Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts – Jānis Bordāns

0
340
Jānis Bordāns
Jānis Bordāns

Jaunā konservatīvā partija (JKP) svētdien, 4. martā, sanāksmē kā Ministru prezidenta kandidātu 13. Saeimas vēlēšanām izvirzīja partijas valdes priekšsēdētāju Jāni Bordānu, kurš partijas biedrus iepazīstināja ar valsts pārvaldes sistēmas maiņas virzieniem un prioritātēm.

JKP lēmums ir balstīs uz Rietumu valstu praksi, kur partiju vadītāji tiek nominēti par premjera amata kandidātiem, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par rezultātu sasniegšanu.

Bordāns savā runā partijas biedriem norādīja, ka pašreizējā valsts pārvaldes sistēma ir radikāli jāmaina, jo ar kosmētiskiem uzlabojumiem panākt vēlamās izmaiņas būs nepietiekami. “Valsti ir jāvada jauniem, izglītotiem un godprātīgiem profesionāļiem, kuri nebaidīsies pieņemt drosmīgus un gudrus lēmumus. Spriedelēšanas un tukšu diskusiju laiks ir beidzies, tagad ir jārīkojas,” uzsvēra Bordāns, piebilstot, ka tikai pēc darbiem tautai ir jāvērtē savi priekšstāvji.

JKP valsts pārvaldes sistēmas maiņas plāns paredz četru gadu laikā samazināt valsts un pašvaldību aparātu par 30%, ievērojami samazinot valsts pārvaldes izmaksas un atbrīvojot darbaspēku privātajam sektoram. “Šī nebūs mehāniska samazināšana. Ikviena darbs un ieguldījums tiks rūpīgi izvērtēts, tāpēc godprātīgajiem darbiniekiem nav par ko satraukties, tieši otrādi – viņi būs ieguvēji,” uzsvēra Bordāns.

Rīcības plāns paredz nekavējošu ministriju skaitu samazināšanu no 13 uz 8 ministrijām. Tiks izveidota apvienotā Tieslietu un iekšlietu ministrija un beidzot tiesiskumam valsts pārvaldē tiks veltīta vislielākā uzmanība, jo Tieslietu un iekšlietu ministrs būs vicepremjera statusā. JKP programma paredz radikālu drošības iestāžu maiņu, izveidojot spēcīgu Nacionālās drošības biroju (apvienojot Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju) līdzīgi kā KAPO Igaunijā.

Visiem nozīmīgākajiem valsts amatiem tiks noteikts pilnvaru ierobežojošs termiņš – 5 gadi, atsevišķos gadījumos –  10 gadi vienā amatā.

Tāpat tiks apvienotas Ekonomiskās nozares ministrijas (Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Zemkopības ministrija), izveidojot vienu – Ekonomiskās attīstības ministriju. “Šeit mēs redzam ievērojamu resursu ietaupījumu. Gan zemnieki, gan satiksmes nozares darbinieki no šīm pārmaiņām būs ieguvēji, jo viņiem nebūs nepieciešams uzturēt tik milzīgu valsts pārvaldes aparātu,” plānu skaidroja Bordāns. Plāns paredz tuvāko gadu laikā veikt radikālas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārraudzībā, kontroli koncentrējot Valsts kancelejas pakļautībā, nevis sadalot un izkaisot resursus pa dažādām ministrijām.

“Raugoties uz pašreizējo disfunkciju un stīvēšanos starp dažādām partijām, ir skaidrs, ka pilnvērtīgi sociālos jautājumus spēs risināt apvienotā Labklājības un veselības ministrija. Tikai apvienojot šīs ministrijas, var cerēt, ka prioritāra kļūs tā sabiedrības daļa, kurai grūtā brīdī nepieciešams valsts atbalsts, nevis dažādu partiju savstarpējās intrigas,” norādīja JKP valdes priekšsēdētājs.

Pilns valsts ekonomikas un nodokļu pārmaiņu plāns, kas radikāli uzlabos sociāli neaizsargātāko sabiedrības slāņu labklājību, vienlaikus palielinot valsts starptautisko ekonomisko konkurētspēju, sabiedrībai tiks prezentēts jau tuvākajā laikā kopā ar JKP Ekonomiskās attīstības ministra un Finanšu ministra kandidātiem.

JKP ir dibināta 2014.gada 17.maijā un četru gadu laikā, soli pa solim attīstoties, kļuvusi par ceturto lielāko politisko spēku. JKP uz Latvijas politiskās skatuves plašāk kļuva redzama 2017.gada sākumā, kad partija aktīvi sāka gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Partijai pievienojās korupcijas apkarotāji Juta Strīķe, Juris Jurašs un daudzi citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Patlaban JKP ir visstraujāk augošais politiskais spēks Latvijā, kas 16 nodaļās apvieno teju 1000 biedrus.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit