Jānis Bordāns un Jaunā konservatīvā partija Latvijas pilsoņiem: par vecajiem vēžiem un mums pašiem

0
2865
Jānis Bordāns
Jānis Bordāns

Mēs neuzrunājam tos, kuri var atļauties iztērēt 1/3 miljona pašreklāmas kampaņai. Un neuzrunājam arī tos, kuri atzīst šadu kārtību par atbalstāmu un pašsaprotamu. Mēs uzrunājam tos, kuri saprot – ja kāds naudas kaudzi vēlēšanās iegulda, tad grib to atpakaļ, turklāt ar procentiem. Savukārt samaksāt par šiem darījumiem tieši vai netieši nākas katram no mums.

Mēs neuzrunājam tos, kurus apmierina radu un draugu būšana valsts lietās. Mēs uzrunājam tos, kuri saprot – draugs drauga galā, katram no tiem vēl ir kāds rads, un rezultātā valsts kļūst par slaucamu gotiņu. Bet likums vairs nespēj nosargāt nevienu un ne no kā – ne no parādu piedzinēju patvaļas, ne no piedzēruša autovadītāja neuzmanības un pat vairs ne no krītošiem betona bluķiem nepareizi būvētā un tādēļ sabrukšanai nolemtā namā.

Mēs neuzrunājam tos, kurus apmierina esošais stāvoklis Latvijā, kāds tas ir! Mēs uzrunājam tos, kuri saprot – pie varas esošos lieliski apmierina opozīcija, kas patrokšņo reizi četros gados un apklust. Lai atkal pēc četriem gadiem piedāvātu tos pašus vēžus – tikai citā kulītē. Bet, kad visi striķi trūkst, tad savāc pašus „lielākos, vecākos un visvairāk nosūnojušos vēžus” visus vienā kulē ar cerību, ka varbūt tomēr kāds vēl uz šī trika uzķersies. Tie tak slaveni, brangi un godājami.

Mēs vēršamies pie tiem, kuri saprot – kamēr brangie cilās savas spīles un kustinās ūsas parlamentā, ikvienā ministrijā un iestādē, nekas valstī nemainīsies. Mēs uzrunājam tos, kuri saprot, ka, lai panāktu attīstību un labklājību valstī, šādai vēžu karalistei jādara gals. Bet, lai tas notiktu, vajag un ne tikai vajag, bet vitāli nepieciešams valstī ieviest normālu kārtību – tiesisku kārtību. Tikai tad, kad visiem pilsoņiem būs viens likums un viena tiesa, tikai tad, kad likums izturēsies vienādi pret bagāto un nabago, pilnīgi vienādi pret uzņēmēju, pensionāru un visvarenāko „ūsaini”, tikai tad mēs varēsim cerēt pārraut apburto loku un beidzot izstūrēt Latvijas tautsaimniecību uz attīstības ceļa.

Protams, „ūsaiņiem” tas nepatiks.

Protams, viņi pukosies un klabinās spīles – kas tie tādi, kas te ūdeni duļķo? Tie taču drīkstam būt vienīgi mēs. Mēs esam vienīgie šīs upītes visas dzīvās radības pareizie priekšstāvji. Kurš vislabāk pazīst šeit visas atstraumītes un paceres! Un šo visu citu pārstāvēšana ar nav nekāda bērnu spēle, ko var tā viegli kādam citam uzticēt. To tikai paši cienīgākie spēj un drīkst! Un vispār tie duļķotāji ir apvainojušies, dusmīgi, neaudzināti, atriebīgi un sīki. Un tāpēc viņi nekad, nekad, nekad netiks pāri piecu procentu barjerai! Mēs to nepieļausim! Tāpēc, vēlētāji, labāk sēdiet mājās, jo, ja balsosiet ne par mums, Jūsu balsis tiks nosviestas zemē!

Bet arī ūsaiņu varēšanai ir robeža.

Ja katrs, kurš pats spriež par valsts lietām, ja katrs, kuram ir apnikusi „ūsaiņu” rosīšanās, neklausīsies spīļu klabināšanā, bet aizies un nobalsos, tad tiksim pāri ne tikai mistiskajiem pieciem procentiem, bet varēsim veidot citādu valsts lietu kārtību.

Šodien 20 procenti vēlētāju aptaujās saka, ka neiešot balsot, jo viņiem esot vienalga vai neesot, par ko balsot. Bet vai tā tiešām ir? Visbiežāk tie vienkārši ir paguruši cilvēki, kurus ir nogurdinājusi tieši nebeidzamā stagnācija. Stagnācija, kurai neredz gala. Bet tieši stagnācijai jādara gals! Tāpēc pagurušie jāuzmundrina un jāatbalsta, nevis vēl jāmudina sēdēt mājās, rokas klēpī salikušiem.

Ja kaut vai puse no neizlēmīgajiem pārstātu klausīties “ūsaiņu” un viņu apmaksātāju monologus par viņu neaizstājamību un neuzvaramību, monologus, kurus dzirdot nolaižas rokas, ja kaut vai puse neizlēmīgo izlemtu, ka ir jābalso par tiesiskām pārmaiņām, tad noskaidrot, kurš nākotnē būs reālais darītājs un kurš būs tikai kārtējais labi apmaksātais “ūsainis”, ir pavisam vienkārši. Vajag tikai salīdzināt partiju priekšvēlēšanu maku biezumu. Skaidrs taču, ka aiz bieza maka vienmēr slēpjas kāds “ūsaiņu teātra” saimnieks. Savukārt, ja maks ir plāniņš, skaidrs ka aiz tāda neviens noslēpties nevar.

Bet salīdzināt šos makus var pavisam vienkārši. Vajag tikai ieskatīties kaut vai KNAB mājas lapā. Ieskatīties un salīdzināt, kurš var atļauties milzu tēriņus, bet kuram čaukstošu banknošu paciņas neviens nav nedz atklāti, nedz slepeni piegādājis, lai pēc tam liktu tās atkalpot. Tad viss top skaidrs!

Ja tikai puse neizlēmīgo nobalsotu par pārmaiņām, tad darīt gatavie ne tikai mistisko procentu barjeru būtu pārvarējuši, bet tad beidzot sāktos darbs! Darbs Latvijas cilvēku labā.

Par tiesisku, darbīgu un turīgu Latviju! Par jaunu laiku Latvijā!

Jānis Bordāns, Jaunā konservatīvā partija, saraksts Nr. 9

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit