30. septembrī uz kopīgu tikšanos ar mērķi izveidot savstarpēji veiksmīgu dialogu kopā sanāca Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji Jānis Bordāns, Juris Jurašs, Krišjānis Feldmans, Gatis Eglītis, Andris K. Bērziņš un citi partijas tautsaimniecības eksperti, un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, padomes locekle Elīna Rītiņa, viceprezidente Lienīte Caune, valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī citi LTRK padomes un valdes locekļi.
Tikšanās laikā partijas pārstāvji un lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija apmainījās domām par uzņēmējdarbības attīstīšanu Latvijā un nolēma ciešāk sadarboties, ņemot vērā faktu, ka abām organizācijām ir līdzīga vīzija attiecībā uz uzņēmējdarbību Latvijā.
Kā norādīja JKP politiķi, diemžēl esošā politiskā elite ir pierādījusi, ka ir nespējīga radīt apstākļus, kas ļautu Latvijai turpināt attīstīties un izaugt par augstu ienākumu valsti. Igaunija un Lietuva ir spējušas izaugt līdz 75% no ES vidējā ienākumu līmeņa, Latvija – līdz 65%. Ir jāskatās patiesībai acīs – Latvijā arī pašlaik maz kas liecina par sagaidāmu ekonomisko izrāvienu, ņemot vērā, ka vairs nevar paļauties uz zemajām algām.
JKP vīzija balstās realitātē, ka līdz ar mūsu algu palielināšanos, spēles noteikumi ir mainījušies un jāmainās arī mūsu politikai. Tāpēc partija saredz šādas prioritātes.
Pirmkārt, nepieciešama efektīva publiskā pārvalde. Tā jāreformē ievērojami samazinot administratīvo slogu uz nodokļu maksātājiem, veicot personālvadības funkciju auditu un ieceļot kompetentus, labi apmaksātus vadītājus valsts aģentūrās un valsts un pašvaldību uzņēmumos, tiem visiem nosakot skaidrus un izmērāmus mērķus.
Nepieciešams aktīvi strādāt arī ar konkurences jautājumiem, lai panāktu vienādus spēles noteikumus un stiprinātu valsts lomu godīgas konkurences nodrošināšanā.
Tas nozīmē, ka jāierobežo nodokļu nemaksātāju iespējas konkurēt ar nodokļus maksājošiem uzņēmumiem. Jānovērš korupcija valsts iepirkumos. Tāpat arī nepieciešams ierobežot pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā.
Diskusijā ar LTRK tika uzsvērts arī tas, ka nepieciešams veidot augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Lai to paveiktu, ir jākultivē start-up ekosistēma un uz eksportu tendēti augstas pievienotās vērtības uzņēmumi t.sk. kokrūpniecībā un citās tradicionālajās nozarēs. Jāpanāk mūsu darba tirgus vajadzībām atbilstošāka izglītības sistēma.
JKP mērķis ir nabadzības likvidēšana, kas balstīta uz ekonomikas attīstību, nevis sociālā budžeta sloga palielināšanu. Nepieciešams izskaust nabadzību, nevis palielināt nabadzības pabalstus.
Tāpat partija iestājas par konservatīvu fiskālo politiku – ekonomiskās izaugsmes gados valdībai jāveido budžets ar pārpalikumu un nodokļu likmju samazināšanas iespēja jāatstāj grūtākiem laikiem, nevis tad, kad augam ar 5%. Latvijai svarīga ir arī cilvēkresursu kvalitāte un pieejamība, jo cilvēkus iespējams noturēt tikai valstī, kas attīstās un sniedz iespējas saviem iedzīvotājiem.
Lielu uzmanību būtu jāpievērš arī uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšanai. Jebkādas iniciatīvas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir jāskata caur to, kā tās veicina pievienotās vērtības paaugstināšanu. Jāpilnveido atbalsta programmas augstas pievienotas vērtības ražošanas uzsākšanai un eksportam. Jāmazina birokrātiskais slogs mazajiem uzņēmējiem, piemēram, reformējot grāmatvedības likumu. Jāveido paredzama un konsekventa nodokļu politika, pakāpeniski, bet ievērojami samazinot darbaspēka nodokļu slogu tieši zemāko algu pelnītājiem.
Ņemot vēra pasaules tendences un priekšrocības, ko sniedz alternatīvās enerģijas izmantošana, valstij ir jāpievēršas šiem jautājumiem, tomēr valsts alternatīvās enerģijas atbalstam jābūt ekonomiski pamatotam. Zaļās enerģijas obligātā iepirkuma komponente mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, tāpēc šī programma ir jāreformē, lai izvairītos no situācijām, kad atļaujas izsniegtas nepamatoti, kā arī tarifi jāpiesaista patiesajām dabas gāzes cenām.
Un visbeidzot kritiski nepieciešama ir reģionu attīstība, lai samazinātu nabadzību un emigrāciju. Tāpēc steidzami jāveido reģionālie attīstības centri, kā arī iespējams jāsamazina pašvaldību skaits, lai tās būtu jaudīgākas un tām veidotos spēcīgāka iekšējā kapacitāte. Savukārt, pašvaldību uzņēmumiem nepieciešami neatkarīgi un profesionāli vadītāji, nosakot augstākus korporatīvās pārvaldības standartus.
Šim JKP redzējumam konceptuālu atbalstu sniedza arī LTRK pārstāvji, tāpēc var uzskatīt, ka ir sākts kopīgs ceļš uz valsts un uzņēmējdarbības attīstību citā līmenī.
