Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 5. daļa

0
1062

Sīkākas konservatīvās partijas un grupas, kas atstājušas pēdas vēsturē

Miera Kārtības un Ražošanas Apvienība (MKRA)

Tās izveidošanas idejas autori ir Rīgas un citu lielāko pilsētu namsaimnieku organizāciju līderi. MKRA dibināta 1925. gadā, un par tās līderiem kļuva Rīgas un Liepājas namsaimnieku vadītāji – Jānis Purgals un Jānis Annuss. MKRA partijas struktūra bija neskaidra un nestabila. Biedru skaits nav zināms, taču nodaļas tika izveidotas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Valmierā, Limbažos, Cēsīs u.c. 1931. gadā MKRA pievienojās daļa tirgotāju un rūpnieku no Saimniecisko darbinieku apvienības (SDA), kas pirms tam bija darbojušies BNC – NC – LNA rindās, bet 3. Saeimas vēlēšanas startēja ar savu sarakstu (5179 balsis), Saeimā neiekļūstot. MKRA 3. Saeimas deputāts Jānis Annuss pievienojās Nacionālā Bloka frakcijai, kuru izveidoja KNS, LNA, LLA deputāti, bet Alfrēds Alslēbens pievienojās vācbaltu partiju blokam Saeimā. Andrejs Zaķis 4. Saeimā pievienojās Kristīgajam Darba blokam (KNS, LLA un Kristīgo darbaļaužu savienības). MKRA ir bijusi pārstāvēta arī valdībā. 1931.-1933. Finanšu ministra amatu ieņēma viens no partijas līderiem Jānis Annuss. MKRA idejas atspoguļoja un aizstāvēja laikraksts „Latvijas Sargs”.

Sekmes Saeimas vēlēšanā bija šādas:

  1. Saeimas vēlēšanās – 13948 balsis un 2 vietas (Alfrēds Alslēbens un Jānis Annuss)
  2. Saeimas vēlēšanās – 14736 balsis un 1 vieta (Jānis Annuss)
  3. Saeimas vēlēšanās – 15192 balsis un 1 vieta (Andrejs Zaķis )

Ievērojamākie un aktīvākie MKRA dalībnieki bija:

  1. Jānis Purgals (1869.06.06.–1934.07.11.) – Beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti, 1919. notārs Rīgā (no 1919.), namīpašnieks Tērbatas 1/3 (no 1911.–1934.), Rīgas Juristu biedrības priekšnieks, RLB priekšnieka biedrs, Rīgas namsaimnieku biedrības vadītājs. Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts no KNS, Rīgas Domes deputāts no MKRA; MKRA Valdes priekšsēdētāja biedrs (1930.–1934.);
  2. Jānis Annuss (1883.06.02.–1964.28.04.) – Žorža Bormaņa fabrikas direktors (1918.), Komercskolas „J. Annus” vadītājs Liepājā (1918.-1921.), Valsts Liepājas tehnikuma komercnodaļas vadītājs (1921.-1928.), 2. un 3. Saeimas deputāts Nacionālā bloka frakcijā, Hipotēkas bankas direktors (1928.–1931.), Finanšu ministrs (1931.-1933.), MKRA Valdes priekšsēdētājs (1930.–34.);
  3. Kārlis Polis (1876.26.06.–1969.?) – Latvijas namīpašnieku savstarpējās kredītbiedrības Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors, rūpnieks, laikrakstu „Latvijas Sargs” un „Brīvā Tēvija” izdevējs. Miris trimdā;
  4. Mārtiņš Miezis (1857.11.04.–1931.03.05.) – namsaimnieks, MKRA Valdes dalībnieks (1930.–1931.), kandidējis uz Saeimu no MKRA saraksta;
  5. Fricis Bērziņš (1857.22.02.–1942.25.12.) – Rīgas namsaimnieku biedrības Valdes dalībnieks, kandidējis uz Saeimu no MKRA saraksta;
  6. Andrejs Zaķis (1903.06.12.–1979.) – namsaimnieks, MKRA Valdes sekretārs, 4. Saeimas deputāts;
  7. Eduards Eizenbergs (1869.20.04.–1932.?) – būvuzņēmējs, V.Olava atraitnes Frīdas Olavas brālis;
  8. Jānis Bēms–Boems (1865.13.08.–1933.02.01.) – ietekmīgs būvnieks, izbūvējis Rīgas eksportostu, Rīgas Namsaimnieku biedrības Valdes dalībnieks un krājaizdevu sabiedrības ilggadējs Valdes priekšsēdētājs;
  9. Jānis Čākurs (1875.17.01.–19?) – Latvijas Dzelzceļa inspektors, dzelzceļnieku krājaizdevēju sabiedrības dibinātājs un Valdes dalībnieks, bijis BNC – NC – LNA Padomes dalībnieks (1929.-1930.) un komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Rīgas Namsaimnieku biedrības Valdes dalībnieks, MKRA Valdes dalībnieks, kasieris (1930.–1934.);
  10. Mārtiņš Lapiņš (1880.09.01.–1951.13.05.) – privātadvokāts, MKRA Valdes dalībnieks, biedrzinis (1930.–1934.);
  11. Jānis Priede (1883.14.08.-1934.20.07.) – Rīgas namsaimnieku biedrības Valdes dalībnieks;
  12. Ādolfs Lazdiņš (1888.10.02.–19?) – Latvijas Dzelzceļa ārsts, Tautas labklājības (Darba) ministrijas Veselības nodaļas vadītājs, Monako ģenerālkonsuls, kandidējis Saeimas vēlēšanās gan no BNC – LNA saraksta, gan no MKRA saraksta;
  13. Mārtiņš Ranks (1886.?–1937.01.07.) – MKRA Valdes dalībnieks, kasiera biedrs (1930.–1934.);
  14. Jānis Bulle–Bullis (1860.23.07.–19?) – Rīgas namsaimnieku biedrības Valdes dalībnieks;

Starp tiem Saimniecisko darbinieku apvienības (SDA) dalībniekiem, kas pievienojās MKRA, var minēt sekojošus ievērojamus rūpniekus, tirgotājus un namsaimniekus:

  1. Vilhems Ķuze (1875.06.09.-1941.04.09.) – viens no ietekmīgākajiem un labākajiem rūpniekiem Latvijas brīvvalstī, a/s „V.Ķuze” direktors, Rīgas pilsētas Diskontu bankas direktors, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  2. Fricis Lasmanis (1862.17.10.–1941.?.07.) – latviešu dārzkopības tradīciju pamatlicējs, Latvijas dārzkopju biedrības priekšnieks, Latvijas Tirgotāju savienības priekšnieks, Rīgas Domes deputāts no LNA saraksta. Laikraksta „Latvijas Sargs” līdzizdevējs (1928.-1934.), komandītsabiedrības „Latvis” dibinātājs un dalībnieks, LSA vadītājs;
  3. Fricis Grauds (1888.06.02.-1942.25.05.) – tālbraucēju kuģu kapteinis, rēderejas „F.Grauds” īpašnieks, Rīgas Tirgotāju biedrības kuģniecības sekcijas vadītājs, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  4. Pēteris Putniņš (1888.15.01.–1943.10.01.) – drogu lieltirgotājs Rīgā, Rīgas Tirgotāju biedrības drogistu sekcijas vecākais, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  5. Augusts Kuraus (1887.17.12.–1963.?) – akmeņu kalēju meistars, rūpnieks, Rīgas rūpnieku biedrības priekšnieks, Latvijas Bankas padomes dalībnieks;
  6. Jānis Vēciņš (1886.05.10.–1943.19.01.) – Latvijas Tirgotāju savienības dibinātājs, Rīgas Biržas bankas Valdes dalībnieks, a/s „Lateksim” direktors, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  7. Fridrihs Žiglēvičs (1883.01.10.–1941.18.11.) – kuģu firmas „Brāļi Zeebergi” vadītājs, bijis a/s „Latvijas – Beļģijas līnija” direktors, Finansu ministrijas Jūrniecības departamenta ekspluatācijas daļas vadītājs;
  8. Jānis Dikmanis (1882.10.06.–1969.) – Latvijas sporta biedrības un Latvijas Riteņbraucēju savienības priekšsēdētājs, Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta finansu un saimniecības nodaļas vadītājs;
  9. Artūrs Zēbergs (1888.26.04.–196?) – kuģu firmas „Brāļi Zeebergi” īpašnieks, a/s „Apvienotās kuģniecības” Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  10. Jānis Sniķers (1877.23.07.–1942.11.04.) – Lieltirgotavas īpašnieks Rīgā, Rīgas tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītbiedrības Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks;
  11. Matīss Dēls (1882.30.12.–19?) – rūpnieks, zemkopības mašīnu fabrikas „Imanta” līdzīpašnieks;
  12. Eduards Dimitris (1875.06.11.–1944.16.06.) – mēbeļu rūpnieks, vēlāk Latvijas Amatniecības kameras vicepriekšsēdētājs;
  13. Nikolajs Bankevics (1867.01.01.–1937.30.09.) – bijis Tautas Padomes loceklis no Demokrātisku savienības (DS), viens no DS līderiem. Pazīstams atturības kustības darbinieks, Rīgas pilsētas krājkases un lombarda Valdes priekšsēdētājs;
  14. Kārlis Artūrs Krūmiņš (1888.24.09.–1942.?) – Rīgas muitnīcas priekšnieks (1923-1927.), Muitas departamenta revidents (1928.-1938.) un Administratīvās nodaļas vadītājs (1938.-1940.), SDA Valdes priekšsēdētāja biedrs;
  15. Pauls Ērglis (1887.02.07–19?) – Latvijas Grāmatvežu savienības priekšsēdētājs (1926.–1936.), bijis arī Latvijas skolotāju slimo kases valdes priekšsēdētājs.

MKRA darbība trimdā netika atjaunota, jo tās līderi pārsvarā aizgājuši mūžībā pirms okupācijas vai miruši Sibīrijā. Loģika saka priekšā, ka MKRA politiskie mērķi bija šauri – namsaimnieku un rūpnieku interešu aizstāvēšana. Tā kā krievu okupācijas režīms visus īpašumus bija atņēmis, tad zuda arī politiska nepieciešamība aizstāvēt savas intereses. Trimdā palaimējās aizbraukt Augustam Kuraus, Kārlim Polim, Jānim Dikmanim un Artūram Zēbergam, taču viņi ar politisko darbību trimdā vairs nenodarbojās. MKRA līderis Jānis Annuss izturēja Sibīrijas izsūtījumu un atgriezās Latvijā.

Latgales Latviešu apvienība (LLA)

LLA dibināta 1926. gadā kā Latgales luterāņu interešu politiskā pārstāvniecība. Kā jau tas pierasts, arī šai mazajai politiskai grupai organizatoriskā struktūra bija neskaidra un izplūdusi. LLA bija savas nodaļas Balvos, Līvānos, Rēzeknē, Daugavpilī un citās Latgales pilsētās. Biedru skaits bija neliels, bet katoliskajā Latgalē LLA ietekme bija pamanāma. LLA piedalījās 3. un 4. Saeimas vēlēšanās un ar aptuveni 5900 balsīm ieguva vienu mandātu abās Saeimās. Par 3. Saeimas deputātu kļuva bijušais Latgales Apgabaltiesas loceklis Mārtiņš Abuls. Pēc viņa pēkšņās nāves 1930. gadā par Saeimas deputātu kļuva Krustpils miertiesnesis Augusts Lūkins. Saeimā abi LLA deputāti strādāja Nacionālā bloka frakcijā. A. Lūkinu ievēlēja arī 4. Saeimā, kur viņš strādāja Kristīgā darba bloka frakcijā. Par LLA ietekmi liecina arī šāds fakts, ka, piemēram, Daugavpils Domes priekšsēdētājs bija LLA dalībnieks, jurists Jānis Rūdolfs Krūmiņš, savukārt vēlākais Balvu pilsētas vecākais un Ludzas apriņķa Valdes dalībnieks bija Kārlis Lācis. Dažādus amatus Latgales pašvaldībās ieņēma vēl virkne LLA dalībnieki. LLA bija cieša sadarbība ar stabilākajām Latvijas brīvvalsts konservatīvajām partijām – LNA un KNS. Par to liecina kopīgais saraksts Saeimas vēlēšanās, kur līdzās LLA pārstāvjiem startēja arī LNA un KNS pārstāvji. Tāpat patstāvīgi LLA kongresu viesi bija ietekmīgie konservatīvie valstsvīri – KNS līderis Gustavs Reinhards un viens no LNA līderiem – Longins Ausējs. LLA idejas pauda laikraksts „Daugavas Vēstnesis”.

Ietekmīgākie LLA darbinieki:

  1. Mārtiņš Abuls (1885.05.02.–1930.16.04.) – beidzis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti (1915.), Latgales Apgabaltiesas loceklis (no 1921.), bijis Daugavpils Latviešu biedrības Padomes dalībnieks, laikraksta „Daugavas Vēstnesis” līdzdibinātājs un līdzizdevējs, 3. Saeimas deputāts no LLA un LLA Centrālas valdes dalībnieks un priekšsēdētāja biedrs;
  2. Augusts Lūkins (1898.11.09.–1968.18.09.) – beidzis LU Tieslietu nodaļu, strādājis Rīgas Apgabaltiesā, bijis Latgales Apgabaltiesas viceprokurors (1923.–1925.), pēc tam miertiesnesis Krustpilī (1925.-1932.). Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts no LLA. No 1934. gada Rīgas Apgabaltiesas miertiesnesis. Miris trimdā Toronto;
  3. Pēteris Daukšs (1880.05.01.–1941.11.09.) – pulkvedis, Daugavpils cietoksnī izvietotās Zemgales divīzijas štāba priekšnieks (1921.-1931.), Zemgales divīzijas 12.Bauskas pulka komandieris Daugavpilī (1931.-1934.), LLA Centrālās valdes priekšsēdētājs, darbojies arī Daugavpils latviešu biedrībā, Poļu-latviešu tuvināšanās biedrībā, Latvijas Sarkanā krusta Daugavpils nodaļā, laikraksta “Latgales Vēstnesis” izdevniecības komisijas priekšsēdētāja amatā. Kandidējis uz Saeimu no LLA saraksta, bijis Daugavpils Domes deputāts. Daugavpils piensaimnieku sabiedrības valdes priekšsēdētājs (1938.-1940.), Gājis bojā izsūtījumā 1941. gada 11. septembrī Vjatlaga nometnē;
  4. Jānis Rūdolfs Krūmiņš (1885.20.10.–1957.?) – beidzis Harkovas Universitātes Juridisko fakultāti (1916.), Latgales Apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1921.), tiesnesis (1921.–1926.), Daugavpils Domes priekšsēdētājs, LLA Valdes dalībnieks;
  5. Kārlis Lācis (1890.11.07.–1942.14.04.) – Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (Latgales partizānu pulka dibinātājs). Vēlākajos gados bijis Balvu pilsētas vecākais un Ludzas apriņķa Valdes dalībnieks. LLA Balvu nodaļas priekšsēdētājs. Miris izsūtījumā;
  6. Jānis Zvanītājs (1879.14.08.–1941.28.11.) – Līvānu pilsētas vecākais (no 1929.),
    Līvānu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, 4. Saeimas deputātu kandidāts no LLA. Miris izsūtījumā;
  7. Kārlis Bērziņš (1881.19.01.–19?) – Daugavpils valsts skolotāju institūta latviešu valodas pasniedzējs (no 1923.), bijis LLA Centrālās valdes priekšsēdētājs (līdz 1928), Daugavpils Domes darbinieks;
  8. Jānis Sniķers (1878.04.–19?) – Grāmatvedis, bijis Daugavpils pilsētas valdes dalībnieks un finansu nodaļas vadītājs (1941.-1944.), Daugavpils latviešu krājaizdevu sabiedrības valdes dalībnieks, Daugavpils latviešu biedrības valdes dalībnieks;
  9. Visvaldis Oglēvics (1891.28.11.–1941.) – Latvijas Bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks (no 1923.), Daugavpils Domes deputāts (no 1929.). LLA Revīzijas komisijas dalībnieks, kandidējis no LLA Saeimas vēlēšanās. Miris izsūtījumā;
  10. Pēteris Zībiņš (1880.?–1955.?) – notārs Daugavpilī, aktīvs LLA dalībnieks

Kristīgā darba laužu savienība

Tā bija baptistu dibināta partija, kas pārstāvēja viņu intereses. Saeimas vēlēšanās startēja tikai Kurzemes vēlēšanu apgabalā. 1925. gadā tā ieguva 3530 balsis, bet Saeimā neiekļuva. Daudz veiksmīgāks baptistu starts bija 3. Saeimas vēlēšanās 1928.gadā – ar 4484 balsīm un 4. Saeimas vēlēšanās – 4840 balsīm viņi saņēma vienu mandātu. Kā redzams, tad pietika ar 4500 balsīm, lai ar specifiskās vēlēšanu sistēmas palīdzību baptisti būtu pārstāvēti Saeimā. Par 3. un 4. Saeimas deputātu kļuva populārais Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājs Ēvalds Rimbenieks. Viņam paveicās vēl vairāk – K.Ulmanis viņu uzaicināja par savas valdības Finansu ministru 1934. gada pavasarī. Baptisti Saeimā iekļāvās labējo partiju veidotajā blokā (3. Saeimā – Nacionālajā, bet 4. Saeimā – Kristīgajā darba blokā). Baptistu partijai bija nodaļas ne tikai Kurzemē, bet arī Jelgavā un Cēsīs.

Pazīstamākie politiskie darbinieki no Kristīgā darba laužu savienības:

  1. Ēvalds Rimbenieks (1888.10.04–1943.20.01.) – no 1921.gada Ēvalds Rimbenieks sāka strādāt Liepājas Domes Izglītības nodaļā, bija tās vadītājs. Bijis Liepājas Domes priekšsēdētājs (1923.-1928.), 3. Saeimas (1928.-1931.) un 4. Saeimas (1931.-1934.) deputāts, bet 1934. gada martā kļuva par Finansu ministru. Pēc tā paša gada maijā notikušā valsts apvērsuma Rimbenieks atgriezās Liepājas Domes vadībā, turpinot vadīt to līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Izsūtīts uz Sibīriju, kur 1943. gada 20. janvārī tika nošauts. 2008. gadā Liepājā viņam tika atklāts piemineklis;
  2. Augusts Mēters (1887.?–1976.?) – Kristīgā darba laužu savienības Liepājas nodaļas vadītājs, pazīstams baptistu sabiedriskās dzīves organizators Latvijā, Vecliepājas baptistu draudzes jeb Pāvila draudze mācītājs (1922.–1924.);
  3. Jānis Petrams (1886.?–1942.29.05.) – Darba rīku fabrikas „Metāls” direktors,  Liepājas Lutera ev. lut. draudzes padomes priekšsēdētāja vietnieks,  namīpašnieks Liepājā;
  4. Vilis Dzirnieks (1889.?–19?) – Kristīgā darba laužu savienības Ventspils nodaļas priekšsēdētājs, ierēdnis;
  5. Žanis Klāsons (1882.?–1954.?) – Kristīgā darba laužu savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs, Vecliepājas baptistu draudzes jeb Pāvila draudze mācītājs (1921.–1922.);
  6. Albīns Bertholds (18?– 19?) – Kristīgā darba laužu savienības Cēsu nodaļas priekšsēdētājs;
  7. Vilis Zupiņš (18?–19?) – Kristīgā darba laužu savienības Talsu nodaļas priekšsēdētājs;
  8. Konstantīns Šmits (1895.–19?) – Kristīgā darba laužu savienības Pitraga nodaļas priekšsēdētājs;
  9. Mārtiņš Morgenšteins (1866.?-1945.?) – pazīstams burinieku būvētājs Uguņciemā Talsu apriņķī, kandidējis uz Saeimu;
  10. Ernests Ansevičs (1899.16.09.–1998.22.07.) – No 1923.gada strādājis par skolotāju Ludzas un Dobeles vidusskolā, Aglonas vīriešu ģimnāzijā, Jaunjelgavas komercskolā, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930.-1935.), Rīgas skolotāju institūtā (1935.-1939. Rīgā, 1939.-1940. Cēsīs), Jelgavas skolotāju institūtā (1940.-1944., 1943./44. bijis direktors). 1944.gadā emigrējis uz Vāciju. Bijis Augsburgas bēgļu nometnes Ausekļa latviešu ģimnāzijas direktors (1944.-1949.). 1949.gadā izceļojis uz ASV, kur Čikāgā bijis dzelzceļa darbinieks. Pēc aiziešanas pensijā 1967.gadā strādājis par skolotāju Garezera latviešu vasaras vidusskolā. Pazīstams kā trimdas rakstnieks Ernests Aistars.

Dzelzceļnieku, valsts darbinieku, amatnieku un strādnieku arodnieciskā apvienība

Ar šādu nosaukumu 1931. gada 4. Saeimas vēlēšanās startēja bijušās Apvienoto nacionāldemokrātu partijas dalībnieki ar konservatīvo Dzelzceļnieku biedrības līderi Alfrēdu Dinbergu priekšgalā. Ar 5976 balsīm pietika, lai Alfrēds Dinbergs kļūtu par 4. Saeimas deputātu. 4. Saeimā viņš strādāja konservatīvajā Kristīgā Darba blokā. Kā redzam no nosaukuma, tad tā bija vairāku sabiedrisku organizāciju apvienība, kas izveidota ar mērķi iekļūt 4. Saeimā un stiprinātu konservatīvo latviešu bloku. Apvienības mugurkaulu veidoja Apvienoto nacionāldemokrātu partijas (ANDP) dalībnieki, kuriem bija politiska pieredze.

Pazīstamākie apvienības darbinieki:

  1. Alfrēds Dinsbergs (1878.11.11.–1941.13.09.) – pieredzējis dzelzceļa inženieris, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības priekšnieks un ANDP līderis, organizējis konservatīvo latviešu nacionālo arodkustību. 4. Saeimas deputāts Kristīgā Darba blokā;
  2. Kārlis Upītis (1894.25.04.–1941.?) – moderns konservatīvās ideoloģijas paudējs, Latvijas Dzelzceļa Virsvaldes sevišķo uzdevumu ierēdnis, žurnāla „Dzelzceļnieks” un monogrāfijas „Latvijas dzelzceļi 1918.-1938.” redaktors. Latvijas Dzelzceļnieku biedrības dibinātājs un idejiskais vadītājs, ANDP vicelīderis. Vēlāk pievienojās Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijai. Miris izsūtījumā;
  3. Pauls Līcis (1892.09.05.–1942.02.04.) – pieredzējis speciālists dzelzceļa organizēšanas darbā, bijis Latvijas Dzelzceļa Administratīvās nodaļas vadītājs, Latvijas Dzelzceļa ceļojumu biroja „Ceļtrans” direktors, Satiksmes ministrijas Pensiju kases priekšsēdētājs;
  4. Pēteris Citrons (1880.28.11.–19?) – pieredzējis speciālists dzelzceļa organizēšanas darbā, Latvijas Dzelzceļa preču stacijas priekšnieks, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības dibinātājs;
  5. Jānis Kauliņš (1884.23.05.–1958.09.10.) – Latvijas Dzelzceļa Rīgas stacijas priekšnieka palīgs, Rīgas evaņģēliski- luteriskās Jēzus draudzes priekšnieks;
  6. Andrejs Kļaviņš (1889.21.06.–19?) – būvinženieris, Latvijas Dzelzceļa Tehniskās daļas ceļu iecirkņa priekšnieks, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības dibinātājs un priekšsēdētāja biedrs;
  7. Jānis Prēvalds (1893.05.01.–1955.?.12.) – zvērināts advokāts, Latvijas Dzelzceļa juriskonsults, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības dibinātājs un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Komercdarbinieku kredītsabiedrības padomes priekšsēdētājs, no 1932.-1934. gadam darbojies Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit