Jānis Pāvils II uzrunā UNESCO Parīzē 1980. gadā pauda viedokli, ko pilnā mērā es attiecinu uz Latviju un iemesliem, kāpēc tika nodibināta Jaunā Konservatīvā partija (JKP):
Tauta ir liela cilvēku saime, kas saistīta dažādām saitēm. Taču pirmām kārtām šos cilvēkus vieno viņu kultūra. Tauta pastāv, “pateicoties kultūrai” un kultūras dēļ, un tieši tāpēc tauta ir tik lieliska cilvēku audzinātāja, kas māca tiem “vairāk būt” kopībā. Tauta ir šī kopība, kuras vēsture ir senāka par cilvēka un viņa ģimenes vēsturi. Es esmu tādas tautas dēls, kura ir izturējusi vissmagākos pārbaudījumus un kuru ne reizi vien tās kaimiņi nolēmuši iznīcībai, bet tā ir izdzīvojusi un nav sevi pazaudējusi. Tā saglabājusi identitāti un, par spīti sadalīšanai un okupācijai, saglabājusi savu nacionālo suverenitāti, nepaļaujoties ne uz kādu citu ietekmīgu līdzekli kā tikai savu kultūru, kura, kā izrādījās, šajos apstākļos bija stiprāka par visu citu. Tāpēc tas, kas teikts par tautas tiesībām, kuru pamatā ir kultūras stūrakmens un kuras tiecas nākotnē, ir nevis kaut kāda “nacionālisma” izpausme, bet gan noturīgs cilvēciskās pieredzes un humānistiska skatījuma uz cilvēka attīstību elements.
Pilsoņi un iedzīvotāji
Esmu suverēnas Latvijas pilsonis un pievienojos pārējo pilsoņu gribai dzīvot brīvā Latvijas valstī. Manai valstij ir nepieciešama godprātīga, taisnīga, par savu pilsoņu labklājību domājoša valsts pārvalde, valdība un politiķi. Tā ir normāla visu pilsoņu prasība – dzīvot nodrošinātā, savstarpēji noderīgā un plaukstošā vidē, nemitīgi paaugstinot dzīves kvalitāti. Pilsonis ir apzinīgs, modrs, līdzdarbojošs.
Turpretim iedzīvotājs būtībā ir pret valsti vienaldzīgs. Vienaldzīgajiem pārsvarā interesē pašlabums un mirkļa izpriecas.
Ja valstī nav pilsoņu, bet ir vienkārši iedzīvotāji, tad politika ir konkurence, kontrole un amorāls līdzeklis savtīgu interešu sasniegšanai. Šādas politikas sekas ir destrukcija, bet pati politika – vien tiekšanās pārņemt un saglabāt savā kontrolē valdību un valsts pārvaldi. Tai raksturīga specifisku interešu grupu sacensība par varu, pielietojot viltīgas, slēptas un negodīgas metodes. Šādas varas motīvs – sabiedrības kontrole, ātra peļņa uz varas rēķina. Tā ir ērti nomaskējusies un paslēpusi no sabiedrības acīm savas destruktīvās rīcības loģisko pamatojumu. Cīņā par varu viņi izmanto tiesībsargājošās, represīvās struktūras, ierēdniecību, plašsaziņas līdzekļus, pat izkropļojot to pamatfunkcijas. To pierāda izvairīšanās risināt problēmas atklātā, visai sabiedrībai saprotamā politiski sociālā dialogā.
Šāda komanda vēlas valdīt mūžīgi un reālos lēmumus pieņem vēlētājam neaizsniedzamā līmenī, par valstisku normu mākslīgi uzspiežot savus uzskatus, regulāri atgādinot, ka cilvēki ir nelabojami, pērkami, nesaprātīgi. Toties korupciju uzskata par piedodamu vājību, kas liecina par korumpanta iespējamu „derīgumu”. Taču ir teiciens – “pat ja ļoti daudziem piemīt kāds netikums, tas to vēl nepadara par tikumu”.
Tauta, tās pilsoņi dod valdībai varu, un jebkura valdība eksistē, pateicoties pilsoniski domājošo atbalstam. Kad šāda atbalsta vairs nav, vara pārstāj pastāvēt.
Jaunās Konservatīvās partijas credo
Definēt konservatīvās vērtības, to nozīmi un vajadzību valsts izaugsmē. Mēs atklāti, neslēpjot savus mērķus, nemānot ar tīkamiem lozungiem, paziņojam, ka vēlamies līdzšinējo – uz iedzīvotājiem orientēto politiku, valdību un varas struktūras mainīt par labu pilsoniskumam.
Mēs skaidri un viennozīmīgi aizstāvam Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku, sociāli atbildīgu un latviski nacionālu valsti. Tā ir mūsu dziļākā pārliecība, mūsu ideoloģija, kas noformulēta Satversmes preambulā un skaidrā tekstā iezīmē Latvijas nacionālā un vienlaikus eiropeiskā valstiskuma platformu. Mūsu harmoniskā, izsvērtā un konsekventā nostāja veidojot Latvijas politisko nāciju, ļaus justies drošiem par savu nākotni Latvijā arī tiem, kuru dzimtā valoda ir ukraiņu, armēņu, krievu, angļu vai kāda cita.
Mūsu sabiedrotie ir tie, kas tāpat kā mēs stāv uz šīs Latvijas valstiskuma platformas.
Mūsu pretinieki ir tie, kas neatzīst vai šaubās par Latvijas valstiskuma platformu: neatzīst okupāciju un līdz ar to valsts nepārtrauktību, nenosoda totalitāros režīmus, kas valdīja mūsu valstī pusgadsimtu, neatzīst, ka Latvija ir latviska valsts, kur latviešu kā valstsnācijas valoda ir mūsu visu kopējā valoda, neatkarīgi no indivīda tautības, neatzīst, ka Latvija pieder Rietumu, Eiropas kultūrai, kuras vērtības ir arī mūsu vērtības.
Latvija ir vienīgā vieta virs zemes, kur latviešiem vajadzētu justies kā mājās, tāpēc stingri definējam: – Latvija ir mājas, kur gaida visus – arī trimdiniekus, vecos un jaunos. Latvija nav pagaidu projekts, Latvija ir valsts, kuru mēs būvējam, un tā pastāvēs gadsimtos!
Mēs nevaram samierināties, ka valdošās partijas praktiski neko nedara, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu. Mēs nevaram samierināties ar latviešu diskrimināciju savā zemē, kur darba tirgū bez vajadzības – tātad tur, kur pamatā nav saskarsmes ar ārzemēm vai ārzemniekiem, tiek prasītas svešvalodu prasmes. Latviešu valodai Latvijā jābūt pašpietiekamai un pašsaprotamai kopējai saziņas valodai.
Mēs atbalstām pašreizējās koalīcijas paredzēto skolu segregācijas pakāpenisku izbeigšanu sākot ar 2018. gadu, jo visiem skolēniem Latvijā jāmācās kopā, vienā valsts valodā, neatkarīgi no tautības un mājās lietotās valodas. Mēs uzskatām, ka krietni jāpalielina obligāto zināšanu apjoms par Latvijas valsti, tās vēsturi, latviešu kultūru. Tas nepieciešams katram ne tikai, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Jo tikai lojāli un integrēti pilsoņi ir pienesums mūsu tautai.
Mēs gribam, lai latviešu, tostarp latgaliešu kultūrai, latviešu valodai, mūsu vēstures izpētei, nacionālajai audzināšanai skolās tiktu atvēlēta pienācīga loma Latvijas kā nacionālas valsts dzīvē. Lai līvu tauta spētu attīstīt savu valodu un kultūru. Tam jāatspoguļojas arī valsts budžetā. Mēs esam par to, lai Dziesmu svētki būtu brīvdiena. Mēs esam par to, ka valsts atbalsta nacionālo presi un grāmatniecību, mūsu jaunos medijus.
Mēs esam pārmaiņu ieviesēji. Ar pārmaiņām jeb reformām es domāju nevis jaunu, nevajadzīgu, skata pēc izstrādātu likumu ražošanu, tādas vai citādas spekulācijas par valsts iekārtas maiņu u.tml., bet konsekvenci, ievērojot likumus, lai veidotos efektīva valsts pārvalde. Mēs mainīsim valsts institūciju līdzšinējo nievājošo attieksmi pret saviem pilsoņiem un sava ieņemamā amata glorificēšanu. Mēs veidosim tiesisku un pārtikušu Latvijas valsti, kas tā nav bijis līdz šim. Pašlaik Latvijā nav politiskās ideoloģijas, ir vienkārši “primitīvs materiālisms”.
Skaidrs un viennozīmīgi definēts politiskais redzējums. Mēs nevaram samierināties ar to, ka tiesiskums dažkārt tiek nogrūsts malā, lai dotu priekšroku kādām konkrētām ekonomiskām interesēm. Mēs nevaram samierināties ar to, ka uz kopējā labuma rēķina tiek lobētas šauru grupu vai personu privātās intereses, ka oligarhiem (lai arī krietni mazāk nekā pirms 10 gadiem) joprojām vēl ir ietekme uz visām politiskajām partijām. Mēs nevaram samierināties ar ignoranci pret mazturīgo ļaužu vairākumu. Mēs nevaram akceptēt veselības reformu, kas paredz ievērojamu iedzīvotāju daļu izslēgt no valsts veselības regulārās aprūpes sistēmas.
Mēs uzskatām, ka Latvija nav tilts starp Austrumiem un Rietumiem, bet ka mēs esam neatņemama Rietumu pasaules, Eiropas Savienības sastāvdaļa, kas pilda ar to saistītos pienākumus. Tajā skaitā – dodam atbilstošu pienesumu NATO valstu kopējai un līdz ar to arī mūsu pašu aizsardzībai. Mūsu ārpolitika nedrīkst „mest kūkumu” skaidras netaisnības un starptautisko tiesību pārkāpumu priekšā.
Tieši mēs ar domubiedriem pirms dažiem gadiem organizējām Krievijas politiķu Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja viesošanos un lekcijas Rīgā. Mūsu biedru vidū ir Dmitrijs Nikolajevs, biedrības „Rietumu krievi” vadītājs. Eiropeiskiem – īstiem krieviem būt Latvijā pagaidām nav viegli. Taču, iesaistot valsts aktivitātēs šādus pozitīvus un harmoniskus cilvēkus, mēs radīsim izeju no problēmām tautību lietās.
Taču mēs nepieglaimosimies “padomiskumam”, kas tādējādi tikai stiprinātu to.
Arī ar jautājumu par kolaboracionismu ar okupācijas režīmu – apzinātu, neapzinātu, bieži vien vardarbīgi piespiestu – ir jātiek galā mums pašiem. Ir naivi domāt, ka tas mūs neietekmēs, ja tiks “paslaucīts zem paklāja”, noslēpts.
Mēs uzskatām, ka okupācijas perioda, totalitāro režīmu izpēte un konsekventa lustrācija ir nepieciešams demokrātiskas sabiedrības nobriešanas priekšnoteikums. Mums nepieciešama latviešu tautas pieredzei atbilstoša valstiska atmiņu politika. Mēs nevaram novērtēt mūsu demokrātijas sasniegumus, nezinot un skaidri neizprotot mūsu neseno pagātni, kad mēs atradāmies sveša totalitāra režīma jūgā, kurš turpina mest ēnu uz šodienu.
Ekonomikā nepieciešama stabilitāte, mērķtiecība un ilglaicīgums
Vēlme radoši darboties vienalga – mazā vai lielā, bet savā uzņēmumā ir šodienas Latvijas ekonomikas un valsts izaugsmes pamats. Valdībai jārīkojas ar apziņu, ka ekonomika nav “jāstimulē” ar nemitīgu kontroli, uzraudzību, ierobežošanu, draudiem utt. Privātā iniciatīva, uzņēmējdarbība jāstimulē ar pozitīviem impulsiem, atceļot un neieviešot demotivējošas nevajadzīgas prasības. Tāpēc mēs atturamies no labēja vai kreisa ekonomikas modeļa, abi šobrīd Latvijā nav konsekventi ieviesti. T.s. labējās partijas runā par labēju ekonomiku, bet nereti rīkojas kā vistīrākie sociālisti – visu atņem un sadala. Vēl nožēlojamāk, kad redzam, ka pārdale/sadale notikusi savām interešu grupām izdevīgā veidā. Varbūt labāk būt tik “kreisiem” kā kompartijas vadītajai Ķīnai, kur valda vistīrākā tirgus ekonomika, valsts plaukst un cilvēkiem ir stimuls aktīvi darboties.
Valsts drošības vārdā mēs esam izstrādājuši veidu, kā pārorientēt mūsu ekonomiku tā, lai tā nav atkarīga no Krievijas. Ja kāds biznesmenis grib gūt peļņu Krievijā, tad tā ir viņa personīgā izvēle un risks. Valsts ekonomika nedrīkst kļūt ķīlniece. Tādēļ mēs augsti vērtējam patreizējās valdības piedāvātās idejas par alternatīvām gāzes piegādēm. Mēs iestājamies par to, lai šī „atkabināšanās no Krievijas gāzes vada” tiek veikta ātri un konsekventi.
Ja latvieši jutīsies laimīgi, tad laimīgiem būs iespēja būt arī pārējiem. Kā teicis arī dzejnieks Imants Ziedonis, „Laime ir lietu kārtība”. Tikai patiesība un atklātība mūs darīs brīvus. Mēs nenākam nedz ar naivām, nedz nereālām idejām, mēs nenākam apkarot valstiski domājošos citās partijās. Šeit esmu piedāvājis tikai daļu no konkrētām politiskām prasībām, kuras jārisina kopā ar tiem mūsu sabiedrotajiem, kuri tāpat kā JKP stāv uz Latvijas valstiskuma platformas un ar kuriem mēs vēlamies sadarboties.
Noslēgumā uzsveru, ka pamatlietas ir vienkāršas, tās ir izrunātas, noformulētas, taču garus gadus tās netiek īstenotas. Jaunā Konservatīvā partija ir komanda, kas tās sajūt un ir gatava izturēt “līdz galam”, nevis noformulēt un pamest aizmirstībā līdz labākiem laikiem.
Ja pamatvērtības ir skaidras, no tām izriet viss pārējais – amatpersonas domā par kopējo nevis pašlabumu, nedižojas ar sava amata esamību un maksimāli uzņemas atbildību, ciena cilvēkus un godprātīgi pilda darba pienākumus. Ar ekonomiskiem stimuliem cilvēki tiek motivēti veidot uzņēmējdarbību, lai vairotos valsts un personīgā turība.
Konservatīvie sava pasaules uzskata ietvaros redz, ka tas jādara konstruktīvā veidā.
