksnis neapliekamā minimuma nepiemērošanai, ir pārāk zems un nevieš prieku par šo plānu. Ne velti igauņiem tas ir 2x augstāks, viņi savu konceptu ir pārdomājuši ilgāk un labāk.
Sveiki! Vēršam uzmanību, ka diferencētais neapliekamais minimums ir jau ieviests, nevis mēs to gatavojamies ieviest. Mēs drīzāk vēlētos to atcelt, vai arī būtiski palielināt regresijas griestus, ja vien tam atradīsies līdzekļi.
Tā paspēlējos ar Jūsu minētajiem cipariem. Matus neskaldīsim, darbības plāna īstenošanai nepieciešami tikai 250 miljoni, vai tie būs 350 miljoni, tas būtību nemaina. Privātā krājbankas krahs valstij izmaksāja 300 miljoni, Liepājas metalurgs 70 miljoni, parexs vairāk nekā miljards OIK nelikumīgā naudas kasēšana stiepsies miljardos, pie tam tās ir pamatīgas bremzes uzņēmējdarbībai. Varam tikai secināt, ka valdošai elitei valsts, iedzīvotāji, ekonomikas attīstība nekad nav bijusi prioritāte, galvenās galvas sāpes izraisa savu kabatu pildīšanas tempi, to paātrināšana, pasniedzot to ar valsts interešu aizstāvības garnējumu.
No tām muļķībām ar diferencēto neapliekamo minimumu jātiek vaļā.
Pietiekamu [vienkāršu un saprotamu] progresivitāti var panākt palielinot nepaliekamo minimumu (vienu visiem) un palielinot IIN likmi.
Pamēģiniet to attēlot grafiski! Tas vienkāršo administrēšanu un vēlmi slēpt ienākumus.
Milda 08.07.2018 at 21:45 Un kā būs ar invaliditātes pensijām ? Tās ir gaužām mazas, neskatoties uz lielu darba stāžu. Nodokļi maksāti godīgi visus 35 gadus. Inv. pabalsts 3. grupa – 64 eiro, 3 centi.Gaidīšu no Jums atbildi. Ar cieņu !
dēt, ka kāds ir aizdomājies arī par invalīdiem kopš bērnības, kuri saņem invaliditātes pabalstu (ne invaliditātes pensiju).
Pieņēmumus jau var viegli pārbaudīt – paceļ neapliekamo minimumu algām un pensijām uz 430 jau šogad un paskatās fiskālo ietekmi uz pvn un īres parādiem pašvaldībās. Gandrīz droši, ka tā naudiņa caur zāļu, pārtikas pvn un akcīzi, un siltumu ātri vien apritēs atpakaļ budžetā.
Man gan īsti nav skaidrs kāpēc neapliekamo minimumu nepiemērotu algām virs eur 1000. Tās nu vismaz Rīgai galīgi nav lielas algas. Neapliekamais minimums jau ir vislbākais instruments pret aplokšņu algām. Nedomāju, ka no 2000 kāds īpaši maksās aploksnēs.
Labdien! Vēlos uzzināt , cik tālu pavirzījies jautājums par azartspēļu aizliegumu. Liekas ,ka viss pieklusis.Lūdzu nepieļaujot to. Tas ir dzīvības un nāves jautājums. Cieņā Ārija Veide.
2020. gada budžeta paketē paredzēts būtiski celt nodokli spēļu automātiem – no aptuveni 4200 eiro uz 6000 eiro gadā. Tas saistīts ar to, ka pārējās Saeimas partijas bloķē, t.sk. Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/Par!) nevirza pilsoņu parakstīto iniciatīvu tālāk, bet nodokļu celšanu mums ir izdevies panākt. Azartspēļu lobijs ir ļoti spēcīgs – žēl, ka Saeimā mums nepietiek balsu izšķirīgai rīcībai.