Pēdējās dienās, pateicoties žurnālistu darbam, atkal aktualizējies jautājums par tā saucamo zaļo enerģiju.
Valsts jau gadiem maksā paaugstinātu tarifu, tā saucamo obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par it kā videi draudzīgāku enerģiju, taču šīs politikas rezultātā ieguvēji ir nevis patērētāji vai vide, bet mazo elektrostaciju īpašnieki, tiem pietuvinātās personas un dažādi patiesā labuma guvēji.
Ir skaidrs, ka tarifa, par kādu valsts šo enerģiju iepērk, nofiksēšana, atsaistot to no dabasgāzes tirgus cenas, ir bijusi kļūda. Dabasgāzes cena ir kritusies. Tas nozīmē, ka valdība ir izrādījusi būtisku pretīmnākšanu uzņēmumiem, kas citādi – brīvā tirgus apstākļos, neizdzīvotu. Tātad, mēs visi atkal esam subsidējuši varai pietuvināto biznesu.
OIK regulējums ir strauji jākoriģē, lai izvairītos no situācijām, kad atļauja ražot zaļo enerģiju tiek ieviesta formāli. Tāpat arī jānosaka, ka izsniegtās kvotas jauda enerģijas ražotājam vismaz 90 % apmērā ir jāsasniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš iekārtas palaišanas brīža.
Ir strikti jāparedz, ka OIK atbalsts pienākas tikai par tādu enerģiju, kas tiek ražota no atjaunojamajiem resursiem. Šobrīd lielākā daļa OIK maksājumu ir par enerģiju, kas nav ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat arī ir jāvērtē, cik patiesībā “zaļa” ir šī enerģija? Vai cena, ko par to maksājam, nav pārlieku augsta? Cik resursu tiek patērēts, lai šo enerģiju saražotu? Un vai videi nodarītais kaitējums ir samērojams ar ieguvumiem, kurus ikdienas elektroenerģijas patērētājs patiesībā neredz?
Var diskutēt par to, vai palielināt atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru enerģijas ražošanā Latvijā. Taču, ja mēs vienojamies, ka ir gudri turpināt iet šajā virzienā, ir jāmaina atļauju izsniegšanas principi. Kāpēc lai mēs neieviestu zemākā tarifa izsoles, kas ir ļoti sekmīgs modelis vēja enerģijas ražošanā citur pasaulē?
Tā ir visnekaunīgākā ņirgāšanās par mums, šīs valsts pilsoņiem. Meli un nekaunīga divkosība, cilvēku mānīšana un svarīgu faktu slēpšana, tā šodien ir šīs valsts pārvaldes un Saeimas darba metode, tieši tāpat kā tas bija okupācijas laikā, kad pie varas šeit bija komunistu varza. Esošā Latvijas Arodbiedrība vispār ir kaut kāds dīvains veidojums, kurš faktiski kalpo to bāzes uzņēmumu vadībai un tiek no tās atbalstīts, izkrāpj no darbiniekiem milzu summas biedru naudās, bet sargā darba devējus no darbinieku dusmām, ne otrādi, pretī biedru naudai vienīgi izsniedz saviem biedriem pavisam plānas veselības apdrošināšanas polises, lai cilvēkiem būtu kaut kāda interese maksāt viņiem to biedra naudu. Tie koplīgumi arī tiek sastādīti tā, lai tie būtu maksimāli izdevīgi darba devējam un neļautu darbiniekam pretoties darba devēja gribai. Tur protams ir iekļauti arī darba apģērbi un citi “labumi”, kuri ir paša darba devēja iniciatīva. Faktiski tie ir veikli maskējušies blēži zem Arodbiedrības nosaukuma, kuri veikli izveidoja šo biznesu jau drīz pēc Valsts neatkarības atjaunošanas.
Tāpat es nevaru atbalstīt valsts politiku sakarā ar akcīzes nodokļa celšanu autogāzei. Latvijā lielajās pilsētās daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie nekādi nevar izmantot elektromobīļus, ja arī tos varētu nopirkt, jo neviens pie katras daudzdzīvokļu mājas nevarēs ierīkot veselu rindu ar to uzlādes vietām, šie cilvēki var stimulēt tīru vidi vienīgi braucot ar autogāzi. Arī autogāze ir ļoti tīra degviela, jo to droši var izmantot iekšdedzes dzinējos slēgtās telpās, piemēram autoiekrāvējos, kuri tur braukā, neradot cilvēkiem nekādu veselības apdraudējumu. Diemžēl pie mums to cenšas pielīdzināt benzīnam un dīzeļdegvielai, lai tikai varētu no mums paņemt vairāk naudas par to. Vai tas ir godīgi pret mums? Divkosīgi tiek runāts par Latvijas atbalstu videi, bet faktiski tiek darīts viss iespējamais, lai cilvēkiem uzstādīt gāzes iekārtas automašīnās būtu dārgi un neizdevīgi. Un to atbalsta Latvijas Zaļā partija ar saviem balsojumiem Saeimā.
Doma ir laba un cienījama. Vienīgi gribētu, lai partija ir proaktīva nevis reaktīva. Žurnālisti uzraksta, partija nāk klajā ar paziņojumu. Visi jau sen zināja par to, ka oik robežojas ar kriminālu pret tautu. Tas pats ar PET pudeļu neapsaimniekošanu, Eiropā PET pudeļu automati darbojas lieliski, pie mums redz neesot izdevīgi… Lauksaimniecības zemes tirgus ir ierobežots par labu lielajiem zemniekiem, cieš zemes pārdevēji, jo ierobežotas konkurences apstàkļos nespēj pārdot par visaugstāko iespējamo cenu. Savukārt zemnieki savu saražoto produkciju tirgo tālāk jebkuram ārvalstniekam, ka tik cena lielāka. Līdz ar to būtu tikai godīgi, ka vai nu ls zemes tirgus ierobežojumi tiek atcelti, vai arī tiek ieviesti ierobežojumi ls produkcijas cenai un pārdošanas vietai.
Fakts jau ir tāds,ka lielākā daļa sabiedrības pat nezina par kādu cenu tiek tirgota, tā saucamā zaļā enerģija.
Jau sen bija laiks veidot vēja ģeneratoru parkus,kā to piekopj Vācija,Jau sākusi Polija veidot savus vēja parkus.Varbūt ka vēja enerģiju vajadzētu subsidēt.Tā gan būtu patiesi ekoloģiski tīri ražota enerģija.
Latvijā, manuprāt, ir ļoti daudz nesamērīgi lielu obligāto maksājumu dažādās sfērās:
* OCTA
* Īpašuma nodoklis
* Transporta līdzekļa nodoklis
* OIK
* utt.
Īpaši interesanti, ja salīdzinām šos maksājumus ar tādiem pašiem LT vai EE
p.s. no OIK tieši “zaļā” daļa ir samērā maza, man ap 11%. Lielāko daļu rēķina (~55%) sastāda fiksētie maksājumi par pieslēgumu.
OIK ir jāatceļ, jo pats tā princips ir nepareizs. Latvijā ir dabas resursu nodoklis, un videi nedraudzīgajiem elektroenerģijas ražotājiem tas ir jāmaksā. Ar dabas resursu nodokli pilnīgi pietiek, lai “zaļā” enerģija būtu konkurētspējīga (protams, jāizvērtē, vai nodokļa likmes nebūtu jāpārskata).