Arvien biežāk masu mēdijos mēs dzirdam stāstus par uzņēmumu piesavināšanos jeb reiderismu. Katram stāsts ir citādāks, taču sekas visiem vienas – zaudēts peļņu nesošs uzņēmums. Būtiskākais, ka visās šais lietās ir iesaistītas arī valsts amatpersonas un tiesai tuvu stāvošas personas, kā arī izmantotas likumu nepilnības. Proti, šoreiz stāsts būs par kādu Rojas zivsaimniecības uzņēmumu SIA „RĀNDA”, kura dalībnieks ir Oskars Grosmanis un personas, kuras dīvainā un mistiskā kārtā atkārtoti ir kļuvušas šī uzņēmuma dalībniekiem.
Izskatot SIA „Rānda” dalībnieka un valdes locekļa Oskara Grosmaņa uzrādītos dokumentus un uzklausot viņa stāstīto, secinu, ka šajā lietā ir saskatāmas reiderisma pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām. Proti, nākas konstatēt prasmīgi organizētu krāpšanas shēmu, lai konkrētu personu grupa gūtu materiālu labumu ne tikai vienu reizi no izdevīga darījuma, bet arī no vēlākas darījuma padarīšanas par nenotikušu saistībā ar viltoto parakstu uz dalībnieku sapulces protokola, reģistra dokumenta,- nogurdinot upuri (O.Grosmani) ar tiesvedību, manipulatīvo šantāžu, radot iespaidu par nesodāmību un varu, vēloties ne tikai finansiālus O.Grosmaņa zaudējumus un SIA „Rānda” lejupslīdi, bet arī uzvaru ar otras puses ciešanām un pazemojuma, otrreizēju materiālu labumu cenšoties gūt – uzliekot komercķīlu, pārdodot kapitāldaļas V.Z. meitai, paralēli tam mēģinot atkārtoti pārdot tās O.Grosmanim (tās pašas neilgi pirms tam ieķīlātās un pārdotās kapitāldaļas) un vēl mēģināt pārņemt vairākumu uzņēmumā,- dzīvesbiedrei N.Z. ceļot pretenziju, ka O.Grosmanis ar viltu un uzticēšanos ir rosinājis pārdot viņai kapitāldaļas, anulēt arī to Notāra lēmumu. Tādējādi Z ģimene ar SIA „Rānda” varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Vēsturiskie notikumi ir notikuši šādi. O.Grosmanis 1994.gadā kopā ar U.F., A.K. un J.S nodibina SIA „Rānda”, tur pats strādā un ir arī 25 kapitāldaļu īpašnieks. V.Z. par SIA „Rānda” faktisko pamatkapitāla daļu īpašnieku kļuva tikai 2009.gadā, bet kā patiesā labuma guvējs tas kļuva jau 2001.gadā, kad tā intereses pārstāvēja tā dzīvesbiedre N.Z un persona A.I. Tad sākās V.Z. un O.Grosmaņa sadarbība kā SIA „Rānda” dalībniekiem. Šajā laikā par V.Z. faktiski piederošo pamatkapitāla daļu īpašniekiem SIA „Rānda” dalībnieku reģistrā tika uzrādīta V.Z. dzīvesbiedre N.Z., kā arī A.I. Līdz ar to līdz 2002.gada beigām SIA „Rānda” dalībnieku reģistrā bija reģistrēti trīs dalībnieki – O.Grosmanis ar 4250 sabiedrības pamatkapitāla daļām, A.I. ar 375 sabiedrības pamatkapitāla daļām un N.Z. ar 375 sabiedrības pamatkapitāla daļām.
2002.gada beigās SIA „Rānda” dalībnieku sapulcē tika nolemts palielināt sabiedrības pamatkapitālu no 5000,-LVL līdz 232.886,-LVL. O.Grosmanis ieguldīja SIA „Rānda” pamatkapitālā sev piederošo mantu – nekustamo īpašumu par 132.000,-LVL, kā arī ražošanas ierīces un iekārtas ar kopējo vērtību 95.866,-LVL. Pēc pamatkapitāla palielināšanas O.Grosmanis ieguva kopā 232 116 SIA „Rānda” pamatkapitāla daļas. N.Z. un A.I. katrs no viņiem palika reģistrēts kā 375 SIA „Rānda” pamatkapitālu daļu īpašnieks.
2004.gadā O.Grosmaņa un V.Z. sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, ka O.Grosmanis pārraksta daļu no sev piederošajām SIA „Rānda” pamatkapitāla daļām uz N.Z. un SIA X vārda, katram piešķirot papildus 69 485 daļas, ar nosacījumu, ka V.Z. par šo un iepriekš uz A.I. un N.Z. reģistrēto daļu iegūšanu pakāpeniski samaksās. Šī darījuma rezultātā SIA „Rānda” dalībnieku reģistrā uz N.Z. vārda tika noformētas 69 860 daļas (69 485 + iepriekš reģistrētās 375), uz SIA X vārda tika noformētas 69 860 (69 485 + iepriekš uz A.I. reģistrētās 375).
Solīto naudu SIA „Rānda” attīstībai tomēr V.Z. tā arī nekad neieguldīja, līdz ar to var secināt, ka pamatkapitāla daļas viņš bija ieguvis par velti. Neraugoties uz to, V.Z. laiku pa laikam nepamatoti izteica vēlmi iegūt dividendes no šī uzņēmuma peļņas, uz ko vienubrīd O.Grosmanis atgādināja par viņa parādu. Par šo jautājumu un ar to saistītiem apstākļiem O.Grosmanim un V.Z. ilggadīgi bija daudzas sarunas, kuru laikā V.Z. pastāvīgi aizbildinājās ar dažādiem šķēršļiem, lai atliktu norunāto naudas investēšanu. Viņš arī brīdināja O.Grosmani, ka var radīt problēmas uzņēmuma darbībai, pārtraucot produkcijas tirdzniecību Krievijā. Tomēr, pat turpinot saistīties ar V.Z. produktu realizācijas jautājumos, pamazām produkcijas tirgošana Krievijā saskārās ar problēmām; proti, vairākus laika periodus no V.Z. darījumiem vispār nekāda nauda nenāca viņu uzņēmumam par pārdoto produkciju. Par to no strādniekiem Maskavā bija saņemta informācija, kas norādīja uz V.Z. negodprātīgu rīcību – V.Z. bija izsaimniekojis viņu kopējo īpašumu.
Neskatoties uz to, ka norēķins par O.Grosmanim iepriekš piederošām un uz N.Z. un SIA X reģistrētajām pamatkapitāla daļām joprojām no V.Z. puses nebija veikts, SIA X 2008.gada februārī, uz sava vārda reģistrētās SIA „Rānda” pamatkapitāla daļas atsavināja V.Z. dzīvesbiedrei N.Z. Tādējādi N.Z. ieguva uz sava vārda reģistrētas papildus 69 860 SIA „Rānda” kapitāla daļas, kopā N.Z. bija reģistrētas 139 720 pamatkapitāla daļas, par kurām O.Grosmanis joprojām nebija saņēmis samaksu.
Visu šo laiku patiesais N.Z., A.I. un SIA X piederošo SIA „Rānda” daļu pārvaldītājs un labuma guvējs no šīm daļām bija V.Z.
Apzinoties sarežģīto situāciju uzņēmumā, ka uz N.Z. vārda ir reģistrētas 60 % SIA „Rānda” kapitāla daļas, 2008.gada martā O.Grosmanis atguva savā īpašumā (nopirka) iepriekš uz N.Z. reģistrētās 23 287 daļas (10 %). Pēc šī darījuma noslēgšanas SIA „Rānda” dalībnieku reģistrā bija reģistrēti divi dalībnieki ar vienādu balsu sadalījumu – O.Grosmanis (50 %) un N.Z. (50 %).
Turpmāk SIA „Rānda” it kā attīstās, bet rodas jaunas domstarpības, solījumu nepildīšana un krāpnieciskas darbības no V.Z. puses, uzņēmuma darbība pasliktinās, apgrozījums samazinās un saprotot, ka ar tādu partneri negūs dividendes no uzņēmuma peļņas, O.Grosmanis izsaka piedāvājumu atpirkt visas V.Z. pārraudzībā esošās daļas. V.Z. sola apņemšanos pildīt, bet atkal to nedara.
N.Z. 2009.gada aprīlī, neveicot atmaksu par tai pārrakstītajām kapitāla daļām O.Grosmanim, neveicot finansiālu ieguldījumu sabiedrībā, uz sava vārda reģistrētās 116 433 SIA „Rānda” kapitāla daļas tā pārrakstīja savam dzīvesbiedram V.Z. Tobrīd O.Grosmanis vēl cerēja, ka V.Z. tomēr izpildīs savu finansiālo pienākumu, līdz ar to piekrita šādas pārreģistrācijas veikšanai, lai komunikācija par finanšu lietām būtu tieši ar viņu pašu, nevis caur citām personām.
Tā kā V.Z. joprojām nepilda vienošanos, kas pastāvēja starp O.Grosmani un V.Z. par pamatkapitāla daļu apmaksu, nemitīgi maldina Grosmani, šajā laikā tiek pabeigtas jau vairāku gadu garumā norisinājušās pārrunas starp O.Grosmani un V.Z. par V.Z. SIA „Rānda” 116 433 pamatkapitāla daļu pārdošanu atpakaļ О. Grosmanim.
Šīm sarunām noslēdzoties, 2009.gada jūlijā V.Z. birojā Rīgā notika norunātais darījums, ar kuru V.Z. savas SIA „Rānda” kapitāldaļas atgrieza Oskaram Grosmanim. Iepriekš gan O.Grosmanis bija izteicis vēlēšanos šo darījumu veikt pie notāra, taču V.Z. tam kategoriski nepiekrita. Darījums notika O.Grosmaņa darbinieka M.G. klātbūtnē. Šis darījums izpaudās ar to, ka tā laikā V.Z. iesniedza O.Grosmanim jau parakstītus dokumentus, lai O.Grosmanis tos jau iesniegtu Uzņēmumu reģistrā, uz kuriem tad jau bija V.Z paraksts. Divus pamatdokumentus – Sabiedrības dalībnieku sapulces protokolu un Sabiedrības dalībnieku reģistru – iepriekš bija sagatavojis V.Z. jurists, bet O.Grosmaņa jurists bija sagatavojis kvitējumu jeb apliecinājumu, ka V.Zļenko necels pretenzijas par kapitāldaļu pāriešanu O.Grosmanim.
Pēc dokumentu saņemšanas O.Grosmanis tos izlasīja, galvenokārt pievēršot uzmanību, vai nav kaut kas izmainīts galvenajos punktos, uz kuru nozīmīgumu turpmākai iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā viņam iepriekš bija norādījis jurists. Vienlaikus O.Grosmanis skatīja arī paraksta vietu. Grosmanis redzēja, ka uz tiem ir V.Z. paraksts; katrā ziņā tas vizuāli bija līdzīgs viņa parakstam, kādu viņš bija redzējis arī jau agrāk. To, vai V.Z. parakstu uz dokumentiem izdarīja tieši pirms iesniegšanas vai arī tas bija izdarīts kaut kad agrāk, O.Grosmanis droši nezina, jo rūpīgi neskatījās. Viņam šķiet, ka V.Z. tos parakstīja klātienē, tomēr viņš jau vairs neizslēdz, ka V.Z. varēja arī viņa priekšā izlikties, ka tos paraksta. Lai vai kā tas nebūtu, O.Grosmanis saņēma no V.Z. jau parakstītus dokumentus. Līdz darījuma dienai viņi vairākas nedēļas tikpat kā katru dienu satikās Rīgā, lai apspriestu gatavotos dokumentus.
Interesantākais vēl tikai sākās. Proti, 2011.gada beigās un 2012.gada sākumā O.Grosmanim pēkšņi bija fizisko personu VID audits. Audita laikā V.Z. un N.Z. rakstiski VIDam atbildēja, ka neesot pārdevušas savas SIA „Rānda” kapitāldaļas. VID šim apgalvojumam nav noticējis, bet vadījies pēc ierakstītajām ziņām komercreģistrā.
Pēc O.Grosmaņa VID audita 2012.gada rudenī V.Z. vērsās ar iesniegumu policijā par to, ka tas neesot pārdevis O.Grosmanim kapitāldaļas un paraksts uz dokumentiem esot viltots. Procesa ietvaros Uzņēmumu reģistrs kapitāldaļu atsavināšanu anulēja un V.Z. atkārtoti pēc 3 gadu klusēšanas kļuva par SIA „Rānda” dalībnieku.
Par šādu krāpšanu O.Grosmanis vairāk kā gadu atpakaļ iesniedza policijā iesniegumu par V.Z., taču lieta veselu gadu nevirzījās uz priekšu. Dīvaini, ka uzraugošais prokurors, pie kā griezās arī V.Z. nespēja nekādīgi uzsākt kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā. Jājautā, vai lieta novilcināta tika apzināti jeb tas bija kompetences trūkums? Vai varbūt korupcijas skandāls? Kas to lai zina?
Dīvaini, bet līdz pat 2012.gada vasarai V.Z., nevērsās nedz SIA ”Rānda”, nedz pie O.Grosmaņa, nedz arī Uzņēmumu reģistrā ar jebkāda veida pretenzijām par notikušo darījumu, kā arī 2009.gada jūlijā veiktajām izmaiņām Uzņēmumu reģistrā. Turklāt veselus trīs gadus V.Z. bija aizmirsis par to, ka viņam jāierodas dalībnieku sapulcē un jālemj jautājums par uzņēmuma peļņas sadalīšanu un dividenžu izmaksu. Vai tiešām V.Z., kurš pirms tam regulāri apmeklēja uzņēmumu, pēkšņi par to bija pavisam aizmirsis??? Un pat nauda tam vairs nebija vajadzīga?! Pie tam vēl esot 50% kapitāldaļu īpašnieks. Tikai smaga slimība varēja izslēgt V.Z. no aprites gandrīz trīs gadus. Arī viņa ģimenes locekļi izrādīja nevarību…., lai neinformētu SIA „Rānda” valdi par 50% akcionāra slimību un rīcībnespēju.
Tālāk sekoja process par V.Z. tiesībām uz kapitāldaļu īpašumtiesību atjaunošanu, peļņas sadalīšanu un dividenžu pieprasīšanu. Līdzko V.Z. atkal kļuva par kapitāldaļu īpašnieku, jau nākamajā dienā, tas savām daļām uzlika ķīlu. Proti, 2013. gada 25. aprīlī tiesa atceļ ierobežojumus V.Z. rīkoties ar daļām, jo neesot pamata neticēt, ka V.Z. nodoms ir tās pārdot. V.Z. nekavējoties uzliek savām atbloķētajām kapitāldaļām komercķīlu par labu meitai D.Z., jo dokuments no V.Z. puses par komercķīlu maksimālā vērtībā 370.000 EUR par labu D.Z. un Opcijas līgums par 300.000 EUR ir sagatavots vēl pirms tiesas lēmuma (Opcijas līgums sagatavots un parakstīts jau 01.03.2013., bet 18.04.2013. sagatavots ķīlas līgums,- abi līgumi reģistrēti komercreģistrā 25.04.2014.). Savukārt tāds lēmums tiek no tiesas puses pieņemts, jo tā labticīgi uzskata, ka nav vajadzības bloķēt iespēju V.Z. rīkoties brīvi ar daļām, jo V.Z. ar savu rīcību ievieš uzticību un negatavojas maldināt tiesu un neko ar daļām nedarīs līdz viss noskaidrosies.
V.Z., šķiet, zināja jau iepriekš, kāds būs tiesas lēmums, ja tik laicīgi jau sagatavoja un parakstīja Opcijas līgumu, kā arī sagatavoja visus dokumentus komercķīlas uzlikšanai par labu D.Z.
Vispirms, 2013. gada 25. aprīlī (reģistrēts Komercreģistrā) V.Z. ieķīlā 116.433 kapitāldaļas par maksimālo atbildību 370.000 EUR, par labu D.Z., 2013. gada 25. aprīlī V.Z. noslēdz arī Opcijas līgumu ar D.Z. par tās tiesībām nopirkt no viņa kapitāldaļas. Opcijas maksa 300.000 EUR. Tiek it kā iemaksāta rokasnauda 30.000 EUR apmērā divu mēnešu laikā no 1.marta. Opcijas pirkuma pilnas samaksas termiņš ir 6.mēneši.
Pēc neilga laika – 2013.gada 25.jūlijā V.Z. piedāvā O.Grosmanim (zv.notāres M.K. paziņojums) izmantot pirmpirkuma tiesības un nopirkt 116.433 SIA „Rānda” kapitāldaļas (kuras V.Z. 2013.gada 25. aprīlī bija ieķīlājis par labu savai meitai D.Z. komercreģistrā, lai viņa varētu droši tās realizēt pēc 2013.gada 25. aprīlī reģistrēto Opcijas līgumu) pēc vienošanās, vienā dienā ar šo piedāvājumu V.Z. ATKAL pārdod (uz papīra???) kapitāldaļas (paraksta pirkuma līgumu) par 120.000 LVLsavai meitai D.Z., ATKAL saņemot, šoreiz tūlītēji, no viņas rokasnaudu 30.000 EUR apmērā. Deklarācijās naudas plūsmai jābūt uzrādītai, jo V.Z. par šo darījumu jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% apmērā. VIDam par darījumiem jābūt ir zināmam, ja vien tie ir reāli, nav fiktīvi un ir atspoguļoti deklarācijās. Naudas plūsmu tiesībsargājošās iestādes var arī pārbaudīt..
Krimināllietā tika meklēts vainīgais X, bet V.Z. un O.Grosmanim bija līdz šim liecinieka statuss. Lieta virzījās ļoti lēni, pat pārāk lēni. Uz O.Grosmaņa iesniegto sūdzību par lēno izmeklēšanu un to, ka acīmredzami ir fakti, ka pie pašas parakstu viltošanas organizēšanas vainīgs varētu būt pats V.Z., atbildes līdz šim nebijs. Līdz O.Grosmanis bija spiests rakstīt sūdzību, kā rezultātā šobrīd kriminālprocess ir nedaudz iekustējies.
Paralēli tam visam V.Z. dzīvesbiedre (bijusī laulātā) N.Z. arī uzsāk tiesvedību par to, ka O.Grosmanis SIA „Rānda” 23 287 kapitāldaļas (10%) no viņas izvilinājis ar apvārdošanu un viltu! No tā izriet, ka saistītām personām (Z) ir vēlēšanās iegūt pārsvaru pār O. Grosmani.
No Oskara Grosmaņa tiesa dzēš SIA „Rānda” 23 287 kapitāldaļas par labu N.Z., paziņojot, ka darījums nav noticis, jo O.Grosmanim neesot faktu apliecinoša dokumenta, ka viņš N.Z. samaksājis naudu par minētajām kapitāldaļām. Jo tajā laikā par kapitāldaļu pārdošanu līgumu slēdza vien retais, parasti pietika ar kvitējumu, kas apliecināja kapitāldaļu pārdošanu. Ne maksājuma orderi, ne kvīti, ne apliecinājumu par naudas samaksu O.Grosmanis iesniegt nevarēja. Lai gan orderi vai kvīti neviens nevarētu iesniegt, ja darījums notiek starp fiziskām personām. Tad nu muļķīgi sanāk, ka N.Z tiesā klaji melo, ka neesot naudu saņēmusi, bet tiesa pieprasa no O.Grosmaņa pierādīt, ka nauda ir samaksāta.
Ja izmantotu tādus pašus instrumentus, kā Z ģimene, tad ar tādiem pašiem panākumiem Oskars Grosmanis var lūgt tiesai atzīt par spēkā neesošām un dzēst 2004. gadā atsavinātās SIA „Rānda” 139.720 daļas par labu SIA X un N.Z., jo neviens no viņiem tajā laikā neko par daļām nav Oskaram Grosmanim līdz šim vēl samaksājis. Bez vēstures nebūtu izveidojusies šodienas situācija, kad Z. ģimene soli pa solim no 750 kapitāldaļām bez nekādiem ieguldījumiem, iespējams, izkrāpj no O.Grosmaņa SIA „Rānda” 116 433 (vienu brīdi pat 139.720) kapitāldaļas. Pēc tam tās pārdod O.Grosmanim atpakaļ, tad nogaida, atzīst darījumu par neesošu, atkal vēlas atgūtās daļas pārdot O.Grosmanim, ieķīlāt, atsavināt par labu viens otram (V. un D.), N.Z. atsavināt caur tiesu un veikt citas SIA „Rānda” un Oskara Grosmaņa graujošas darbības.
Ja vēl pēc visa iepriekš minētā par vainīgu uzskata O. Grosmani, tad visi mērķi būs sasniegti – uzņēmums tiks pārņemts, izsaimniekots, novests apzināti līdz maksātnespējai un bankrotam. Un kālab gan ne, Z interesēs nav attīstīt uzņēmējdarbību, bet iegūt pēc iespējas vairāk naudu jebkādā ceļā un jebkuriem līdzekļiem. Tikai Oskaram Grosmanim kā romantiņim un vietējam Rojas zvejniekam rūp tas, vai uzņēmums strādās, vai 200 darbiniekiem būs darbs, vai vietējiem zvejniekiem būs, kur nodot zivis. Un tas svarīgi ir arī Latvijai, vai uzņēmums attīstās un iedzīvotāji ir nodarbināti, ģimenes laimīgas, nodokļi budžetā ienāk. Jeb valsts struktūras labāk grib, lai uzņēmums būtu izputināts kā Liepājas slavenais metālu uzņēmums, cilvēki ar ģimenēm atstātu valsti un pilsētā valdītu nabadzība.
Tā kā V.Z. tiesājas ar O.Grosmani un pieprasa izmaksāt par iepriekšējiem gadiem dividendes, tas norāda uz apstākli, ka V.Z. nolūks nav turpināt SIA „Rānda” saimniecisko darbību, bet apzināti novest uzņēmumu līdz maksātnespējai. Dividendes izmaksā tikai dalībniekiem, par to nobalsojot ar balsu vairākumu un tikai tad, ja uzņēmumā ir iespējami attiecīgi naudas līdzekļi. V.Z. šobrīd tās pieprasa kategoriski, nerēķinoties ar uzņēmuma attīstības vajadzībām.
SIA „Rānda” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Ziemeļkurzemes reģionā, kas nodrošina daudz darbavietu. Ļaunprātīga rīcība šāda uzņēmuma izsaimniekošanā rada zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, sociālajam budžetam un pašavaldībai.
Kopumā viss šis notikums izskatās pēc reideristu krāpnieciskas shēmas, kuru plānoti realizē vienas ģimenes locekļi, lai veiktu ļaunprātīgā nolūkā ar iepriekšēju nodomu pret partneri – dokumentāli legālu plānotu uzņēmuma pārņemšanu, iznīcināšanu un labuma gūšanu ciniskā, nekorektā veidā.
Šajā gadījumā pārējiem komersantiem der uzmanīties, ar kādiem darījumu partneriem nākas saskarties, pārbaudīt katru sīkumu un pārliecināties, vai dokumenti tiek parakstīti personu klātbūtnē ar savu roku, vai paraksts ir identisks vai savādāks, jo arī pats var iemācīties viltot savu parakstu. Tāpat visiem komersantiem, kuri pirkuši kapitāldaļas, šobrīd ir jāpārbauda, vai tiem ir samaksu apliecinoša dokumenta jeb nav. Ja tāda dokumenta nav, tad ziniet, ka kapitāldaļu pārdevējs, izmantojot mūsu gļēvās valsts institūcijas, šo darījumu var apstrīdēt un uzskaitīt par spēkā neesošu.
Aizvien biežāk un biežāk pie manis griežas klienti ar šāda veida finanšu mahinācijām. Citos gadījumos personāži apkrāpj investorus (nerezidentus), iesaistot maksātnespējas administratorus, citos gadījumos – bankas, kredītdevējus. Turklāt visos gadījumos ir iepriekš izplānota shēma, kurā darbojas personu grupa ar prasmīgiem un zinošiem juristiem. Atsevišķi vērtējot katru epizodi, nav kur piesieties, viss notiek it kā likumīgi. Taču kopumā tā ir organizēta noziedzīga darbība. Un ļoti žēl, ka prasmīgie speciālisti tā vietā, lai izmantotu zināšanas uzņēmumu attīstībā, tās tiek izmantotas, lai iznīcinātu citas personas un grautu Latvijas tautsaimniecību.
