Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 2. daļa

Konservatīvās partijas Latvijas brīvvalstī.

Latvijas brīvvalsts konservatīvo partiju attīstības ceļš nebija „rozēm kaisīts”. Varētu domāt, ka brīvvalsts lielākā konservatīvā partija bija Latviešu Zemnieku Savienība (LZS), bet tā tas nav. LZS iekšienē bija pietiekami daudz konservatīvi domājoši cilvēki, bet LZS valdonīgā līdera Kārļa Ulmaņa politiskie uzskati bija kreisi centriski. Līdz ar to LZS kopējais kurss bija centriski ieturēts. Jau partijas sākotnē K.Ulmanis konservatīvo LZS spārnu piespieda pamest partijas rindas. Daudziem būs pārsteigums, ka 1917. gadā LZS darbojās arī Andrievs Niedra, kurš pat tika ievēlēts LZS Valdē. Tieši šeit ir meklējams sākums naidpilnajam konfliktam starp K.Ulmani un A.Niedru, kas noveda pie 1919. gada notikumiem ne tikai A.Niedras biogrāfijā vien.

A.Niedra ar saviem domubiedriem nodibināja Latvijas Zemturu Padomi, kas 1924. gada janvārī pārtapa par Nacionālo Zemnieku Savienību (NZS). Kā jau minēju, tad LZS rindās turpināja darboties konservatīvi noskaņoti cilvēki, jo LZS kopējais biedru skaits svārstījās 35000 – 40000 robežās. Piemēram, no KNS uz LZS pārgājušais ietekmīgais jurists Heinrihs Rūsis (1880. – 1941.), dievturu vadonis Ernests Brastiņš (1892. – 1942.), enerģiskais lauksaimnieks un profesora Jāņa Endzelīna brālis Hermanis Endzeliņš (1867. – 1953.), trešais Valsts Prezidents Alberts Kviesis (1881. – 1944.), ievērojamie diplomāti Alfrēds Bīlmanis (1887. – 1948.), Olģerds Grosvalds (1884. – 1962.) un Jānis Seskis (1877. – 1943.). LZS rindās konservatīvo domu uzturēja arī slavenais dzejnieks un publicists Edvarts Virza (1883. – 1940.), komunistu nošautie sabiedriskie darbinieki Andrejs Kampe seniors (1867. – 1919.) un Ādams Jende (11861. – 1919.), publicists un LETA priekšteces Latvijas preses biroja “Latopress” vadītājs līdz 1920. gada 15. martam Edmunds Freivalds (1891. – 1922.) u.c.

Līdz ar to par lielāko Latvijas brīvvalsts konservatīvi orientētu partiju var uzskatīt Latgales Kristīgo zemnieku savienību, kas vēlāk nomainīja partijas nosaukumu uz Kristīgo zemnieku partiju (1925.) un vēl vēlāk uz Latgales Kristīgo zemnieku un katoļu partiju (1933.). Ar pēdējo nosaukumu tā ir palikusi tautas atmiņā, tādēļ turpmāk tekstā lietošu šī nosaukuma abrivatūru – LKZKP. Partija dibināta 1920. gada 27. Janvārī, un tās vārds saistāms ar vienu no ievērojamākiem Latgales valstsvīriem – Franci Trasūnu (1864. – 1926.), kuram šogad 16.10. atzīmējām 150 gadskārtu. Biedru skaits nav precīzi zināms. 1934. gadā LKZKP bija 36 nodaļas Latgalē un Rīgā. Lai gan LKZKP bija pēc dziļākās būtības konservatīva partija, tā aktīvi atbalstīja Latvijas agrārreformu un citas reformas, kas nāktu par labu Latgalei. LKZKP bija izteikta reģionālā partija ar pietiekami lielu ietekmi Saeimā un valdībā. Tās programmā var atrast pietiekami daudz kreisi centrisku uzstādījumu, kas nav raksturīgi konservatīvām partijām. Galvenās LKZKP prasības vairāk skāra tautsaimniecību. Partijas biedri aktīvi lobēja lauksaimniecības ražojumu cenu pielīdzināšanu rūpniecības ražojumu cenām, pieprasīja Latgales infrastruktūras attīstību, cukurfabrikas būvniecību Rēzeknē, spirta dedzinātavu tīkla izveidošanu katrā Latgales apriņķī, ierēdņu algu samazināšanu, ārzemju laukstrādnieku ievešanas ierobežošanu. LKZKP centās paplašināt savu ietekmi, pieprasot Romas Katoļu fakultātes izveidi LU, svarīgākās ministrijās atjaunot ministra biedra posteņus (ar domu tajos iesēdināt LKZKP biedrus). Tāpat tā centās panākt LKZKP labvēlīgi noskaņotu valsts augstāko ierēdņu iecelšanu amatos. LKZKP prasīja arī Latgales lietu ministra posteņa izveidi ar plašām pilnvarām.

Tomēr LKZKP bija raksturīgas mērenas prasības, un partijas taktika bija vērsta uz pieskaņošanos un kompromisiem ar lielajām Saeimas partijām. LKZKP Saeimā bieži vien bija ciešākais LZS sabiedrotais. Savas idejas LKZKP popularizēja laikrakstā „Latgolas Võrds”. Sekmes vēlēšanās bija sekojošas:

• Satversmes sapulcē – 28617 balsis un 7 vietas ( Fr.Trasūns, St.Ozoliņš, A.Velkme, Ā.Turkopols, A.Rubīns (izstājās no frakcijas), P. Laizāns (izstājas no frakcijas), P. Zadvinskis (izstājās no frakcijas));
• 1. Saeimā – 47202 – 6 vietas (Fr.Trasūns, J.Rancāns, B.A.Kublinskis, St. Ivbulis, J.Roskošs, A.Velkme);
• 2. Saeima – 44231 – 5,3% – 5 vietas (J.Rancāns, A.Pastors, L.Ozoliņš (viņš nāca Kublinska vietā, kad tas nolika deputāta mandātu), A.Rancāns, B.A.Kublinskis, S.Ivbulis);
• 3. Saeimā – 57336 – 6,2% – 6 mandāti (J.Rancāns, A.Rancāns, L.Ozoliņš, A.Jukšinskis, S.Ivbulis, A.Pastors);
• 4. Saeimā – 78881 – 8,2% un 8 mandāti ( J.Rancāns, A.Rancāns, A.Vaivods, L.Ozoliņš, A.Jukšinskis, S.Ivbulis, A.Budže, A.Pastors).

Ievērojamākie valstsvīri no LKZKP ir:

1. Francis Trasūns (1864.16.10. – 1926.06.04.) – Latgales apvienošanas ar pārējo Latviju viens no galvenajiem ideologiem. Vēsturiskā 1917. gada Latgales kongresa galvenais ierosinātājs. Krievijas 1. Domes deputāts, LPNP aktīvs dalībnieks, TP loceklis, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts no LKZKP, Iekšlietu ministra biedrs (1919. – 1920.), „Latgolas Võrda” dibinātājs. LKZKP pirmais vadītājs un līderis. Intrigu dēļ bija spiests izstāties no savas partijas un tika izslēgts no baznīcas;
2. Jāzeps Rancāns (1886.25.10. – 1969.02.12) – nākamais partijas reālais līderis, LBACK un LPNP enerģisks darbinieks, TP loceklis, Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts. Speciālais sūtnis pie Svētā Krēsla (no 1919.gada), Teoloģijas augstskolas profesors un rektors(1927.), no 1924. gada katoļu bīskaps. 2.- 4. Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Rīgas Domes deputāts (1930. -34.). Valsts Prezidenta vietas izpildītājs trimdā;
3. Antons Kursītis-Kursišs (1883.10.07. – 1968.?) – Latvijas Dzelzceļa iecirkņa priekšnieks Liepājā (1921.), Zemkopības ministrijas Kultūrtehnikās nodaļas vecākais inženieris (1923.), Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvaldes priekšnieks (1926. -39.), Satiksmes ministrs no LKZKP (1931. – 33.). Zemes bagātību pētniecības institūta direktors;
4. Jāzeps Čamanis (1884.01.09. – 1964.17.06.) – Dagdas draudzes prāvests, Daugavpils valsts baltkrievu ģimnāzijas direktors (1932.-1934.), Izglītības ministra biedrs (1934.40.). Svētā Krēsla prelāts (no 1946.). Aktīvs trimdas sabiedriskais darbinieks.

Aktīvākie un atpazīstamākie LKZKP dalībnieki bez jau minētajiem valstsvīriem bija:

1. Alfonss Pastors (1890.02.05. – 1968.24.01.) – prāvests, LKZKP CK priekšsēdētājs, 2.- 4. Saeimas deputāts;
2. Kārlis Rozītis (1886.05.12. – 19?) – agronoms, LKZKP Rīgas nodaļas priekšsēdētājs, kandidējis Saeimas vēlēšanās no LKZKP;
3. Antons Velkme (1887.09.07. – 1942.19.02.) – LKZKP Rēzeknes nodaļas kasieris, Iekšlietu ministra biedrs (1925. – 27.), Tautas Padomes loceklis, Satversmes sapulces un 1. – 2. Saeimas deputāts, LKZKP CK dalībnieks;
4. Pēteris Bērziņš (1893.19.09. – 1969.14.11.) – farmaceits, LU lektors, kandidējis Saeimas vēlēšanās no LKZKP, organizējis LKZKP darbu trimdā, bijis Centrālās valdes priekšsēdētājs;
5. Jānis Velkme (1876.14.12. – 1962.04.03.) – prāvests Aglonā, Rēzeknē, Ilūkstē, Liepājā un Kuldīgā, Pēterburgas latgaliešu biedrības „Gaisma” priekšsēdētājs (no 1913.), TP loceklis (1918.-1920.), „Latgolas Võrds” izdevējs un redaktors, Latgales Akciju bankas un LKZKP Valdes un CK dalībnieks;
6. Antons Rancāns (1897.25.06. – 1942.16.03.) – ārsts un jurists, 2. – 4. Saeimas deputāts, Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Satiksmes ministrs (1931.), Ludzas apriņķa Valdes dalībnieks, LKZKP CK dalībnieks;
7. Agnese Gari-Jone (1897.19.03. – 1979.18.11.) – Latgales ģimnāziju inspektore, Katoļu sieviešu Centrālbiedrības un Sieviešu labdarības biedrības priekšniece; LKZKP CK un Valdes sekretāre;
8. Aloizs Budže (1896.19.09. – 1976.01.03.) – Tautas labklājības ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis, Iekšlietu ministra biedrs Latgales lietās (1929. – 1931.), Daugavpils pilsētas Valdes dalībnieks, 4. Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs (1934.), LKZKP trimdā aktīvs dalībnieks;
9. Jānis Turkopols (1899.01.09. – 1939.02.10.) – Ludzas ģimnāzijas direktors (1923. – 1939.), kandidējis vēlēšanās no LKZKP;
10. Bernards Augustīns Kublinskis (1890.07.09. – 1928.19.02.) – prāvests, TP loceklis, 1.un 2. Saeimas deputāts, Katoļu garīgā semināra profesors, LKZKP CK dalībnieks
11. Miķelis Kalve (1896.26.09. – 19?) – Abrenes pilsētas galva un Ludzas apriņķa vecākais, kandidējis Saeimas vēlēšanās no LKZKP;
12. Francis Kozuļ–Kaža (1883.03.10. – 1964.13.02.) – Rēzeknes apriņķa vecākais un Daugavpils apriņķa Valdes dalībnieks, kandidējis Saeimas vēlēšanās no LKZKP;
13. Staņislavs Ozoliņš (1889.01.07. – 19?) – Balvu patērētāju biedrības „Skudra” veikala vadītājs un grāmatvedis, Satversmes sapulces deputāts no LKZKP, Latgales Akciju bankas ierēdnis un LKZKP Rēzeknes nodaļas priekšsēdētāja biedrs;
14. Aloizs Broks (1898.01.03. – 1942.?.08.) – Aglonas ģimnāzijas direktors;
15. Jāzeps Diura (1896.29.03. – 1972.16.07.) – Iekšlietu ministrijas nodaļas vadītājs, Zemes bankas padomes dalībnieks, Daugavpils piensaimnieku biedrības priekšsēdētāja biedrs, LKZKP CK un Valdes kasieris;
16. Staņislavs Ivbulis (1884.22.09. – 1941. ?) – Latgales katoļu biedrības „Saule” priekšnieks, 1.–4. Saeimas deputāts, Zemkopības ministra biedrs (1928. – 1931.), Satiksmes ministrs (1933. – 1934.), LKZKP CK priekšsēdētāja biedrs un Daugavpils nodaļas vadītājs;
17. Jāzeps Roskošs (1891.13.11. – 1960.28.05.) – Iekšlietu ministra biedrs Latgales lietās (1920. un 1927.), IeM Latgales lietu departamenta vecākais ierēdnis, 1. Saeimas deputāts un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, LKZKP CK dalībnieks, Rēzeknes(1932.-1934.) un Ludzas (1934.- 1936.) apriņķu priekšnieks, aktīvs trimdas sabiedriskais darbinieks;
18. Lukass Ozoliņš (1879.10.10. – 1962.27.08.) – Latgales pamatskolu inspektors, Izglītības ministrijas Latgales skolu lietu departamenta direktors (1928.), Latgales Tautas universitātes dibinātājs un Padomes dalībnieks, 2.–4. Saeimas deputāts, LKZKP CK dalībnieks;
19. Benedikts Čevers (1907.27.07. – 1998.11.04.) – nodokļu inspektors, LKZKP trimdā Centrālās valdes sekretārs;
20. Antons Jukšinskis (1902.06.02. – 1958.16.08.) – skolotājs un skolu pārzinis, Katoļu jaunatnes centrālās valdes dalībnieks; 3. un 4. Saeimas deputāts no LKZKP, pēc krievu okupācijas Raudas 7.gadīgās skolas direktors (no 1944.) un skolotājs vairākās citās skolās;
21. Andrejs Vaivods (1884.14.01. – 19?) – Asūnes, Krāslavas, Dagdas un Daugavpils pagastu Valdes rakstvedis (1899. – 1907.), Dagdas pagasta padomes priekšsēdētājs (no 1925.), Latgales katoļu biedrības „Saule” Valdes dalībnieks, Rēzeknes apriņķa Valdes priekšnieks (1930.), 4. Saeimas deputāts no LKZKP un partijas Dagdas nodaļas priekšsēdētājs;
22. Bonifācijs Briška (1902.30.10. – 1994.10.02.) – Latgales studentu biedrības „Dzimtene” dibinātājs, literāts un žurnālists, kandidējis no LKZKP Saeimas vēlēšanās;
23. Ādams Vizulis (1891.20.05. – 1970.22.04.) – prāvests, žurnālists, Daugavpils Domes priekšsēdētāja biedrs, Latgales katoļu biedrības „Saule” dibinātājs, LKZKP CK dalībnieks un Daugavpils nodaļas Valdes dalībnieks;
24. Vincents Strelēvics (1888.03.07. – 1983.27.05.) – prāvests Līksnā, Aglonas dekāns (1928. -1932.), kandidējis no LKZKP Saeimas vēlēšanās;
25. Antons Olševskis (1898.29.08. – 1971.23.09.) – prāvests Ludovikos, Rundānos un Istrā, skolotājs, kandidējis no LKZKP Saeimas vēlēšanās.

LKZKP atbalstītāju rindās bija tādi ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki kā Nikodēms Rancāns (1870.13.09. – 1933.21.07.) un Benedikts Skrinda (1868.06.03. – 1947.10.12.)

LKZKP trimdā izdod laikrakstu „Māras Zeme” Jāņa Dērvenieka (1908. – 2001.) un Vladislava Kraukļa (1909. – 1992.) vadībā. 1956. gada 7.augustā LKZKP kopā ar Latviešu Zemnieku savienību un Latviešu Jaunsaimnieku Agrārpartija (līderis bijušais Latvijas premjerministrs Ādolfs Bļodnieks (1889. – 1962.) trimdā paziņo par Latviešu zemnieku bloka izveidi, lai sekmīgāk piedalītos starptautiskās zemnieku institūcijās un „lai radītu stipru politisko kodolu, kas izkoptu un stiprinātu kristīgo morāli un demokrātiskos parlamentārisma principus”. Tās partijas, kuras trimdā veidoja Zemnieku bloku, atjaunotajā Latvijā kļūs par bāzi šo ideju un darbu politikas mantiniecei – Latvijas Zemnieku Savienībai.