Latvijā ir arī daudz konservatīvi noskaņotu vēlētāju, lai arī liela daļa no viņiem nemācētu paskaidrot, kas tas konservatīvisms tāds ir. Šim vēlētājam ir svarīgs Latvijas vēsturiskais valstiskums – 18.novembra republika un 1922. gadā pieņemtā Satversme, šim vēlētājam ir svarīgi, lai Latvijā būtu tikai viena valsts valoda, šis vēlētājs ir Latvijas patriots, šim vēlētājam ir svarīga tradicionālā ģimene un šim vēlētājam nav saprotams, kā laulība var būt viendzimuma, šim vēlētājam ir svarīga cieņa pret kultūras mantojumu – kā tautas, tā kristīgo, šim vēlētājam ir svarīgs respekts pret privātīpašumu, šis vēlētājs no valsts sagaida drošību – kā ārējo, tā arī iekšējās drošības nodrošinājumu, šis vēlētājs uzskata, ka valsts pārvalde nedrīkst būt uzpūsta un tai jāstrādā efektīvi, šis vēlētājs nevēlas, lai viņa sūrā un grūtā darbā nopelnītie nodokļi tiktu izdāļāti tiem, kas negrib strādāt, šis vēlētājs uzskata, ka vienreiz jābeidz reformēt tikai reformēšanas pēc un ir jāreformē tikai tas, kas nedarbojas, šis vēlētājs ciena tradīciju un pārmantojamību. Šim vēlētājam 4. oktobrī būs jāizvēlas, par ko balsot. Vienai daļai vēlētāju Nacionālā apvienība būs par nacionālradikālu, citai daļai „Vienotība” par liberālu. Viena daļa var nobalsot par „mazāko ļaunumu”, vēl cita daļa var neaiziet uz vēlēšanām vispār…
Jaunā konservatīvā partija no jaunajām partijām ir vienīgā, kas nāk ar skaidra norādi uz konservatīvo ideoloģiju (atšķirībā no „Vienoti Latvijai”, „Latvijas Attīstībai” vai „No sirds Latvijai”), tā ir skaidri definējusi savas vērtības – 18.novembra republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, tradicionālā ģimene, labklājības valsts un Latvijas ģeopolitiskā piederība Rietumiem. Tajā nav tā saucamo „veco vēžu”, bet tajā pašā laikā tajā ir daudz profesionālu cilvēku, kas sevi apliecinājuši jau savā profesionālajā darbībā un zina, kā pārvaldīt valsti. Šī ir iespēja vēlētājiem izvēlēties ideoloģiski skaidri definētu partiju un ar to veicināt šo skaidrību arī valstī.
