Jaunās konservatīvā partijas biedri un atbalstītāji sestdien aktīvi piedalījās Lielajā talkā dažādos Latvijas reģionos, apliecinot latviešu tautas ētiskā uzstādījuma “pulkā eimu, pulkā teku, pulkā lielus darbus daru” pozitīvo ideju.
JKP kopā ar Smiltenes mākslinieku kopu Smiltenes pagasta Brutuļos uzposa latviešu klasiķa gleznotāja V. Purvīša piemiņas vietu, attīrīja celiņus, nomazgāja pieminekli, iestādīja vizbulītes pateicībā mūsu diženākajam latviskās ainavas interpretam.
Talsu novadā JKP biedri kopā ar Zemessardzes 46. bataljonu un Talsu novada pašvaldību sakopa šautuves teritoriju.
JKP vadītājs Jānis Bordāns sadarbībā ar Alojas novada pašvaldību, Latvijas zaļo ceļu biedrību, Alojas novada senioriem un partijas biedriem no Kocēniem, Jūrmalas, Rīgas, Cēsīm un jauno skautu grupu no Jaunpiebalgas uz bijušā dzelzceļa līnijas posma Skulte-Limbaži-Aloja-Mazsalaca izzāģēja krūmus posmā no Alojas dzelzceļa stacijas līdz Ainaži – Valmiera šosejai.
Tuvākajā nākotnē dzelzceļa stiga ES projekta „Dzelzs priekškara maršruts” ietvaros (tajā iesaistījušās 20 valstis, idejas autors EP deputāts Mihaels Krāmers (Michael Cramer) no Vācijas), tiks izveidota velotūrisma taka, kas vīsies gar Baltijas un Rīgas jūras līča piekrasti 560 km garumā, apvienojot visu Latvijas piekrastē iesaistīto pašvaldību speciālistus, tūrisma profesionāļus un uzņēmējus, jo striktāk uzsverot mūsu piederību Eiropai. Pa šo ceļu varēs pārvietoties velotūristi no visas pasaules. Šobrīd norit intensīvi attīrīšanas darbi, turpmāk sekos infrastruktūras izveide.
Jānis Bordāns uzsvēra: “Maršruts iezīmē kādreizējo, simbolisko robežu starp Austrumiem un Rietumiem – teritorijas, kurās Eiropa tika sadalīta vairākkārt – gan 13. gadsimtā, kad tika novilkta demarkācijas līnija, gan nesenā aukstā kara laikā, gan tagad – ES kopīgā robeža. Tā atspoguļos unikālas vēstures liecības, izcels šobrīd mazāk zināmus kultūrvēsturiskos apskates objektus, nostāstus un faktus. Lieliskā sabiedrībā, gūstot gandarījumu par paveikto, esam aizsākuši ļoti nozīmīgu darbu pie Eiro Velo maršruta, kurai jākļūst par tradīciju.”
Talka ir būtiska latviskās mentalitātes sastāvdaļa. To apliecina Dainas. Bez tās nebūtu bijis iespējams viensētnieku dzīves stils. Vides sakopšana ir obligāta visu saulgriežu svētku sastāvdaļa. Ne vienmēr tam vajadzīga talka. Jāņos nāk Jāņa bērni. Saimniekam, kurš nav izpļāvis mājas apkārtni, tie nomīs zālīti, kura ir nepieciešama lopiņiem. Talkas stiprina sabiedrību un cerams atgriezīs pārleicību, ka patiesība’mēs varam visu izmainīt. Vajag tikai gribēt. Vajag uzdrīkstēties.