Prieks dzīvot drošā valstī

0
312
Gundars Ābols
Gundars Ābols

Ja 21. gadsimtā neviens nepieļāva domu par militārā konflikta un jaunu teritoriju aneksiju iespējamību Eiropas kontinentā, tagad pēc notikušā Ukrainā liela daļa Eiropas valstīm ir cita izpratne. Tas ir arī mūsu iespēju laiks, kas pozitīvi un efektīvi jāizmanto! Aizsardzības ministrijai jābūt budžeta līdzekļu skaidram redzējumam ar valsts garantijām vismaz uz 4 gadiem, kas šai gadījumā sakristu ar jaunās Saeimas sasaukumu.

Kur mēs esam šobrīd?

  1. Aizsardzības finansējums ir tikai 1% robežās.
  2. Finanšu trūkuma dēļ mūsu iepirkumi nav koncentrēti uz jaunu kaujas tehniku, bet gan uz lietošanā bijušu un pēc tam renovētu, tādēļ tai nav visas 21. gadsimta kaujas lauka nepieciešamās spējas.
  3. Mūsu Jaunsardze, jaunā armijas paaudze, viens no valsts patriotiskās audzināšanas garantiem, nepietiekamā finansējuma dēļ nīkuļo.
  4. Zemessardze sen kā nav prioritāte, līdz ar to finansiālu un strukturālu nepilnību dēļ tā neattīstītās, nemaz nerunājot par tās reālo kaujas gatavību.
  5. Sauszemes spēku profesionālās vienības ilgstoši koncertējušās uz līdzdalību NATO operācijās, bet bataljonu kaujas gatavība i ir kļuvusi otršķirīga, tai skaitā sauszemes spēku kaujas ekipējums, ko kaujas zonās joprojām mums aizdod citas atbalstošās NATO valstis.
  6. Gaisa spēki ar tiem dažiem MI-17 helikopteriem ir fokusēti uz miera laika glābšanas un meklēšanas funkciju izpildi, kā arī uz gaisa kontroles un novērošanas – BALTNET funkciju izpildi, kas būtībā ir vienīgā ar stratēģisku pienesumu ne tikai valsts kontekstā, bet arī visā NATO.
  7. Jūras spēki mazi, fokusēti uz miera laikam funkcijām kā krasta apsardze un glābšanas un meklēšanas funkciju izpildi uz jūras. Jūras novērošana projekts (kas gan nākotnē varētu nest stratēģisku pienesumu NATO jūras novērošanas projekta kontekstā),
  8. Speciālo uzdevumu vienība, visaugstākajā kaujas gatavībā esošā NBS , atvēlētie finanšu līdzekļi nav pietiekoši visu funkciju izpildei.

Kas īstenojams nākotnē?

Baltijas valstu sadarbībā -veiksmīgs projekts, kuru izdevās īstenot, ir Baltijas valstu aizsardzības koledžas-BALTDEFCOL projekts, kura ietvaros tika izveidots vienoti apmācīts Baltijas virsniecības korpuss. Tas dod iespēju turpināt Baltijas valstu spēku integrāciju jau nopietnākos projektos, virzoties uz daudz integrētāku Baltijas valstu bruņoto spēku modeļa izveidi, kas atļautu ar kopējiem cilvēku un naudas resursiem izveidot 21. gadsimtam un NATO izpratnei atbilstošas kaujas vienības. Katrai Baltijas valstij atsevišķi acīmredzami tam nav pietiekami cilvēku un naudas resursu. Baltijas valstu sadarbības tālāka integrācija un stiprināšana jaunā līmenī ir svarīgs nākotnes uzdevums.

Latvijas publiskajā telpā jau ilgstoši risinās debates par iespējamo iesaukuma vai obligātā dienesta atjaunošanu. Daļa oponentu akcentē ideju par iesaukšanu, bet neanalizē tā atbilstību mūsu šodienas statusam NATO, kā arī nepieciešamos cilvēku un naudas resursu ieguldījumus. Nav jēgas kādu tikai iesaukt. Kareivis ir jāapģērbj, jāēdina, jāapmāca, u.tml. Arī NATO operācijas parāda, ka 21. gadsimta kaujas laukā, apkalpojot tehniskos līdzekļus, profesionālā karavīra efektivitāte ir ievērojami augstāka.

Efektīga būtu atvaļināto karavīru rezervju sistēma. Tas ir mūsu aizsardzības potenciāls ar dienesta laikā iegūtajām zināšanām un pieredzi, kuru pašreiz mēs zaudējām! Bet valsts taču šajos karavīros ir ieguldījusi milzu līdzekļus!

Zemessardze ir mūsu valsts unikāls formējums, kura izgājusi dažādas reformas un pārstrukturizāciju, skaidri parāda sevi kā patriotisku pašaizsardzības formējumu, kura loma pēc Ukrainas notikumiem tikai pieaugs. Strādājot jaunajā Saeimas sasaukumā pie 21. gadsimta atbilstošiem aizsardzības koncepcijas dokumentiem, būtu precīzāk jāformulē Zemessardzes nākotnes loma un uzdevumi kā mūsu valsts, tā NATO plānu ietvaros.

Jaunsardze jāuzsver kā unikāls formējums, kas atrodas tiešā Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.. Tā ir viens no jauno cilvēku patriotiskās audzināšana instrumentiem, kas papildus arī gatavo, motivē jaunos cilvēkus dienestam bruņotajos spēkos. Jāpaaugstina valsts finansējums Jaunsardzei, Skautiem un Gaidām.

Kā karavīrs, kas vairāk kā 7 gadus dienējis NATO komandējošās struktūrās, vēlos, lai neviens nešaubās – NATO 5. pants tiks iedarbināts, ja tas būs nepieciešams. Tā ir paliekoša Ziemeļatlantijas alianses vērtība, ko NATO garantē. Bet arī mums tajā ir jānodrošina kvalitatīvs pienesums. Lai mums visiem izdodas!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit