Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 3. daļa

0
897

Cita Latvijas brīvvalsts konservatīvā partija ir Kristīgi Nacionālā Savienība (KNS). 1920. gadā uz dibināšanās sapulci sanāca trīs ievērojamu Dr. med. Gustava Reinharda, Pētera Jurjāna un Ernesta Dzintera domubiedru grupa, kurai pievienojās daļu politiķu no Fridriha Veinberga dibinātās Tautas partijas (1907.) ar Andreju Krastkalnu priekšgalā, lai izveidotu Kristīgi nacionālo partiju. Dibināšanās sapulce noritēja lielā steigā, lai paspētu startēt Satversmes sapulces vēlēšanās. Tādēļ partijas struktūra nebija izveidota pietiekami stingra un noturīga. Biedru kopskaits precīzi nav zināms, taču nodaļas partijai bija visos Latvijas novados: Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Liepājā, Kuldīgā, Valmierā, Balvos, Jūrmalā u.c. Partijas līderis Gustavs Reinhards bija spilgts modernā konservatīvisma pārstāvis Latvijas politikā, un ar viņa vārdu saistās partijas labākie sasniegumi Saeimas vēlēšanās.

Pirmais nopietnais partijas kongress notika 1922. gadā. Tajā apstiprina KNS nosaukumu, programmu un ievēl Centrālo Valdi šādā sastāvā: Gustavs Reinhards, Kārlis Irbe, Jānis Purgals, Jānis Dāvis, Edgars Bergs, Jānis Sanders, Roberts Baltgailis, Antons Ozols, Jānis Jakstiņš, Pēteris Jurjāns, Roberts Bāce, Vilis Vagars. 1928. gadā KNS pievienojas Latvijas Nacionālā strādnieku partija, nomainot arī partijas nosaukumu uz Kristīgo apvienību. 1931. gadā 4. Saeimas vēlēšanās G.Reinhards vairs nekandidē, un partijā stafeti pārņem luterāņu mācītāji, kuri nespēj partiju noturēt iepriekšējā līmenī. Partijas seja kļūst neizteiksmīga, un tās ietekme samazinās. Saeimā KNS strādā kopā ar citiem mazo konservatīvo grupu deputātiem, veidojot Nacionālo bloku ar 8 vai 9 deputātiem (4. Saeimā Kristīgo Darba bloku). 1919.–1922. gadā iznāca partijas laikraksts „ Tautas Balss” Gustavs Reinharda vadībā. Vēlāk KNS idejas tika atspoguļotas laikrakstā „Latvijas Sargs”. KNS pārstāvji ir strādājuši arī valdībā. Viens no partijas līderiem – Antons Ozols ieņēmis Kara (1928.-1929.) un Tieslietu (1933.-1934.) ministra amatus, bet Kārlis Beldavs – Izglītības ministra (1934.).

KNS sekmes vēlēšanās bija šādas:

  • Satversmes sapulcē – 16218 balsis un 2,3%, iegūstot 3 deputātu vietas (Gustavs Reinhards, Jānis Purgals un luterāņu arhibīskaps Kārlis Irbe (1861.–1934.);
  • 1. Saeimā – 33043 balsis un 4,2%, iegūstot 3 vietas (Gustavs Reinhards, Teodors Grīnbergs un Jēkabs Ķullītis. Pēdējie divi atsakās no mandāta un viņu vietā nāk Jānis Purgals un Visvaldis Sanders);
  • 2. Saeimā – 14736 balsis un 1,8%, iegūstot 2 vietas (Gustavs Reinhards un Andrejs Krastkalns);
  • 3. Saeimā – 25254 balsis un 2,7%, iegūstot 3 vietas (Gustavs Reinhards, Jēkabs Ķullītis un Kārlis Beldavs);
  • 4. Saeimā – 21208 balsis un 2,2%, iegūstot 3 vietas (Kārlis Beldavs, Jānis Teriņš un Visvaldis Sanders);

Ievērojamākie KNS dalībnieki ir :

  1. Gustavs Reinhards (1868.26.04.–1937.06.04.) – pazīstams ārsts un ievērojams valstsvīrs. 1895. gadā beidz Tērbatas universitāti, vairākus gadus strādā tur  par acu klīnikas asistentu. Bijis acu ārsts Liepājā, kopš 1901. gada savas acu klīnikas vadītājs Rīgā. Satversmes sapulces, 1. — 3. Saeimas deputāts, Rīgas pilsētas domnieks. KNS partijas līderis. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmais dekāns. Izdevis grāmatas par akluma, trahomas un žūpības apkarošanām;
  2. Antons Ozols (1978.24.07.–1956.03.09.) – ievērojams jurists un valstsvīrs. Bijis Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru.(1919.). Bermontiādes laikā apgabaltiesas nams tika apšaudīts, kā rezultātā Ozols tika ievainots dienesta pienākumu pildīšanas laikā. 1920. gadā iestājies Rīgas advokatūrā, bija zvērināta advokāta Eduarda Strautnieka palīgs. Sākot ar1921. gadu pildījis Kara ministrijas juriskonsulta amatu. Strādājis par zvērinātu advokātu Rīgā (no 1922.) un Dobelē (no 1932.). No 1922. KNS Centrālās valdes dalībnieks. Gadu bijis Hugo Celmiņa ilglaicīgākās brīvvalsts valdības Kara ministrs (1928.-1929.). Tāpat gadu sabijis Tieslietu ministra amatā Ādolfa Bļodnieka valdībā (1933.-1934.);
  3. Pēteris Jurjāns (1870.05.04.–195?) – 1899. beidzis Tērbatas Universitāti, 1899.-1903. Tērbatas Universitātes klīnikas asistents, 1903.-1907. Dr. Dolina vecmāšu skolas un dzemdināšanas klīnikas vadītājs, 1907.-1916. Dr. Jurjāna Rīgas vecmāšu skolas un dzemdināšanas klīnikas vadītājs, 1916.-1918. Baltijas bēgļu ārsts,  1919.-1920. Veselības departamenta nodaļas vadītājs,  1932. Latvijas bankas padomes loceklis,  1920.-1944. Rīgas pilsētas VII poliklīnikas nodaļas vadītājs. KNS viens no līderiem, Centrālās valdes dalībnieks no partijas dibināšanas brīža līdz 1931.gadam;
  4. Edgars Bergs (1878.31.04.–1961.09.12.) – Ievērojamā valstsvīra Arveda Berga jaunākais brālis. No1919. līdz 1922. gadam kalpojis kā Rīgas garnizona mācītājs. No 1927. gada viņa sprediķi regulāri tika atskaņoti radio. Darbojies iekšējā misijā, veicis arī Brāļu kapu komitejas priekšnieka pienākumus. KNS dibinātājs un Centrālās Valdes dalībnieks no partijas pirmsākumiem. Rīgas Domes deputāts no KNS. Trimdā Vācijā. Vēlāk izceļojis uz Lielbritāniju. Bijis arī luterāņu arhibīskapa vietnieks trimdā. Ieņēmis arī citus sabiedriskus amatus. Miris trimdā;
  5. Ernests Dzinters (1865.02.02.–1934.07.06.) – Kurzemnieks, dzimis Stendes Vīcežos. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē (1882-1889). Ievērojams ārsts un dziednieks. 1920.-1928. Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes direktors. KNS dibinātājs, kandidējis Saeimas un Rīgas Domes vēlēšanās no KNS; precējies ar Jāņa Čakstes māsu;
  6. Kārlis Beldavs (1868.14.10–1936.01.02.) – iecienīts luterāņu mācītājs un Saeimas deputāts. 1892. gadā pabeidzis Tērbatas universitātes Teoloģisko fakultāti. Bijis mācītājs Apukalnā, Lielaucē, Valmierā un latviešu bēgļu mācītājs Pēterburgā. Strādājis arī luterisko draudžu Dziesmu grāmatas sastādīšanas komisijā. No 1928. līdz 1934. gadam bija Saeimas deputāts. 1934. gadā no marta līdz maijam pildīja Izglītības ministra pienākumus Kārļa Ulmaņa valdībā. KNS Valmieras nodaļas vadītājs;
  7. Kārlis Fridrihs Irbe (1885.16.01.–1966.02.11.) – luterāņu arhibīskapa Kārļa Irbes brāļa dēls. Luterāņu garīdznieks, bijis Latgales iecirkņa prāvests un Balvu draudzes vadītājs. Saeimas deputāta kandidāts (1925. un 1931). KNS Valdes dalībnieks no partijas pirmsākumiem. Bijis KNS Centrālās valdes priekšsēdētāja biedrs (no 1927.). Kārlim Irbem tika uzticēta Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vadība okupētajā Latvijā , jo vācu drošības iestāžu spiediena rezultātā Latviju bija spiesti atstāt evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs un vairāki virsvaldes locekļi. Cietis no komunistu terora;
  8. Jānis Jakstiņš ( 1882.11.02.–1927.19.01.) – Tiesu palātas Civildepartamenta direktors, Latviešu Akciju bankas Valdes loceklis. KNS dibinātājs un Centrālās valdes dalībnieks;
  9. Viktors Dāle (1888.10.03.–1960.14.02.) – pazīstamā latviešu filozofa Paula Dāles brālis. Kara tiesas prokurors (1919.). Latvijas Republikas Finanšu ministrijas vecākais juriskonsults, vēlāk Kara tiesas priekšsēdētājs un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs (1944.). KNS dibinātājs un Centrālās valdes dalībnieks, bijis KNS Rīgas nodaļas priekšsēdētāja biedrs (1933.). Miris trimdā;
  10. Jēkabs Ķullītis (1890.23.03.–1957.11.10.) – Ļoti iecienīts Sv. Annas baznīcas draudzes virsmācītājs Jelgavā. Saeimas deputāts no KNS. Aktīvs KNS Centrālās valdes dalībnieks. Miris trimdā;
  11. Jānis Teriņš (1893.12.05.–1980.12.12.) – gadā ordinēts par Rīgas prāvesta iecirkņa vikāru, bija Rīgas Garnizona draudzes mācītājs (1926.), Atmodas draudzes mācītājs (1926.-1944.). Sieva Janīna Čakste (J.Čakstes meita). Vairākkārt ievēlēts par Rīgas Domes deputātu. 4. Saeimas deputāts no KNS. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija Stokholmas latviešu Sv. Jāņa draudzes prāvests. Miris trimdā;
  12. Jānis Dāvis (1867.14.06.–1959.?) – publicists, skolotājs, mecenāts. Viens no Pretalkohola biedrības līderiem. KNS dibinātājs un Centrālas valdes priekšsēdētāja biedrs (1922.). Miris trimdā;
  13. Visvaldis Sanders (1885.15.11.–1979.01.08.) – Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs kā arī Liepājas garnizona un aizsargu mācītājs, Rīgas komercinstitūta direktors. 1. un 4. Saeimas deputāts no KNS. Tieši viņš pārņems Centrālās valdes priekšsēdētāja posteni no G.Reinharda un būs pēdējais KNS (pārdēvēta par Kristīgo apvienību) vadītājs. KNS darbojās arī V.Sandera tēvs, populārais LU Teoloģijas fakultātes profesors un folklorists Jānis Sanders (1858.-1951.) un brālis Tālivaldis (1896.-1971.);
  14. Andrejs Krastkalns (1868.25.12.–1939.14.02.) – ietekmīgs jurists, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus – no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim. 2. Saeimas deputāts no KNS. Aktīvs partijas dalībnieks, Centrālās valdes dalībnieks (no 1927.) un priekšsēdētāja biedrs (1933.), KNS Rīgas nodaļas priekšsēdētājs (1933.);
  15. Jānis Birģelis (1890.18.10.–1945.30.03.) – LELB pagaidu pārvaldes dalībnieks, Rīgas Lutera draudzes mācītājs. Aktīvs KNS dalībnieks, darbojās partijas Centrālajā valdē (1933.-1934.). Kandidējis uz Rīgas Domi no KNS;
  16. Kristaps Stepermanis (1860.10.11.–1941.25.05.) – pazīstam arī kā rakstnieku Krustiņu Stepermani. Atstājis paliekošas pēdas Saldus pilsētas vēsturē. Bijis arī Jūrmalas pilsētas galvas biedrs ( tā toreiz dēvēja vietniekus). Kandidējis no KNS uz Saeimu. KNS Jūrmalas nodaļas vadītājs;
  17. Roberts Bāce (1875.09.11.–1941.?) – KNS dibinātājs un Centrālās valdes dalībnieks. Pēc tam taktisku apsvērumu dēļ nodibinājis Latvijas Nacionālo strādnieku partiju, ir tās priekšsēdētājs (1924.–1928.). Pēc tam atkal KNS dalībnieks. Kandidējis uz Saeimu un Rīgas Domi. Diskonta bankas direktors;
  18. Kārlis Tīcmanis (1888.29.09.–1970.02.03.) – jurists, uzņēmējs, kandidējis no KNS Saeimas un Rīgas Domes vēlēšanās;
  19. Vilis Vagars (1888.18.04.–1944.?) – Latvijas armijas 1. artilērijas bataljona komandieris (1919.), Studentu bataljona Štāba dalībnieks. No 1921. uzņēmējdarbībā – nodibinājis ādu un dzensiksnu fabriku „V.Vagars”. Aktīvs KNS Valdes dalībnieks. Kandidējis no KNS uz Saeimu;
  20. Jānis Reinhards (1860.20.09.–1944.?) – prāvests Jelgavā un Bauskā, aktīvs KNS dalībnieks, kandidējis Saeimas vēlēšanās no KNS. Aktīvs KNS dalībnieks bija arī J.Reinharda dēls Pauls Reinhards (1903.–1990.). Viņš strādāja Ārlietu ministrijā, trimdā vadīja Latvijas pārstāvniecību Londonā.

No KNS Saeimas un pašvaldību vēlēšanās ir kandidējuši vai KNS idejām simpatizējuši virkne ievērojamu Latvijas brīvvalsts sabiedrisko darbinieku. Varbūt retais zinās, ka aktīvs KNS atbalstītājs un varbūt pat dalībnieks (pilns dalībnieku saraksts nav atrasts) bija viens no brāļiem, „Mērnieku laiku” autoriem Matīss Kaudzīte (1848.18.08. – 1926.08.11.). Viņš kandidēja 1. Saeimas vēlēšanās no KNS saraksta Vidzemē un palika otrais aiz strīpas.

Starp KNS atbalstītajiem var minēt šādus pazīstamus sabiedriskos darbiniekus:

  1. Kārli Zariņu (1879.04.12.–1963.29.04.) – ievērojamo diplomātu un valstsvīru;
  2. Oskaru Voitu (1866.18.04.–1959.19.09.) – Dr. med., Latvijas sūtni Vācijā un Šveicē;
  3. Pēteri Radziņu (1880.02.05.–1930.08.10.) – ģenerāli un Latvijas armijas komandieri;
  4. Voldemāru Maldoni (1870.18.07.–1941.22.02.) – sieviešu ģimnāzijas direktoru, RLB Zinību komisijas priekšnieku, LU Teoloģijas katedras profesoru un LU Padomes dalībnieku, dekānu, LELB Virsvaldes dalībnieku un Konsistorijas vicepriekšsēdētāju;
  5. Ludi Bērziņu (1870.14.09.–1965.24.05.) – Dr.phil.h.c. ģimnāzijas direktoru Dubultos, LU profesoru un Rīgas skolotāju institūta direktoru, folkloristu;
  6. Mārtiņu Straumani (1898.23.11.–1973.19.03.) – Dr.chem, LU privātdocentu un a/s „Degviela” Padomes dalībnieku;
  7. Jēkabu Vītolu (1877.30.08.–1961.07.12.) – LU profesoru tēlojošās ģeometrijas katedrā;
  8. Kārli Freidenfeldu (1867.02.07.–1943.18.01.) – Dr. theol., Herdera Institūta Teoloģijas docentu, kandidējis no KNS uz Rīgas Domi;
  9. Kārli Irbi (1861.01.07.–1934.23.03.) – LELB arhibīskapu;
  10. Teodoru Grīnbergu (1870.02.04.–1962.14.06.) – LELB arhibīskapu;
  11. Ādolfu Kundziņu (1865.18.10.–1940.17.06.) – LELB Virsvaldes dalībnieku;
  12. Aleksandru Gubenu (1879.13.03.–1952.21.11.) – Senāta Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētāju (1931.–1934), Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju (1934.-1940.). RLB valdes locekli, LELB virsvaldes locekli;
  13. Kārli Celmiņu (1858.05.04.–1940.14.02.) – ievērojamu finansistu un uzņēmēju. Rīgas pilsētas Diskonta bankas direkcijas priekšsēdētāju. Jāņa baznīcas padomes locekli, Rīgas Latviešu biedrības runas vīru, Tvaikoņa „Velta“ līdzīpašnieku. 7 bērnu tēvu. Viens no dēliem – Gustavs bija „Pērkonkrusta” vadonis, otrs Kārlis juniors – pazīstams arhitekts. Meitas izprecinātas pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem – ārstam Kārlim Vanadziņam, senatoram Jēkabam Grotam, skolotājam Atim Jaunzemam (rakstnieka Apsīšu Jēkaba dēls);
  14. Jēkabu Gustavu (1865.03.02.– 952.19.11.) – Latvijas armijas pulkvedi (1919.); 1920. gada janvārī iecelts par Valmieras apr. aizsardzības priekšnieku. Valmieras kara apriņķa priekšnieku (no1921.). 1927. gadā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. No 1928. gada Valmieras pilsētas domes loceklis no KNS, no 1934. gada – valdes loceklis. Darbojies LSCO (Latvijas skautu centrālā organizācijā), biedrībā “Latvijas vanagi”, no 1929. gada bijis laikraksta “Valmierietis” līdzstrādnieks. Viņa brāļa mazmazmeita ir mūsu partijas dibinātāja;
  15. Eduardu Stukelu (1884. 03.03.–1956.?) – No 1924-1944. Sāpju Dievmātes baznīcas dekāns Rīgā. Vairākas reizes vadījis svētceļojumus uz Romu. 1923. gadā iecelts par pāvesta kambarkungu, 1928. gadā par galma prelātu, 1937. – par apustulisko protonotāru, bijis Latvijas katoļu savienības priekšnieks, vēlāk pievienojies LKZKP;
  16. Vili Rozenieku (1868.24.08.–1941.29.03.) – LELB Virsvaldes locekli, Baznīcas Ģimnāzijas direktoru, docentu LU Teoloģijas fakultātē. 1941. gada martā izceļojis uz Vāciju, miris trimdā;
  17. Jāni Rapu (1889.18.12.–1947.28.07.) – pulkvedi, No 1931. gada  pulka tiesu priekšsēdētāju I iecirknī Rīgā, Torņkalna Lutera draudzes Valdes dalībnieku;
  18. Jāni Braunu (1859.29.07.–1929.28.08.) – ievērojamu kokrūpnieku, vienu no „Konzum” dibinātājiem, Kokrūpnieku un koktirgotāju savienības priekšsēdētāju, Rīgas fabrikantu biedrības Valdes priekšsēdētāju;
  19. Alfrēdu Strausmani (1877.16.03.–1935.16.04.) – ievērojamu juristu, Rīgas Domes deputātu no KNS. Studentu vienības „ Austrums” vecbiedru palīdzības biedrības vadītāju. Viņa mazmeita ir pazīstamā zv. advokāte Baiba Plaude;
  20. Reini Laiviņu (1863.22.05.–1949.01.05.) – pazīstam kā rakstnieku Reini Dievkociņu. Apgādības ministrijas preses nodaļas vadītāju (1918.-20.), Ārlietu ministrijas arhivāru, Rīgas 6. bibliotēkas pārzini. Kandidējis no KNS uz Rīgas Domi.

KNS aktīvi darbojās arī dāmas. Pieminēšu aktīvākās dāmas: ārsti Olgu Rodi – Dzelzkalēju (1890.–1939.), namīpašnieci Henrieti Otomeru–Ozolu (1869.–19?), KNS Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja biedri Annu Vāckāji (1881.–1946.) un Annu Reimani – Rīmani (1893.-19?).

Trimdā KNS darbība netika atjaunota, kaut gan starp trimdiniekiem bija virkne vadošo KNS dalībnieku – V. Sanders, E.Bergs, A. Ozols, V.Dāle, J.Ķullītis, J.Teriņš. Trimdā devās arī luterāņu baznīcas arhibīskaps T.Grīnbergs, profesors M.Straumanis un diplomāts P.Reinhards.

Citāts no uzsaukuma vēlētājiem KNS laikraksta „Tautas Balss” 1922.30.09. numura.

Ko KNS grib?

KNS grib nostiprināt un izveidot patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku Latviju uz kristīgās kultūras un tikumības pamatiem latvju tautas īpatnējā garā. Viņa (partija KNS – E.G.) pulcina ap savu karogu visas laužu šķiras un uzstājas pret katru šķiru naidu. Viņa aizstāv ģimenes dzīves svētumu, jo ģimene kā nākamo pilsoņu audzinātāja un veidotāja ir viens no galvenajiem un stiprākiem sabiedrības, tautas un valsts pamatiem. Viņa prasa no visiem pilsoņiem stingru likuma pildīšanu un vienlīdzīgu pienākumu nešanu valstī un sabiedrībā. Viņa prasa no visiem valsts, pašvaldības un sabiedriskiem darbiniekiem darba mīlestību, godīgumu un taupību. Viņa vērtē pilsoņu krietnumu pēc tā, kā viņš pilda likumus un pienākumus pret valsti un sabiedrību. Viņa aizstāv privātīpašumu un grib radīt stipru zemniecību, piešķirot bezzemniekiem zemi par dzimtas īpašumu. Viņa uzstājas pret darba laužu izmantošanu un grib uzlabot likumdošanas ceļā darba apstākļus, nodrošinot pilsoņus slimības, nelaimes, bezdarba un vecuma nespējas gadījumos un aizsargājot sieviešu un mazgadīgo darbu. Viņa cenšas ieviest taisnīgu nodokļu un finanšu politiku.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit