Tuvāko divu Saeimu laikā politiskais lauks būs pilnīgi cits.
/Jānis Bordāns/
DS Brālība: Jānis Bordāns, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs! Pastāsti īsi, ko nozīmē konservatīvā politika, kuru Tu ar domu biedriem grasies realizēt?
Jānis Bordāns (JKP): Konservatīvs, tas protams ir svešvārds. Bet latviski tas būtu – tāda attīstība, kas balstīta tradīcijās.
DS Brālība: Kādās? Nacionālās, politiskās?
Jānis Bordāns (JKP): Tradīcijas visās dzīves jomās. Proti, kultūra, nacionāla valsts, ģimene, ekonomika. Katra sabiedrība iedibinājusi savas tradīcijas un tās vienkārši nojaucot, atsakoties no pamatvērtībām, uz kurām tā ir balstījusies, tiek izjaukts līdzsvars, kārtība. Bet bez kārtības nav arī attīstības. Kā piemērs būtu jāmin komunisti, kas attīstību redzēja kā visa “vecā” iznīcināšanu. To, kā komunistiem veicās ar šādu attīstību visa pasaule labi zina. Tagad palikusi pēdējā komunistu valdība Ziemeļkoreja.
DS Brālība: Daudzi domā, ka Jānis Bordāns ir Latvijas politikā jauna seja, vai gandrīz jauna! Taču patiesībā Tu esi “mamuts”, darbojies politikā jau 1989. gadā ar pauzēm, bet visu laiku politikas tuvumā esi bijis, vai tā tas ir?
Jānis Bordāns (JKP): Gluži tā nav. Esmu vienkārši vēlējies būt informēts, kā ierindas pilsonis. Tāds, kādam manuprāt pilsonim būtu jābūt – jāpiedalās politiskajās norisēs, jābūt atbildīgam. Līdz ar to, vienreiz jaunībā sagadījās uz gadu būt par Saeimas deputātu (pirmās pēc okupācijas). Bet pēc gadiem 15, kad veidojās partija Pilsoniskā savienība, vēlējos to atbalstīt. Vēlāk visu uzjundīja Zatlera Saeimas atlaišana. Un tikai ar to brīdi varētu teikt, ka esmu politikā. Visus pārējos 20 gadus darbojos tīrā advokāta profesijā.
DS Brālība: No Latvijas ceļa taču gāji uz Saeimu? To īsti nevar uzskatīt, kā tikai papildus politisko hobiju.
Jānis Bordāns (JKP): Kāpēc ne? Ja precīzāk, kā tas notika – lūdzu. Pēc visas jautrības, kas notika Atmodas laikā, kad biju students (un loģiski piedalījos teju visās demonstrācijās, sākot ar “Metro NĒ” un beidzot ar 1990.g.15.maija burziņu pie Saeimas, iesaistīšanos jaunajā Juristu biedrībā utt.) un pēc tam kad mēs patiešām uzvarējām, notika mūsu (!) Saeimas vēlēšanas – nu kā lai stāv malā? Viens no darba kolēģiem prokuratūrā aicināja iestāties LC. LC toreiz bija ļoti spēcīgs juristu bloks, sākot jau ar Egilu Levitu un citiem manas universitātes profesoriem, kā arī vairākiem Atmodas līderiem. Tas arī bija motīvs. Bet es biju vien jauns students un prokuratūras darbinieks. Turklāt Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā bija ļoti patriotisks sastāvs. Viena no manām darbaudzinātājām – izmeklētāja Inta Stabulniece vēlāk bija tā, kas izmeklēja lietas pret KGB aģentiem un darbiniekiem. Līdz ar to – patiešām mani vadīja vien interese redzēt, kā demokrātijā notiek politika, jo līdz šim taču mēs neko tādu nebijām piedzīvojuši. Taču kļūt par deputātu no saraksta kurā ir profesori un “megalīderi” man bija faktiski nereāli un uz to pat necerēju. Taču sagadījās, ka biju pirmais aiz strīpas un kad veidojās jaunā valsts valdība, es iekļuvu ar “mīksto mandātu”. Un bija interesanti!
DS Brālība: Tātad var uzskatīt, ka politiskā darbošanās saistās ar partijām Pilsoniskā savienība (Vienotība), tad Nacionālā apvienība un tagad Jaunā konservatīvā partija?
Jānis Bordāns (JKP): Jā. Kad Pilsoniskā savienība tika likvidēta (iekļaujot to V), es kopā ar Dāvi Staltu un vēl 8 Rīgas Domes deputātiem palikām “bez partijas”, jo Vienotībā neiestājāmies. Kad Notika ārkārtas Saeimas vēlēšanas, mūsu nolūks bija stiprināt tos spēkus, kam programmā ir nacionālas valsts princips. Vienotībai tādas nebija un toreiz tajā arī runāja par Saskaņas centra iespējamu ņemšanu valdībā. Līdz ar to mēs atbalstījām NA. Taču ņemot vērā turpmākos notikumus. Šobrīd ir Jaunā konservatīvā partija.
DS Brālība: Kāpēc aizgāji no Nacionālās apvienība? Publiskā telpā cirkulē dažādas spekulācijas, kā bija patiesībā?
Jānis Bordāns (JKP): Vispirms – neaizgāju. 2013. gada, ja nemaldos, 3. novembrī LNNK valde mani izsauca uz negaidītu sapulci un nolika priekšā parakstīšanai papīreli, ka es izstājos no NA. Kā alternatīvu piedāvāja mani izslēgt. Teicu, tad lai slēdz ārā. Tā arī notika. To farsu, kas tika izspēlēts nekad neaizmirsīšu – ko līdzīgu redzu filmās par PSRS – “partsobraņije”. Faktiski ne tikai filmās, atceros arī skolas laikus, kad komjauniešu vadonīši mums skaloja smadzenes. Te bija tieši tādi paši komjauniešu un čekistu tipāži. Kāpēc līdz šādam iznākumam nonāca? Es nespēju pieņemt melus un korupciju. Biju domājis, ka t.s. “baķkas” no tās partijas ir prom. Diemžēl, nē. Tas, ka es atlaidu nekam nederīgu, bet NA vadībā, acīmredzot, ļoti cienītu Cietumu administrācijas vadītāju, nepievēru acis uz korupciju tiesās un veicināju likuma pieņemšanu, ka tiesu priekšsēdētājiem vismaz ik pēc 2 termiņiem ir jāmainās (bet tas varēja izjaukt iestrādātos sakarus), mēģināju aktīvi komunicēt ar ģenerālprokuroru un Iekšlietu ministru, visbeidzot uzsāku vismaz jelkādas maksātnespējas administratoru pārraudzības reformas, partijā nekādu interesi neizraisīja. Vai arī gluži pretēji – izraisīja, un pat ļoti lielu. Līdz pat radikālam lēmumam – padzīt. Domāju, ka ļoti svarīgs motīvs manai atlaišanai bija arī tas, ka tieši es panācu valdībā virzību (galvenais – finansējumu) cietumu būvniecībai un nekavējoties reorganizēju sistēmu, kā tiek organizēts būvniecības process. Ņemot vērā, ka manā uzraudzībā finanses varētu tikt izlietotas citādi, nekā, iespējams, ieplānots – tas bija ļoti augsts risks “naudas apguvei”.
DS Brālība: NA veido 3 partiju apvienība- LNNK, Tēvzemei un Brīvībai, kā arī Visu Latvijai! Pastāv viedoklis, ka daudzas nebūšanas NA esot dēļ tā, ka partija nav viengabalaina, dažādi strāvojumi, dažādas intereses un tas rada daudz un dažādus nesmukumus! Vai Tu tam piekrīti, vai tomēr tie ir meli un tur visi draudzīgi darbojās roku rokā?
Jānis Bordāns (JKP): Ja godīgi, apspriest citas partijas laikam ir liels un neracionāls enerģijas patēriņš. Taču, saprotu, ka cilvēkus var interesēt manas domas. Īsi vēlos teikt to, ka tā nu ir viņu iekšējā problēma, kas tur notiek. Taču, es redzu milzum daudz liekulības. Tas taču ļoti ērti – es esmu labais, un man ar “tiem tur – sliktajiem” nav nekādas saistības. Nevienā viņu kongresā taču par to nerunā. Tikai “pa kaktiem”. Arī man pēc izslēgšanas dažādi NA biedri sūtīja īsziņas ar atbalstu. Tikai ne publisku. Liekulība.
DS Brālība: Par ko Baibai Brokai atņemta pielaide?
Jānis Bordāns (JKP): Nezinu.
DS Brālība: Ejam tālāk! Vai JKP ir skaidrība, kuru virzīs, kā Rīgas mēra kandidātu?
Jānis Bordāns (JKP): Kandidāti būs vairāki. Vismaz divi ir – Juris Jurašs un es. Mērs būs tas, kurš saņems vairāk balsis. Pirmais numurs sarakstā (kas mums nebūs gluži viens un tas pats), protams būs viens. Tas tiks izlemts iesniedzot visu sarakstu.
DS Brālība: Juta Strīķe ar Jums, vai pati vēl nezin, ko īsti vēlās?
Jānis Bordāns (JKP): Juta Strīķe zina ko vēlas. Viņa ir ar mums. Bet vēlas pati par visu paziņot, kā jau spēcīga personība. Par to arī viņu cienu.
DS Brālība: Tas labi. Konkrēts jautājums, konkrēta atbilde- vai JKP kādreiz var sadarboties ar Saskaņas centru?
Jānis Bordāns (JKP): Sadarboties, lai nosiltinātu daudzdzīvokļu mājas, lai iedzīvinātu apkaimju iedzīvotāju iesaistīšanos savas dzīves uzlabošanā, lai sakārtotu Brīvības ielu Rīgā, Viļakā vai kur citur – jā. Būt vienā koalīcijā – nē.
DS Brālība: Tātad var teikt, ka JKP savos politiskos uzskatos ir pa vidu starp NA un Vienotību?
Jānis Bordāns (JKP): Nevar tā teikt. Jo – JKP ir JKP. Pēc visa, ko esmu aprakstījis augšā – man nav skaidrs, kādi ir šo partiju politiskie uzskati. Es varu runāt tikai par JKP politiskajiem uzskatiem, bet komentēt citus – ir no mana skatu punkta neracionāli.
DS Brālība: Jautājums bija tādā plaknē, ka NA ir labēja politika, bet V liberāla. JKP ne gluži labēja, ne gluži liberāla?
Jānis Bordāns (JKP): Tieši šo stereotipi uzstādījumu dēļ, mana atbilde arī īr tāda, kāda tā ir. NA nav labēja un V ir gan labēja, gan kreisa vienlaikus. NA ekonomiski ir sociālistiska (daudz ko vēloties aizgūt no PSRS un Ulmanisma), nevis labēja, bet politiski – nacionālistiska. Vienotība sevi ir sludinājusi par t.s. “catch all” (paķert visus) partiju. Tā rezultātā vislabāk valstī klājas lielkapitālam. Par JKP misiju – uzskatām ideju radīt tiešām skaidru politisku virzienu – ja sociāldemokrāts, tad sociāldemokrāts, ka liberālis, tad liberālis un ja konservatīvais, tad – konservatīvais. JKP ir konservatīva, tātad – labēja partija. Tā pamatā ir individuālā atbildība, uzņēmējdarbība, brīva, bet vienlaikus – godīga konkurence, cilvēku aktīva iesaiste savstarpējās biedrībās. Mazāk valsts – vairāk privāta iniciatīva, taču nodrošinot sociālo labklājību tiem, kam objektīvi visgrūtāk parūpēties par sevi.
DS Brālība: Kas tavuprāt nodrošina SC atrašanos pie varas Rīgā, un vai tici, ka šogad tam tiks pielikts trekns punkts?
Jānis Bordāns (JKP): Korupcija, kurā ir ieinteresēts lielkapitāls un visu “galveno” partiju elite, kas no tā pārtiek un ir atkarīga. Mums šogad ir visas iespējas pielikt tam punktu. Ļaudis, kas lasa – saņemieties!
DS Brālība: Interesanti, lūdzu konkrētāk, lai cilvēks, kas tālu no politiskiem procesiem saprot, kāda saikne korupcija un Nila Ušakova atrašanās Rīgas mēra amatā?
Jānis Bordāns (JKP): Mums ir uzburti “lieliski” stereotipi, kas visu attaisno un rada “bezizeju”. Pie visas vainas esot dalījums krievos un latviešos, un latvieši, kā jau zināms, ir sašķelti. Ukrainas notikumi labi izgaismo šos melus, ņemot vērā “krāsu sabiezinājumu”. Skatīsimies, kam tas ir izdevīgi. Izdevīgi tas ir tiem, kas reāli iedzīvojas – caur nu jau desmitkārtīgi sadārdzinātām un visbiežāk nelietderīgām un neefektīvām dažādu ēku, slimnīcu, tiltu, ielu utt. būvniecībām (parastam medpersonālam algām naudas nav); caur e-veselībām, kurām izgāž desmitiem miljonus, bet produktā vienkārši nav! Vispār nav. Nekāda. Lūk, kam tas izdevīgi. Un viņiem ir izdevīgi šos mītus uzturēt, barot un attīstīt. Tādējādi var manipulēt un vienmēr (!) iegūt paredzamu vēlēšanu rezultātu. Lielākā problēma ir tā, ka šādā ministru un valsts prezidentu, ministru un vadošo valsts uzņēmumu amatus ieņem nevis radošākie un profesionālākie vadītāji, bet paklausīgi. Galvenais princips – lojalitāte un pēc tam viss pārējais.
DS Brālība: Latviju joprojām savās spīlēs tur kompartija un čeka?
Jānis Bordāns (JKP): Diemžēl. Bet vēl es teiktu – pašu bailes. Tas ir pilnīgs ārprāts, kā cilvēki baidās. Baidās, ka kāds uzzinās, ka piedalījies kādā sapulcē, ierēdnis baidās, ka uzzinās, kādai partijai viņš simpatizē (ja vien tā nav komunista vai čekista vai partija), uzņēmēji arī baidās – no kurienes tad tie slēptie ziedojumi partijām? Vai tad tās nav čekas metodes? Ekonomika pamazām atgriežas kolhozu un valsts kapitālisma stadijā. Ņemsim par piemēru kaut vai gatavojošos atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā vai “Aivara kārtību” Ventspilī.
DS Brālība: Mēs Dieva Suņi vismaz nebaidāmies!
Jānis Bordāns (JKP): Jūs laikam dzīve kaut ko esiet redzējuši. Maniem dzimtajiem Balviem, starp citu, ģerbonī ir vilks.
DS Brālība: Tā var teikt. Oho. Par vilku ģerbonī nezinājām, izpētīsim, paldies! Pietiek.com ir daudz un aktīvi kritizējis Juri Jurašu, ģimenes locekļi ostā, lepna māja, paralēli KNAB saimnieciskā darbība tēva zemnieku saimniecībā! Kā JKP uz to skatās?
Jānis Bordāns (JKP): Mēs visu izpētījām vēl pirms Juraša Jura uzņemšanas partijā un varam par visu atbildēt. Īsumā – mājas iegāde notikusi pilnīgi caurspīdīgi – ar pārdevēja kredītu apmaksu un uz bankas diktētiem noteikumiem, kas precīzi arī atspoguļots Zemesgrāmatas ierakstos un nekā dīvaina tur vispār nav. Nav saprotams pat īsti ko var pārmest, ka ZG ieraksta tā, kā tas jāraksta. Ne nu pašā prestižākajā vietā esošās mājas lepnums, manuprāt arī tiek pārspīlēts. Bet pēc būtības ir tā, ka diemžēl, tāda ir mūsu valsts – acīmredzot, tas arī kādam ir vajadzīgs, lai ministri saņemtu parastu uzņēmumu grāmatvežu/juristu lieluma algas (un labākie profesionāļi nebūtu motivēti), lai godīgi izmeklētāji dzīvotu būdiņās vai šauros dzīvoklīšos un lai viņi zinātu, ka brīdī, kad viņi aizturēs Vaškevičus vai Miķelsonus, arī tas viņiem varētu būt atņemts. Un nedod dievs, ja viņu tēvam vai sievai būs bizness vai darbs. Ir jānospiež uz ceļiem.
DS Brālība: Partijām, kad tās nāks klajā ar savām priekšvēlēšanu programmām, mums noteikti būs daudz, konkrētāki jautājumi, bet JKP jau runā par bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgā! Vai tas ir reāli, ja Rīgas satiksme pie esošās bonusu sistēmas jau saņem ap 93 miljoniem EUR 2015.gadā RD, tas ir Rīgas nodokļu maksātāju naudas?
Jānis Bordāns (JKP): Tātad – minētais finansējuma apjoms arī ir tas, kas mūs pamudināja nākt ar šo paziņojumu! Vēlamies visiem atvērt acis, ka ar šo finansējumu visi (!) ir pelnījuši braukt par brīvu. Pašlaik mums vienkārši tiek “aizsmērētas acis” – biļetes maksa kļuvusi divreiz dārgāka, autostāvvietu maksa ir dārgāka nekā Barselonā un par to (mūsu naudu) nefinansētas brīvbiļetes tikai daļai no sabiedrības. Pašlaik vienam (!) iekāpt automašīnā un atbraukt uz centru ir lētāk nekā kopā ar divdesmit citiem braukt vienā autobusā. Mēs esam aprēķinājuši (cik nu mums ir publiski pieejami skaitļi), ka pa šo naudu, bez “atbirumiem” iespējams finansēt brīvbiļetes. Par daudziem citiem saimnieciskiem jaunievedumiem Rīgas pilsētā, acīmredzot, tiešām – nākamajās reizēs.
DS Brālība: Paldies Tev Jāni! Saruna sanāca, jaudīga! Tas silda!
Jānis Bordāns (JKP): Paldies Dieva Suņiem par drosmi!
